19/09/2011, Kategorija: Izglītība

Latvijas vēsturnieku 1. kongress noslēdzās ar vairākiem secinājumiem, arī par strīdīgi vērtētajiem Otrā pasaules kara rezultātiem un vēstures mācīšanas kvalitāti skolās. Kongresa noslēguma dokumenta pamatversijai ikviens var pievienot savus komentārus, tos oktobrī izskatīs kongresa komisija un izstrādās galīgo versiju.

Latvijas vēsturnieki uz kongresu pulcējušies pirmo reizi 20 gadu laikā, kopš atgūta Latvijas valstiskā neatkarība. Viņi paši to skaidro ar līdzekļu trūkumu un nepieciešamību distancēties no nesenās vēstures. Iecerēts, ka turpmāk vēsturnieki kongresā pulcēsies reizi piecos gados. Pirmais kongress bija kupli apmeklēts – apmēram 400 dalībnieku, arī no ārvalstīm, piemēram, demokrātiskais Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs, kurš vairākkārt bijis Latvijā un uzstājies ar referātiem par Otrā pasaules kara vēstures traktējumu. Arī šoreiz viņš referēja par nacionālpatriotisko un demokrātisko Krievijas vēsturnieku skaidrojumu Otrā pasaules kara notikumiem, analizējot Staļina un Hitlera rīcību un lomu.

Nenoliedzami vislielāko interesi izraisīja referāti par visjaunāko laiku vēstures notikumiem, tostarp to politizēšanu

20. un 21. gadsimtā. Vēsturnieks Ilgvars Misāns norādīja, ka pašlaik valsts līmenī «vēsturi uztver kā politisku momentu». Vēstures profesors un Latvijas un Krievijas Vēsturnieku komisijas līdzpriekšsēdētājs Inesis Feldmanis atzina, ka Latvijas 20. gadsimta vēsture nav pienācīgi izpētīta. Viņš norādīja, ka pamatīgāk būtu jāpēta Latvijas valsts rašanās specifiskie apstākļi, jo ir vēsturnieki, kas apšauba Latvijas valsts leģitimitāti un jēgu. Acīmredzot nāksies pievērsties arī 1940. gada okupācijas tēmas izvērtējumam. Lai gan profesionāliem vēsturniekiem par to šaubu nav, tomēr redzami atsevišķu politiķu centieni apzināti sagrozītā veidā interpretēt vēsturi, piebilda profesors. Viņš uzskata, ka lietas jāsauc īstajos vārdos un jāatspoguļo lietas būtība. Okupācijas jēdziena skaidrojumā I. Feldmanis aicināja ievērot agresorvalsts darbības raksturojumu, nevis to, kā reaģēja upuris. Proti, vai Latvija cīnījās vai necīnījās pretim citas valsts karaspēkam. «Latvijas vēsturnieki atzīst divas padomju okupācijas un vienu nacistu okupāciju,» rezumēja vēsturnieks.

Vēsturnieki uzskata, ka nepieciešams rast veidus, kā vēstures zinātnieku akadēmisko pētījumu datus nodot sabiedrībai saprotamā, interesantā veidā, turklāt valstiskā līmenī beidzot jāveido vienota metodoloģija, kas vēstures skolotājiem Latvijā palīdzētu skolēniem skaidrot mūsu vēstures sarežģītās lappuses. Vēsturnieku referāti bija kodolīgi un interesanti. Ja skolotāji tādā veidā un formātā mācītu vēsturi, tad skolēni ne tikai izprastu, kas notika, bet arī mācītos domāt, analizēt un secināt patstāvīgi.

Vēsturnieki strikti noliedzoši izteicās par citu valstu specifiska vēstures redzējuma uzspiešanu Latvijas informatīvajā telpā, nodēvējot to par nepieņemamu.

***

UZmanību!

• Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda mājaslapā www.demoshistoria.lv līdz 1. oktobrim var izlasīt Latvijas vēsturnieku 1. kongresa noslēguma dokumenta pamattekstu un izteikt savus komentārus.

• Kongresa referāti zinātnisku rakstu formā nākamgad tiks izdoti vairākos drukātos sējumos.

Avots: nra.lv

486 skatījumi




Video

Ukrainas civiliedzīvotājiem būs plašākas iespējas apgūt latviešu valodu

04/10/2022

Valdības sēdē 4. oktobrī atbalstīts Kultūras ministrijas (KM) priekšlikums veicināt latviešu valodas lietojumu Ukrainas civiliedzīvotāju vidū, sniedzot iespēju apgūt latviešu valodu...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Šobrīd izglītība ir prioritāte tikai vārdos, nevis darbos

03/10/2022 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Tik vājas ministres kā Ilga Šuplinska un Anita Muižniece nozarē vēl nav bijušas, vērtējot izglītības ministru darbu aizvadītajos 4 gados, norādīja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS)...

Lasīt tālāk
Video

Prezidents sveic Skolotāju dienā: Būt skolotājam ir misijas darbs

30/09/2022

Latvijas tautas izglītībai ir jābūt prioritātei, sveicot Skolotāju dienā, kas būs svētdien, 2. oktobrī, sacīja Valsts prezidents Egils Levits. "Pedagoga profesija ir ārkārtīgi nozīmīga....

Lasīt tālāk
Video

Saeima atbalsta pāreju uz mācībām tikai valsts valodā

29/09/2022

Saeima ceturtdien, 29. septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts...

Lasīt tālāk
Video

Bērnudārzu rindas jālikvidē, nevis jāsamazina

28/09/2022

Nedrīkst pastāvēt atšķirīgi nosacījumi privātajiem un pašvaldību bērnudārziem, jo tas kavē vecāku iespējas izvēlēties. Domājot par kvalitatīvas un drošas pirmsskolas izglītības...

Lasīt tālāk
Video

Nākamajā mācību gadā skolēni kārtos valsts pārbaudes darbu arī dabaszinībās

28/09/2022

No 2023./2024. mācību gadu skolēniem būs jākārto arī valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā līmenī fizikā, ķīmijā, vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī – to paredz...

Lasīt tālāk
Video

Saeima konceptuāli atbalsta latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likuma projektu

22/09/2022

Lai izskaustu nostiprinājušos praksi ikdienas saziņā darba vidē un pakalpojumu sniegšanā līdztekus izmantot latviešu un krievu valodu, kā arī nodrošinātu iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem...

Lasīt tālāk
Video

LTRK: Tikai ar ieguldījumiem izglītībā, zinātnē un cilvēkos var nopelnīt vairāk

22/09/2022

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ietekmē atliktais...

Lasīt tālāk
Video

Pedagogu streiks nenotiks

19/09/2022

Šodien, 19. septembrī, plānotais pedagogu streiks tomēr nenotiek. Darba nedēļas izskaņā nozares arodbiedrība paziņoja, ka trīspusējās sarunās rasts kompromiss skolotāju algu palielināšanā...

Lasīt tālāk
Video

LLPA aicina valdību sarunās par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai iesaistīt pašvaldības

16/09/2022

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei un finanšu ministram Jānim Reiram,...

Lasīt tālāk