30/04/2024, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Šodien, 30. aprīlī, trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse turpinās diskusiju par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas apmaksas apmēru un dienu skaitu, kas Latvijas darba devējus padarot nekonkurētspējīgus Baltijas valstu vidū.

Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadome (KITSA) notiek 30. aprīlī, plkst. 08:30-09:30, Ekonomikas ministrijā.

Ja vērtējam slimības pabalstu īpatsvaru pret IKP, tad Latvijā šis rādītājs ir viens no pašiem zemākajiem starp Eiropas Savienības valstīm. Tomēr darba devēji uzstājīgi rosina samazināt darbiniekiem slimības lapu dienu skaitu un apmēru, un arī ministriju piedāvājums rosina samazināt slimības dienu kompensāciju, tiesa, pieticīgākā apjomā. Visas pārmaiņas tiek virzītas uz darbinieku sociālo garantiju rēķina, pie tam, nesamazinot sociālās apdrošināšanas likmi.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šodien diskusijai piedāvās divus modeļus, kurus īstenojot, darbinieka sociālās garantijas faktiski nesamazinās. Arodbiedrības varētu diskutēt par šiem priekšlikumiem, ja par tiem vienotos visi sociālie partneri.

Atgādināsim, ka pašlaik 1. darba nespējas diena netiek apmaksāta, no 2. līdz 9. darba nespējas dienai (ieskaitot, A lapa) šos izdevumus apmaksā darba devējs, no 10. dienas – valsts (B lapa).

Pirmajā modelī LBAS piedāvā apmainīt vietām valsts un darba devēju apmaksātās dienas, proti, A lapas 2. un 3. darba nespējas dienu pārņem valsts (80% par katru dienu), kas uzlabotu pārraudzības un kontroles iespējas. Darba devējam A lapa sākas no 4. dienas, respektīvi, darba devējs sāk maksāt no 4. dienas. Toties pēc tam darba devējs maksā par B lapas 10. un 11. dienu (80% par katru dienu). Šāds arodbiedrību piedāvājums ir radies darba devēju sūdzību dēļ, ka, paņemot darba nespējas lapu uz īsu termiņu, tieši šīs dienas daži darbinieki izmantojot negodprātīgi.

Otrs LBAS piedāvātais modelis paredz tādu pat darba nespējas dienu apmaksas principu, kāds ir pašlaik, izņemot 9. dienu, kuru pārņemtu valsts sociālais budžets. Darbinieks saglabā slimības dienu apmēru un skaitu pilnā apjomā. Taču nedaudz noplok sociālā budžeta finanšu līdzekļi, – lai kompensētu šos zaudējumus sociālajā apdrošināšanā vecāku apdrošināšanas likme 1,16% apmērā tiktu ar obligātu ikgadēju indeksāciju novirzīta pamatbudžetā. Tā tas jau sen ir Igaunijā un Lietuvā, un kā iespējamais variants diskutēts koalīcijas darba grupā ar sociālajiem partneriem. Šie aprēķini ir veikti pie vidējās darba samaksas 2023. gadā 1537.00 eiro, pie 21 darba dienas mēnesī.

Turklāt, LBAS veiktie aprēķini liecina, ka darba devēju virzītās izmaiņas darba nespējas lapu apmaksā varētu summāri radīt zaudējumus 73, 4 miljonus eiro valstij un pašvaldībām, un konkrēti nodokļu jomā: valsts sociālajā budžetā (49,4 milj. VSAOI) un pamata budžetā (6 milj. IIN ), kā arī pašvaldību (IIN 18 milj.) budžetā, kā arī vēl papildu izmaksas (sociālais budžets) par 9. dienu (18,2 milj.).

851 skatījumi




Video

Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem

19/11/2026

Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...

Lasīt tālāk
Video

SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu

13/11/2026

Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis

13/11/2026

Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...

Lasīt tālāk
Video

Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas

12/11/2026

Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...

Lasīt tālāk
Video

LBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā

11/11/2026

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...

Lasīt tālāk
Video

Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums

10/11/2026

Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme

10/11/2026

Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki

04/11/2026

Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...

Lasīt tālāk
Video

Par pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības

02/11/2026

No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %

29/10/2026

2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...

Lasīt tālāk