Lazdiņš: Tuvākās nedēļas būs izšķirošas, lai lemtu par lauksaimnieku nākamajiem soļiem
Šonedēļ turpināsies sarunas ar politiķiem un atsevišķu ministriju pārstāvjiem par lauksaimnieku iesniegto prasību izpildi.
“Mums ir būtiski šobrīd turpināt, vienoties un reāli panākt visu lauksaimnieku iesniegto prasību akceptu, tāpēc nākamās nedēļas laikā turpināsim sarunas ar valdības un ierēdniecības pārstāvjiem. Vienlaikus Rīgas domē tiks iesniegti nepieciešamie dokumenti lauksaimnieku protestiem februārī galvaspilsētā, jo tuvākās nedēļas būs izšķirošas. Tuvākais laiks parādīs, vai politiķu un ierēdņu apņemšanās aktīvi strādāt visas lauksaimniecības nozares labā nav tikai īslaicīgs solījums,” informē lauksaimnieku protestu koordinators, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Viņš uzsver, ka šobrīd ir “pozitīvi piesardzīgs” par sarunu gaitu ar Zemkopības ministru un ministrijas pārstāvjiem. Kā veiksmīgu var uzskatīt šīs nedēļas tikšanos ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu. Tai pat laikā pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu joprojām vēl ir “atvērti jautājumi”.
Lazdiņš norāda: “Pēdējās nedēļas laikā saskaramies ar dažāda veida “uzbrukumiem” no to ieinteresēto uzņēmumu puses, kas ir kategoriski pret lauksaimnieku prasību 1. punktam par tūlītēju importa aizliegumu mūsu valsts teritorijā visiem pārtikas produktiem un lopbarībai, kas tiek ievesta no Krievijas un Baltkrievijas. Jau nākamo ceturtdienu Saeimā plānots skatīt likumprojektu “Par aizliegumu noteiktu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas lauksaimniecības produktu nonākšanai Latvijas tirgū”.
Joprojām nav pavirzījies jautājums par 5% PVN atjaunošana Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiem. Ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem ir diskutēts par metodiku, tai pat laikā PVN likmes atjaunošana konkrētai produktu grupai ir politisks lēmums. Diemžēl no Finanšu ministra Arvila Ašeradena puses lauksaimnieki joprojām tiek ignorēti.
Kopā ar Zemkopības ministriju turpinās darbs par prasību 3. punktu “Samazināt birokrātiju lauksaimniecības nozarē”.
Lazdiņš norāda: “Jau esam informējuši, ka šī brīža ministrijas izstrādātā tiešsaistes atskaišu sistēma lietotājam nav draudzīga. Tā ir ar tehniskām nepilnībām, ikdienā lauksaimniekiem radot papildus problēmas. Kā arī, saskaņā ar Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Latvijas Stratēģisko plānu (SP) ir pieņemtas absurdas, sadrumstalotas un neloģiskas prasības lauksaimniekiem, kuru izpilde un tās pierādīšana (piemēram, fotofiksācija) prasa vērā ņemamus papildus resursu (laika, finanšu). Kā arī nereti reālajā dzīvē šīs prasības ir faktiski nerealizējamas. Ceram, ka nākamās nedēļas laikā šis jautājums tiks atspoguļots MK noteikumos.”
Pozitīvi vērtējams, ka izmaiņas normatīvajos aktos par 4. prasību punktu “par plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmās” iesniegtas Tiesību aktu portālā, līdz ar to notiek process, lai jautājumu izskatītu Ministru kabineta sēdē.
“Savukārt jautājumā par Latvijas atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes lietošanas ierobežojumiem esam paredzējuši tikšanos ar VARAM. Ceram, ka ministrijas pārstāvjiem būs laiks, lai operatīvi ar mums tiktos un meklētu risinājumu. Šīs prasības būtība ir problēmā, ka šobrīd, saskaņā ar Eiropas direktīvām, ir paredzēts uzlikt ierobežojumus zemniekiem un mežsaimniekiem piederošām zemēm, tādejādi bez kompensācijām būtiski samazinot izmantojamās platības un ietekmējot daudzu saimniecību saimniecisko darbību. “Mēs nedrīkstam akli piekrist Eiropas noteikumiem un valsts līmenī necīnīties par atbalstu Latvijas zemniekiem. Ja zemes īpašnieks ir ņēmis lielus kredītus, lai nopirktu zemi ražošanai, iekopis to, investējis tajā, bet vienā brīdī Latvijas politiķi faktiski aizliedz zemi izmantot ražošanā; to uz saviem pleciem nedrīkst iznest tikai zemes īpašnieks,” piebilst J. Lazdiņš.
Lazdiņš uzsver, ka tuvākās nedēļas būs izšķirošas, lai lemtu par lauksaimnieku nākamajiem soļiem.
Vēl par tēmu:
Kriminālvajāšanai nodots process par bezvēsts pazudušā bērna nāvi Rēzeknes novadā
Šā gada 1. februārī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa amatpersonas saņēma informāciju, ka Rēzeknes novada Lendžu pagastā no mājas izgājis un bezvēsts...
Lasīt tālākKatrs trešais pircējs nepabeidz pirkumu tiešsaistē lēnas piegādes dēļ
Saskaņā ar Baymard Institute 2025. gada datiem, septiņi no desmit pirkumiem internetveikalos netiek pabeigti. Starptautiskajā pētījumā izcelti trīs svarīgākie iemesli: pārāk augstas papildu...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms lietains laiks
Jaunajā darba nedēļā laikapstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība. Debesis lielākoties būs mākoņainas, tikai brīžiem uzspīdēs saule. Nokrišņi gaidāmi visā valsts teritorijā –...
Lasīt tālākPTAC: zemo cenu grozs kļūst pieejamāks patērētājiem
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz ar Memoranda par pārtikas preču tirdzniecību (Memorands) parakstīšanu 2025. gada 27. maijā veic pārtikas lielveikalu tirdzniecības ķēžu...
Lasīt tālākIedvesmojoša vasaras pieredze: kas jauniešiem jāzina par pirmo darbu?
Pirmais darbs vasarā jauniešiem var kļūt par vērtīgu pieredzi, kas ietekmē gan nākotnes karjeras izvēli, gan veido izpratni par finanšu pratību. Tā ir pieredze, kas ļauj nopelnīt pirmo...
Lasīt tālākVai neprotam atpūsties? Katrs otrais strādā arī atvaļinājumā
Teju katram otrajam jeb 42 % Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumā ir nācies pildīt darba pienākumus, pieslēdzoties darbam attālināti, secināts bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā....
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība uzņēmusi apgriezienus, maijā izaugsmei sasniedzot 5,6%
Apstrādes rūpniecības apjoms salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieaudzis par 5,6% pret pagājušā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākas...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā siltums atkāpsies un kļūs lietaināks
Šī darba nedēļa Latvijā iesākās ar mainīgiem laika apstākļiem. Pirmdien un otrdien visā valstī pūta brāzmains vējš, bet nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties anticiklona ietekmei,...
Lasīt tālākEiropas Komisija piešķir 295,5 miljonus eiro Rail Baltica projekta tālākai attīstībai
Kopuzņēmums RB Rail AS, kas sadarbībā ar Rail Baltica projekta īstenotājiem koordinē arī Eiropas Savienības finansējuma pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu, informē, ka Rail Baltica...
Lasīt tālākLatvijā ieviesta šūnu apraide – jauns rīks agrīnās brīdināšanas sistēmā iedzīvotāju drošībai
No 2025. gada 1. jūlija Latvijā ir ieviesta šūnu apraide – efektīvs un mūsdienīgs risinājums sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās. Šūnu apraide papildina jau esošos informēšanas...
Lasīt tālāk