LCB: Covid-19 pozitīvā ietekme uz valdību sāk beigties

Ministru Kabinets šā gada 29. jūnija sēdē, izskatot jautājumu “Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam” nu jau tradicionāli izlēma neko neizlemt un Satiksmes ministra prezentēto jauno stratēģiju tālākiem 20 gadiem tikai “pieņemt zināšanai”. Valdību nemulsināja, ka šādas stratēģijas nepieciešamība izriet no Artura Krišjāņa Kariņa Valdības deklarācijas 89. punkta un Autoceļu padome jau pirms gada, 2020. gada 18. jūnijā nepieredzētā vienprātībā stratēģiju atbalstīja. Valdība mums ir izlēmīga, sabiedrības viedoklis to neietekmē.
Biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) norāda, ka minētais valdības protokollēmums ignorē pat Satiksmes ministra iesniegtajā dokumentā uzskaitītās likumdošanas problēmas, par kurām valdība tagad ir devusui signālu – tās nav jārisina, pietiek, ka mēs tagad par tām zinām. Maģiskā formula „pieņemt zināšanai” ir ļoti ērta, tā neuzliek saistības, nekas nav jāuzlabo, tā neprasa nekādu piepūli un ļauj rīkoties, kā kurā brīdī ir izdevīgāk.
“Valdības attieksme pret autoceļiem pēdējā laikā gan ir bijusi slavējama, ceļu un tiltu remonti notiek. Taču par to liels paldies diemžēl jāsaka Covid-19 un tā ietekmei uz lēmumu pieņēmējiem. Tas plosās jau otro gadu, un jau otro gadu ceļiniekiem ir darbs. Viņi maksā nodokļus, un pat Valsts kontrole ir atzinusi, ka Covid-19 pandēmijas laikā naudas novirzīšana ceļu un tiltu sakārtošanai ir gudra un valstij lietderīga izvēle,” norāda biedrībā.
Eiropas attīstības organizācija (OECD) par šādu izvēli jau pirms gadiem piecpadsmit secināja, ka katrs ceļu un tiltu sakārtošanā ieguldītais EUR valstu ekonomikās dod ikgadēju multiplikatora efektu, ieguldījuma atdevi palielinot 2,7 reizes.
Taču Covid-19 rosinātā pozitīvā ietekme uz valdību izrādījusies īslaicīga. LCB tiešām gaidīja Satiksmes ministrijas iesniegtās stratēģijas apstiprināšanu cerībā, ka beidzot parādīsies kaut viena valdības apstiprināta programma ceļu un tiltu attīstībai ilgākam laika posmam, kas ļautu paredzami veikt investīcijas ceļu būves uzņēmumos, investēt cilvēkos un tehnoloģijās. Taču atkal nekā. Varai pietrūkst politiskas drosmes lemt pat par loģiski un argumentēti pamatotiem, valsts līdzsvarotu attīstību veicinošiem risinājumiem.
“Būvniekiem nāksies dzīvot viena gada budžeta ietvarā, un, lai cik paradoksāli tas neizklausītos, cerēt, ka Covid-19 nepazudīs, bet turpinās ietekmēt valdības lēmumus, liekot rast līdzekļus ceļu un tiltu remontiem,” pauž LBC.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākSkaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija
Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...
Lasīt tālākAr atbalstu sekmēs vietējās pārtikas piegādi skolām, slimnīcām un citām iestādēm
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Ministru kabinets sēdē 3. martā apstiprināja grozījumus atbalsta nosacījumos...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākRēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņu pagarina līdz 2050.gadam
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 26.februārī, pieņēma likumu grozījumus, ar kuriem pagarina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Liepājas...
Lasīt tālākEiropas Patērētāju informēšanas centrs brīdina par internetveikala www.iizii.eu komercpraksi
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir saņēmis virkni sūdzību par Igaunijā reģistrēto komersantu, kas pārstāv interneta veikalu iizii.eu. Ņemot vērā, ka sūdzību skaits...
Lasīt tālākRīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālāk