Latvijas vēsturnieki vēlas tuvināt vēsturi sabiedrībai
Latvijas vēsturnieku 1. kongress noslēdzās ar vairākiem secinājumiem, arī par strīdīgi vērtētajiem Otrā pasaules kara rezultātiem un vēstures mācīšanas kvalitāti skolās. Kongresa noslēguma dokumenta pamatversijai ikviens var pievienot savus komentārus, tos oktobrī izskatīs kongresa komisija un izstrādās galīgo versiju.
Latvijas vēsturnieki uz kongresu pulcējušies pirmo reizi 20 gadu laikā, kopš atgūta Latvijas valstiskā neatkarība. Viņi paši to skaidro ar līdzekļu trūkumu un nepieciešamību distancēties no nesenās vēstures. Iecerēts, ka turpmāk vēsturnieki kongresā pulcēsies reizi piecos gados. Pirmais kongress bija kupli apmeklēts – apmēram 400 dalībnieku, arī no ārvalstīm, piemēram, demokrātiskais Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs, kurš vairākkārt bijis Latvijā un uzstājies ar referātiem par Otrā pasaules kara vēstures traktējumu. Arī šoreiz viņš referēja par nacionālpatriotisko un demokrātisko Krievijas vēsturnieku skaidrojumu Otrā pasaules kara notikumiem, analizējot Staļina un Hitlera rīcību un lomu.
Nenoliedzami vislielāko interesi izraisīja referāti par visjaunāko laiku vēstures notikumiem, tostarp to politizēšanu
20. un 21. gadsimtā. Vēsturnieks Ilgvars Misāns norādīja, ka pašlaik valsts līmenī «vēsturi uztver kā politisku momentu». Vēstures profesors un Latvijas un Krievijas Vēsturnieku komisijas līdzpriekšsēdētājs Inesis Feldmanis atzina, ka Latvijas 20. gadsimta vēsture nav pienācīgi izpētīta. Viņš norādīja, ka pamatīgāk būtu jāpēta Latvijas valsts rašanās specifiskie apstākļi, jo ir vēsturnieki, kas apšauba Latvijas valsts leģitimitāti un jēgu. Acīmredzot nāksies pievērsties arī 1940. gada okupācijas tēmas izvērtējumam. Lai gan profesionāliem vēsturniekiem par to šaubu nav, tomēr redzami atsevišķu politiķu centieni apzināti sagrozītā veidā interpretēt vēsturi, piebilda profesors. Viņš uzskata, ka lietas jāsauc īstajos vārdos un jāatspoguļo lietas būtība. Okupācijas jēdziena skaidrojumā I. Feldmanis aicināja ievērot agresorvalsts darbības raksturojumu, nevis to, kā reaģēja upuris. Proti, vai Latvija cīnījās vai necīnījās pretim citas valsts karaspēkam. «Latvijas vēsturnieki atzīst divas padomju okupācijas un vienu nacistu okupāciju,» rezumēja vēsturnieks.
Vēsturnieki uzskata, ka nepieciešams rast veidus, kā vēstures zinātnieku akadēmisko pētījumu datus nodot sabiedrībai saprotamā, interesantā veidā, turklāt valstiskā līmenī beidzot jāveido vienota metodoloģija, kas vēstures skolotājiem Latvijā palīdzētu skolēniem skaidrot mūsu vēstures sarežģītās lappuses. Vēsturnieku referāti bija kodolīgi un interesanti. Ja skolotāji tādā veidā un formātā mācītu vēsturi, tad skolēni ne tikai izprastu, kas notika, bet arī mācītos domāt, analizēt un secināt patstāvīgi.
Vēsturnieki strikti noliedzoši izteicās par citu valstu specifiska vēstures redzējuma uzspiešanu Latvijas informatīvajā telpā, nodēvējot to par nepieņemamu.
***
UZmanību!
• Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda mājaslapā www.demoshistoria.lv līdz 1. oktobrim var izlasīt Latvijas vēsturnieku 1. kongresa noslēguma dokumenta pamattekstu un izteikt savus komentārus.
• Kongresa referāti zinātnisku rakstu formā nākamgad tiks izdoti vairākos drukātos sējumos.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
LIZDA plāno pedagogu piketu mācību gada nogalē
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šodien ar Saeimas priekšsēdētāju spriedīs par pedagogu streika vienošanās izpildi. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga LTV...
Lasīt tālākSiliņa: Jautājumā par pedagogu atalgojuma reformu pirmkārt būtu jādomā par bērnu
Neraugoties uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) iebildumiem, ar skolu finansēšanas reformu ir jāvirzās uz priekšu. Tā šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta...
Lasīt tālākLIZDA vadītāja: Mums ir tiesības pedagogu streiku turpināt
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 21. februārī sasauc Padomes ārkārtas sēdi par streika prasību izpildi attiecībā uz pedagogu darba slodzes balansēšanu,...
Lasīt tālākČakša: Rīga jau šogad varētu iesaistīties izglītības finansēšanas reformā
Rīga jau šogad varētu iesaistīties izglītības finansēšanas reformā – tas nozīmētu, ka reformās iesaistītos skolas ar teju pusi Latvijas skolēnu, tā šorīt intervijā LTV raidījumā...
Lasīt tālākZZS: Skolu tīkla reformas pamatā ir kvantitatīvi kritēriji, bet maz domāts par izglītības kvalitāti
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti paziņojuši, ka neatbalsta šobrīd valdības uzsākto skolu tīkla reformu, aicinot diskusijās ar pašvaldībām un, uzklausot iedzīvotāju...
Lasīt tālākZZS frakcija neatbalsta uzsākto skolu tīkla reformu
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti neatbalsta šobrīd valdības uzsākto skolu tīkla reformu, aicinot diskusijās ar pašvaldībām un, uzklausot iedzīvotāju intereses,...
Lasīt tālāk9. klašu centralizēto eksāmenu slieksni šogad saglabās 10% līmenī
2023./2024. mācību gadā 9. klašu centralizēto eksāmenu snieguma slieksni necels un saglabās 10% līmenī, kāds tas bija pagājušā mācību gadā. Šādu lēmumu Izglītības un zinātnes...
Lasīt tālākLembergs asi kritizē skolu tīkla reformu: Tas ir idiotisms
Vairākas Latvijas mazās skolās protestē pret iecerēto pedagogu algu reformu, kas tiešā veidā ietekmēs arī skolu tīklu. Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars...
Lasīt tālākRinkēvičs: Uz cilvēku bažām par mazo skolu slēgšanu jāmeklē risinājumi
Cilvēku bažas par mazo skolu slēgšanu nedrīkst noraidīt kā negudras vai tumsonīgas, ierakstā sociālajos tīklos pauž Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. "Skola ir kas vairāk par ēku...
Lasīt tālākSiliņa: Skolas vajadzīgas bērnu kvalitatīvas izglītības, nevis pašu skolu dēļ
Mums ir vajadzīgas skolas bērnu izglītības, nevis pašu skolu dēļ, komentējot akcijas mazo skolu atbalstam, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja premjere Evika Siliņa ("Jaunā...
Lasīt tālāk