Latvijas un Igaunijas prezidenti atver vārdnīcas
Pēdējoreiz latviešu–igauņu un igauņu–latviešu vārdnīcas iznāca gandrīz pirms pusgadsimta, tāpēc jauno izdevumu prezentācija, kurā piedalījās Latvijas un Igaunijas valstu prezidenti, notika īpaši svinīgi.
Latvijas prezidents Andris Bērziņš, atverot jaunās grāmatas, norādīja, ka labākais veids, kā saglabāt valodas, ir tās lietot. Savstarpējai saziņai noderot abu valstu valodas un citas nevajagot. «Kāpēc jāmeklē citas valodas, ja mums ir pašiem savas,» teica A. Bērziņš, piebilstot, ka šīs vārdnīcas ir veids, kā abu valstu mazajām tautām būt cieši kopā un tomēr būt arī katrai par sevi.
Runājot par vārdnīcu projekta pirmsākumiem, Latvijas prezidents atcerējās, ka pirmajā vizītē Igaunijā sastapis kādu tautieti, kurš tur bija apprecējies ar igaunieti. Viņš pārmetis prezidentam, ka latviešiem nav lielu iespēju ātri iemācīties igauņu valodu. Tad nu prezidents apsolījis, ka šī problēma tiks risināta. Nu viņam esot liels prieks par to, ka savu vārdu turējis un vārdnīca ieraudzījusi dienas gaismu. «Pārrobežu sadarbības projekts ir liels solis ciešākai sadarbībai starp abām tautām,» akcentēja A. Bērziņš.
Savukārt Igaunijas Valsts prezidents Tomass Hendriks Ilvess pasmaidīja par abu tautu savstarpējo ietekmi. Tā Igaunijā pie Latvijas robežas pirms daudziem gadiem esot radies jaunbagātnieku ciemats, kura nosaukums ir līdzīgs vārdam «muļķis». Diemžēl vārdnīcas igauņu versijā nav izdevies sameklēt šo vārdu. Tas liekot domāt, ka šo vārdnīcu sastādītāji esot no minētā ciema, jokoja T. H. Ilvess, pateicoties A. Bērziņam par neatlaidību, īstenojot šo projektu, «līdz ar to vismaz latvieši zina, kas ir muļķis».
Vārdnīcas sastādītājs, valodnieks Valts Ernštreits uzsvēra, ka katrā vārdnīcā ir vairāk nekā 40 000 šķirkļu un grāmatas ir nozīmīgas, jo iepriekšējās iznākušas pirms apmēram 50 gadiem. Turklāt šajā laikā ir mainījusies vēsture, un jau kopš neatkarības atgūšanas ticis spriests, ka ir vajadzīga jauna vārdnīca. Viņš esot pārliecināts, ka vārdnīca ir kas vairāk par vārdu krājumu, – tas ir vēstures dokuments, laikmeta liecinieks.
Vēl par tēmu:
Tikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākUz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h
Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments informē, ka ceturtdien, 2. aprīlī, uz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h. Zīmju nomaiņu...
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākLieldienās ikviens aicināts uz plašu kultūras pasākumu programmu Rīgā
Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas. Koncerti Lielajā piektdienā Lielajā piektdienā,...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākGaidāmi mainīgi laika apstākļi – mīsies lietainas un saulainas dienas
Nedēļas sākumā Latvijā valdīja lietains un vējains laiks. Arī ceturtdien Latviju šķērsoja nokrišņu zona, teritorijas lielākajā daļā nesot lietu, taču nedēļas izskaņā, paaugstinoties...
Lasīt tālāk