LBAS: Neatbalstām valsts budžetu, kurā joprojām tiek ignorēts veselības aprūpei nepieciešamais finansējums
Pirmdien, 30. septembrī, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē izskatīja aktuālos jautājumus par valsts budžetu 2025. gadam.
Arodbiedrību ieskatā ir padarīta virkne labu darbu – atrasts papildfinansējums iekšlietu nozarei, dzelzceļa infrastruktūrai, lai arī smags, bet ir rasts kompromiss ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) par darba samaksas pieaugumu pedagogiem. Taču diemžēl nepieciešamie 153 miljoni eiro veselības aprūpei, kas jau bija kompromisa vienošanās rezultāts nozares Stratēģiskajā padomē, 2025. gada valsts budžetā nav atrasti. To vietā ir piešķirti tikai 24,9 miljoni eiro, kas attieksies uz kompensējamiem medikamentiem, onkoloģiju u.c. NTSP sēdes laikā gan arodbiedrības, gan darba devēji uzsvēra, ka līdztekus drošībai valsts prioritātei jābūt arī veselībai un izglītībai. Veselības aprūpei lielāks finansējums ir akūti nepieciešams, kā to norāda Eiropas Komisija (EK) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Tagad jautājuma pozitīvs risinājums vēl ir iespējams Saeimā.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens prezentācijā par 2025. gada valsts budžeta pārskatu norādīja uz vairākiem izdevumu samazināšanas avotiem, lai nodrošinātu budžeta prioritāro pasākumu finansēšanu. Izdevumus izdevies samazināt, ierobežojot mēnešalgas pieaugumu vēlētām amatpersonām un Saeimas ieceltām amatpersonām, samazinot ministriju un citu centrālo iestāžu izdevumus, kas budžetā nodrošina papildu 52,6 miljonu eiro. Kopbudžeta un speciālā budžeta izdevumu pārskatīšana dos vēl papildu 51,3 miljonus eiro. Korekcijas vispārējās valdības izdevumos un iemaksām ES budžetā ļaus ietaupīt 40,7 miljonus eiro. FM uzrāda, ka ir izdevies samazināt izdevumus 330,7 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus NTSP tika panākta vienošanās, kas paredz nākošajā gadā izskatīt iespējas sabiedriskā sektoru izdevumus samazināt par vēl 5%. Šādu priekšlikumu virzīja Latvijas Darba devēju Konfederācija (LDDK), kam konceptuāli piekrīt arī LBAS, vienlaikus uzsverot, ka izdevumu samazinājums nedrīkst ietekmēt sabiedriskajā sektorā strādājošo darbinieku algas un to pieaugumu.
LBAS sēdes laikā izteica vairākus priekšlikumus turpmākai budžeta līdzekļu papildināšanai, piemēram, kā ziņo mediji, Igaunijā valdība plāno pārdot oglekļa dioksīda kvotas 402,6 miljonu eiro vērtībā, un šo summu ir ietvērusi 4 gadu budžetā, – no kā 200 miljoni eiro novirzīti “Rail Baltica” celtniecībai, bet 75 miljoni – depo būvniecībai. Vienlaikus gandrīz 130 miljoni eiro palikuši citu prioritāšu realizācijai. LBAS rosināja līdzīgi rīkoties arī Latvijas valdībai.
Tāpat LBAS jau atkārtoti rosinājis aizsardzības izdevumu daļu neattiecināt uz budžeta deficītu, piemēram, pretgaisa aizsardzības sistēmas, tādējādi atvieglojot Latvijai EK fiskāli strukturālo vadlīniju izpildi. Lai to būtu iespējams izdarīt, ir nepieciešams panākt vienošanos ar EK. Ņemot vērā, ka šobrīd EK vēl tiek veidota, šāda vienošanās, visticamāk, nebūtu sagaidāma sākot ar 2025. gadu, bet LBAS ieskatā vienošanos varētu panākt sākot ar 2026. gadu.
Tāpat LBAS norādīja uz iespēju izmantot Eiropas struktūrfondu finansējumu, lai segtu budžetā iztrūkstošā finansējuma piesaisti nozarēm, kurās šobrīd tas pietrūkst.
LIZDA iepriekš panāca vienošanos par darba grupas izveidi, kuras mērķis ir izstrādāt algas pieauguma grafiku visām pedagogu grupām nākamajos gados. Tomēr NTSP sēdes laikā LBAS neizdevās panākt lēmumu par panāktās vienošanās nosprausto mērķu nostiprināšanu NTSP protokolā.
Vēl par tēmu:
Kas jāzina par Baltijas valstu pieslēgšanos kopējam Eiropas energotīklam?
8.-9. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu....
Lasīt tālākPašvaldību dzīvokļu īrnieki šīs telpas varēs iegūt īpašumā
Iedzīvotāji, kuri patlaban īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, šīs telpas varēs iegūt īpašumā. Šādu iespēju paredz Saeimā ceturtdien, 6.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeima Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēl Mārtiņu Kazāku
Saeima ceturtdien, 6. februārī, Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku. Par M. Kazāku balsoja 67 deputāti, pret – 18, bet atturējās 4 deputāti. M....
Lasīt tālākNedēļas nogalē Latvija atslēgsies no Krievijas elektrotīkla. Kas jāzina?
Nedēļas nogalē, 8. februārī, Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam. Elektrotīklu sinhronizācijas laikā nav gaidāmi būtiski...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju neizmanto ārvalstu kapitālu
Luminor bankas veiktā aptauja atklāj – 55% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) savā darbībā neizmanto ārvalstu kapitālu.* Savukārt lielākā daļa to uzņēmumu, kas piesaista ārvalstu...
Lasīt tālākNeskatoties uz izmaiņām, Latvijā arvien augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā
Lai arī šajā gadā stājās spēkā vairākas nozīmīgas nodokļu reformas, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā, Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk2024. gada tiesu darbības rādītāji liecina par slodzes pieaugumu tiesu sistēmā
Tieslietu padome 2025. gada 24. janvāra sēdē izskatīja pagājušā gada tiesu darbības rādītājus, kuri liecina par slodzes pieaugumu tiesu sistēmā un nepieciešamību pēc resursu optimizācijas. 2024. gadā...
Lasīt tālākLDDK: Darbs pie valdības izdevumu samazināšanas jāsāk jau šodien
850 miljoni eiro ir minimālā summa, kādu jāspēj ietaupīt publiskā sektora izdevumos, veidojot nākamā gada budžetu, pie kura izstrādes darbu uzsāks jau martā. Lai nonāktu pie šāda rezultāta,...
Lasīt tālākKonceptuāli vienojas 50 miljonu eiro ES fondu finansējuma pārvirzīt patvertņu un katastrofu pārvaldības centru izbūvei
Trešdien, 22. janvārī, finanšu ministra Arvila Ašeradena vadībā ministriju vadītāji un pārstāvji tikās Eiropas Savienības (ES) fondu tematiskās komitejas sanāksmē. Tās mērķis bija...
Lasīt tālākDaļai pensionāru pārrēķinās janvāra pensijas un neizmaksāto starpību izmaksās janvārī un februārī; pašiem pensionāriem nekas nav jādara
Daļai pensionāru pārrēķinās janvāra pensijas un neizmaksāto starpību izmaksās janvārī un februārī; pašiem pensionāriem nekas nav jādara Kā zināms, no 2025. gada 1. janvāra ir...
Lasīt tālāk