LDDK: Kā sasniegt 5% IKP valsts aizsardzībai 2026. gada valsts kopbudžetā?

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezentējusi priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā sektora izdevumu mazināšanā, efektivitātes uzlabošanā un birokrātijas mazināšanā.
LDDK padomes nostāja ir nelokāma – valsts aizsardzība Latvijas iedzīvotāju drošībai ir prioritāte, kuras īstenošanai finansējums jārod, samazinot tēriņus par 850 miljoniem EUR 2026. gada valsts kopbudžetā. Priekšlikumus tam, kā rast ietaupījumu, LDDK prezentēs šodien Ministru kabinetā notiekošajā NTSP sēdē.
LDDK rosina panākt vienošanos par šādiem lēmumiem un nosacījumiem:
Nekavējoša politiska apņemšanās samazināt izdevumus vispārējās valdības sektorā (t.sk. pašvaldībās) par 5% jeb 850 milj. EUR;
Ministru kabinetam uzņemties izdevumu samazināšanas procesa vadību;
Nospraust darba plānu, kurā nodalīti gan īstermiņā, gan vidējā termiņā veicamie izdevumu pārskatīšanas pasākumi;
Nozīmēt konkrētas atbildīgās personas par uzdevumu izpildi;
Iesaistīt Valsts kontroli budžeta izdevumu mazināšanas uzraudzības procesā.
LDDK ieskatā pastāv vairākas jomas, kurās ir iespējams optimizēt publiskā sektora izdevumu efektivitāti, tostarp:
Valsts kontroles līdzšinējo ziņojumu rekomendāciju izpilde;
Standartizācija un sinhronizācija – pāreja uz vienotu stilu funkciju aprakstos / amatu aprakstos / amatu nosaukumos; kas ļautu salīdzināt amatus / slodzes, konsolidēt līdzīgās funkcijas;
Samazināt darba vietu skaitu publiskajā sektorā;
Identificēt un novērst nelietderīgos preču un pakalpojumu izdevumus (jo īpaši – to palielināšanos gada nogalē), piemēram, sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai, IT un profesionālās darbības pakalpojumiem u.tml.);
Kritisks izvērtējums par budžeta apropriācijām (izdevumu pārdalēm gada gaitā)
Publiskā sektora funkciju deleģēšanas līgumu efektivitātes izvērtējums.
Jau 6 mēnešus atpakaļ, 2024. gada 30. septembra NTSP sēdē LDDK piedāvāja lēmumā ietvert šādu punktu: “Valsts budžeta 2026. gadam sagatavošanas grafikā ietvert pasākumus, kas paredz 5% samazinājumu kopējos budžeta izdevumos (neietverot sociālo budžetu), aptverot ministrijas un to padotības iestādes, pašvaldības un publiskā sektora kapitālsabiedrības. Nodrošināt efektivitātes kāpināšanu, pārvērtēt administratīvo slogu publiskajā pārvaldē, vienlaikus nesamazinot sniedzamo pakalpojumu standartus”.
Vienošanās par šādu politisko apņemšanos joprojām nav panākta. Pusgada laikā vēl kritiskāk izgaismojušās pieaugošās vajadzības aizsardzībai, kā arī ekonomikas izaugsmes sākotnējās prognozes izrādījušās pārāk optimistiskas – valsts budžeta ieņēmumi nepildās tādos apjomos, uz kādiem cerēja Finanšu ministrija, sastādot 2025. gada budžetu. Tāpēc, lai izvairītos no sāpīgu lēmumu pieņemšanas nākotnē, ir nekavējoties jāuzsāk darbs pie 2026. gada budžeta sastādīšanas ar skaidri sasniedzamiem rezultātiem, kas paredz samazināt valsts kopbudžeta izdevumus vismaz par 850 miljoniem EUR.
Vēl par tēmu:
Aptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālāk