Lauksaimnieki prasa valdību izvērtēt PVN samazināšanas pārtikai “no lauka līdz galdam” ietekmi uz katra Latvijas iedzīvotāja labklājību

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) savā biedru kopsapulcē analizēja situāciju Latvijā, turpinoties kara darbībai Ukrainā, kas ir radījusi globālus tautsaimnieciskus satricinājumus, nepieredzētu cenu kāpumu energoresursiem, pārtikai un izmaksu kāpumu katram Latvijas ražotājam un iedzīvotājam.
Saskaņā ar Centrālās statitikas pārvaldes datiem, Latvijas bankas ekonomistu vērtējuma 13% gada inflācija vēl nav augstākais punkts – gaidāms vēl straujāks cenu lēciens. Sekojot līdzi notikumiem pasaulē nākas secināt, ka jau no rudens iedzīvotāju pirktspēja būs kritusies par vismaz 10-20% un atsevišķām iedzīvotāju grupām vēl vairāk, piemēram, pensionāriem, lielai sabiedrības daļai būs ļoti izaicinoši norēķināties par mājokli un iegādāties pārtiku. Vienlaikus lauksaimnieki un pārtikas ražotāji ceļ trauksmi saistībā ar Saeimas un Valdības nespēju, nevēlēšanos izprast situācijas nopietnību, aizsargāt vietējos ražotājus un patērētājus, apstiprināt Krīzes pārvarēšanas plānu.
LOSP Kopsapulce NOLĒMA:
- Prasām Saeimai, Valdībai, Finanšu ministrijai godprātīgi izvērtēt PVN samazināšanas pārtikai “no lauka līdz galdam” ietekmi uz katra Latvijas iedzīvotāja labklājību, vietējo pārtikas ražotāju dzīvotspēju, valsts budžeta PVN saldo un nekavējoties noteikt pārtikai “no lauka līdz galdam” 5% PVN likmi;
- Prasām Saeimu un Valdību atzīt pārtiku par valsts stratēģisko resursu, kas ir svarīgākais resurss jebkuras valsts miera vai kara apstākļos un prasām noteikt Ārkārtas stāvokli pārtikas nozarē un iedzīvotāju apgādē ar pārtiku.
- Prasām Valdībai nekavējoties izstrādāt un apstiprināt Krīzes pārvarēšanas noteikumus, kas nodrošinātu skaidrību gan vietējiem ražotājiem un tirgotājiem, gan katram Latvijas iedzīvotājam;
- Prasām Ekonomikas ministrijai aprēķinus par uzņēmumu un mājsaimniecību nodrošinājumu ar energoresursiem (dabasgāzi, kūdru, biogāzi, biomasu, malku, šķeldu, granulām u.c.) pēc 2022.gada augusta.
- Prasām arī plānu par atbalsta mehānismiem ražotājiem un patērētājiem, lai stabilizētu situāciju ar dramatisko enerģētikas izmaksu pieaugumu;
- Prasām Valdībai neatliekamu rīcību, lai saglabātu Latvijas vietējās pārtikas pārstrādes nozari un steidzami ieviestu atbalsta pasākumus;
- Aicinām Valdību, īpaši Zemkopības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sniegt atbalstu vietējo resursu un ražošanas atkritumu pārstrādei, radot izejvielas tautsaimniecībai un lauksaimnieciskajai ražošanai (energoresursi, kompsosti, minerālmēslu aizvietotāji u.c.)
- Augstākminētos lēmumus nosūtīt Saeimai, Valdībai un masu medijiem. Sagaidām operatīvu darbu un informācijas sniegšanu Latvijas tautai un ražotājiem.
- Aicinam Saeimu, Valdību izvērtēt katru šajā lēmumā izteikto lauksaimnieku prasību, rīkoties un sniegt rakstisku atbildi katram indviduāli savas kompetencs ietvaros, nepiekopjot praksi visas vēstules nosūtīt Zemkopības ministrijai!
Vēl par tēmu:
Veikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākTuvākās dienas vēl būs aukstas un salīdzinoši saulainākas
Šonedēļ piedzīvots ziemīgi auksts laiks – piemēram, naktī uz ceturtdienu vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz -22° atzīmei, taču arī citās naktīs gaisa temperatūra...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālāk