• Tweet

2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu “Priekšlikumu izstrāde atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni”. Pēc statistikas datiem, 30% no visiem bērniem dzīvo t. s. vientuļajās ģimenēs.

LBAS eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Linda Romele izvirzīja 4 rīcības virzienus, pie kuriem būtu aktīvi jāstrādā un jārod konkrēti risinājumi.

Pirmkārt, vispirms būtu jānosaka definīcija, kas ir vientuļais vecāks. Tas sasaucas arī ar citu ekspertu sanāksmē pausto, ka arvien vairāk parādās ģimenes, kurās netiek noteikta paternitāte. 2023.gadā 600 jeb 5% no kopējā jauno māmiņu skaita izmantoja mākslīgo apaugļošanu un šis skaits katru gadu pieaug. Tam, ka būtu jānosaka definīcija, piekrita ne visi komisijas deputāti, jo situācijas ir ļoti dažādas un ne visus gadījumus ir iespējams aprakstīt. Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs apstiprināja, ka kopā ar sociālajiem partneriem varētu nonākt pie konkrētas definīcijas, pretējā gadījumā nav mērķa grupas, kuru atbalstīt.

Otrkārt, otrs virziens ir nodokļu politika – tas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī atvieglojumiem par apgādājumiem, kuri nav godīgi (it sevišķi attiecībā uz ģimenēm ar zemiem ienākumiem) un motivējoši. Ģimenes ar bērniem ir nabadzības riska grupā. Faktiski ģimene, kurā vecākiem ir minimālā vai nedaudz virs minimālās algas ienākumi, nespēj atļauties bērna ienākšanu ģimenē un uzturēšanu. Tāpat vecāki ar mazākiem ienākumiem faktiski nespēj izmantot šobrīd likumā paredzētos IIN atvieglojumus, jo fiksētais neapliekamais minimums jau šobrīd sedz lielu daļu darba algas, neatstājot algas rezervi, kurai piemērot arī atvieglojumus

Treškārt, obligāta īres mājokļu celšana, ir nepieciešama aktīvāka rīcība, kā arī lielāks atbalsts no finanšu institūcijas “Altum”. Arī citi eksperti no ģimenes politiku pārstāvošajām NVO uzsvēra, ka mājokļu nepieejamība ir būtisks šķērslis jaunajām ģimenēm.

Ceturtkārt, runa ir par uzturlīdzekļiem. LBAS ieskatā tiem, kuri apzināti izvairās vai ļaunprātīgi nemaksā likumā noteiktos uzturlīdzekļus, būtu jānosaka kriminālatbildība, jo esošie līdzekļi pietiekami neveicina godīgu iesaistīšanos uzturlīdzekļu maksāšanā. Kompetentajām institūcijām un tiesām iespējams jāpaplašina to pilnvaru apjoms un jāļauj aktīvāk rīkoties, lai cīnītos ar negodprātīgiem uzturlīdzekļu nemaksātājiem.

LBAS vērš uzmanību uz to, ka jābūt tādai valsts politikai, kas atklāti pauž to, ka ģimene un bērnu esamība ir vērtība, un veicina bērnu dzimšanu un atbalsta vecākus, kuri audzina nākamos nodokļu maksātājus, kuri nodrošinās nākotnes valsts pensiju. Bērnu dzimstībai ir jābūt absolūtai valsts prioritātei.