LDDK: Kā sasniegt 5% IKP valsts aizsardzībai 2026. gada valsts kopbudžetā?

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezentējusi priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā sektora izdevumu mazināšanā, efektivitātes uzlabošanā un birokrātijas mazināšanā.
LDDK padomes nostāja ir nelokāma – valsts aizsardzība Latvijas iedzīvotāju drošībai ir prioritāte, kuras īstenošanai finansējums jārod, samazinot tēriņus par 850 miljoniem EUR 2026. gada valsts kopbudžetā. Priekšlikumus tam, kā rast ietaupījumu, LDDK prezentēs šodien Ministru kabinetā notiekošajā NTSP sēdē.
LDDK rosina panākt vienošanos par šādiem lēmumiem un nosacījumiem:
Nekavējoša politiska apņemšanās samazināt izdevumus vispārējās valdības sektorā (t.sk. pašvaldībās) par 5% jeb 850 milj. EUR;
Ministru kabinetam uzņemties izdevumu samazināšanas procesa vadību;
Nospraust darba plānu, kurā nodalīti gan īstermiņā, gan vidējā termiņā veicamie izdevumu pārskatīšanas pasākumi;
Nozīmēt konkrētas atbildīgās personas par uzdevumu izpildi;
Iesaistīt Valsts kontroli budžeta izdevumu mazināšanas uzraudzības procesā.
LDDK ieskatā pastāv vairākas jomas, kurās ir iespējams optimizēt publiskā sektora izdevumu efektivitāti, tostarp:
Valsts kontroles līdzšinējo ziņojumu rekomendāciju izpilde;
Standartizācija un sinhronizācija – pāreja uz vienotu stilu funkciju aprakstos / amatu aprakstos / amatu nosaukumos; kas ļautu salīdzināt amatus / slodzes, konsolidēt līdzīgās funkcijas;
Samazināt darba vietu skaitu publiskajā sektorā;
Identificēt un novērst nelietderīgos preču un pakalpojumu izdevumus (jo īpaši – to palielināšanos gada nogalē), piemēram, sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai, IT un profesionālās darbības pakalpojumiem u.tml.);
Kritisks izvērtējums par budžeta apropriācijām (izdevumu pārdalēm gada gaitā)
Publiskā sektora funkciju deleģēšanas līgumu efektivitātes izvērtējums.
Jau 6 mēnešus atpakaļ, 2024. gada 30. septembra NTSP sēdē LDDK piedāvāja lēmumā ietvert šādu punktu: “Valsts budžeta 2026. gadam sagatavošanas grafikā ietvert pasākumus, kas paredz 5% samazinājumu kopējos budžeta izdevumos (neietverot sociālo budžetu), aptverot ministrijas un to padotības iestādes, pašvaldības un publiskā sektora kapitālsabiedrības. Nodrošināt efektivitātes kāpināšanu, pārvērtēt administratīvo slogu publiskajā pārvaldē, vienlaikus nesamazinot sniedzamo pakalpojumu standartus”.
Vienošanās par šādu politisko apņemšanos joprojām nav panākta. Pusgada laikā vēl kritiskāk izgaismojušās pieaugošās vajadzības aizsardzībai, kā arī ekonomikas izaugsmes sākotnējās prognozes izrādījušās pārāk optimistiskas – valsts budžeta ieņēmumi nepildās tādos apjomos, uz kādiem cerēja Finanšu ministrija, sastādot 2025. gada budžetu. Tāpēc, lai izvairītos no sāpīgu lēmumu pieņemšanas nākotnē, ir nekavējoties jāuzsāk darbs pie 2026. gada budžeta sastādīšanas ar skaidri sasniedzamiem rezultātiem, kas paredz samazināt valsts kopbudžeta izdevumus vismaz par 850 miljoniem EUR.
Vēl par tēmu:
FM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālāk