• Tweet

Centrāleiropā notiekošos plūdus daļa pakalpojumu sniedzēju Latvijā izmanto, lai aizbildinātu savu nespēju laikā veikt pasūtījumu. Eksperti uzskata, ka Eiropu pārņēmušie plūdi Latvijas tirgu neietekmē.

Centrāleiropu pārņēmušie plašie plūdi, kas, pēc speciālistu vērtējuma, ir lielākā tāda veida stihija šajā reģionā vismaz pēdējo desmit gadu laikā, nodarījuši zaudējumus miljardiem eiro apmērā, jo stihijas dēļ nācies apturēt ražošanu, nodarīti bojājumi infrastruktūrai, ēkām, lauksaimniecības sējumiem. Tā kā daļu lauksaimniecības produkcijas Latvija importē arī no Eiropas, tad, iespējams, tas varētu būt izraisījis sortimenta maiņu vai cenu kāpumu veikalos. Vismaz Centrāltirgū pagājušās nedēļas nogalē ar šādu skaidrojumu Neatkarīgajai aizbildināja augstās zemeņu cenas. Savukārt rīdziniece Anna, kura bija aizvedusi uz autoremonta darbnīcu savu automašīnu, Neatkarīgajai stāstīja, ka remonts ievilcies ilgāk, nekā solīts. Arī šajā gadījumā par aizbildinājumu meistari minējuši plūdus Eiropā, kuru dēļ nav varēts veikt vajadzīgās detaļas pasūtījumu.

Plūdu cenas Latvijā nejūt

Latvijas tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe Neatkarīgajai uzsvēra, ka plūdi Centrāleiropā nevar būt radījuši nekādas izmaiņas ne veikalu sortimentā, ne cenās. «Plūdu skartās teritorijas, salīdzinot ar Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecībā izmantojamo zemi, nav tik lielas, lai tās būtiski ietekmētu cenu līmeni,» skaidroja I. Gulbe. Līdz ar to apgalvojums, ka plūdu dēļ nu būtu jāceļ cena, nav īsti patiess.

Elvi sabiedrisko attiecību konsultante Evija Baula Neatkarīgajai apliecināja, ka plūdi Eiropā līdz šim nekādā veidā nav ietekmējuši un arī šobrīd neietekmē produktu un preču piegādi Elvi veikaliem. «Viss norit ierastajā kārtībā, preču cenām saglabājoties esošajā līmenī,» sacīja E. Baula.

Bietes dārgākas, maize lētāka

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs secinājis, ka pārtikas produktu cenas Rīgas veikalos visu šo gadu ir bijušas stabilas un tikai atsevišķiem pārtikas produktiem, piemēram, bietēm, cūkgaļas karbonādei un cūkgaļas šķiņķim, ir pieaugusi cena. Savukārt sviesta un augu tauku maisījums, rudzu maize, baltmaize, rīsi, piens un kefīrs veikalos pat kļuvuši lētāki. «Jau visu šo gadu Rīgas lielveikalos lielākajai daļai pārtikas produktu ir bijušas stabilas cenas vai tās pat ir samazinājušās. Cenu samazinājums veikalos galvenokārt ir bijis saistībā ar pasaules tirgus tendencēm un lielas daļas iedzīvotāju zemo pirktspēju. Sakarā ar iedzīvotāju zemo pirktspēju veikali cenšas piedāvāt katrā produktu grupā kādu īpaši lētu produktu. Piemēram, tagad jau veikalos ir nopērkama rudzu rupjmaize pat par 48 santīmiem kilogramā, kaut gan lielākā daļa veikalu plauktos esošā rupjmaize maksā ap pusotru latu, kas ir vismaz trīs reizes dārgāk. Jāatzīmē, ka dārgā segmenta produkti gan lielākoties lētāki nekļūst,» sacīja I. Gulbe. Viņa gan ar nožēlu atzina, ka šobrīd lielveikalos praktiski nav nopērkami vietējie burkāni, sīpoli, bietes un citi Latvijā izaudzējami dārzeņi. Tas, viņasprāt, ir saistīts ar dārzeņu audzētājiem nelabvēlīgo tirgus situāciju vairākus iepriekšējos gadus, kad lielākā daļa bija spiesti strādāt ar zaudējumiem. «Tāpēc audzētāji ir piesardzīgi un neražo ar lielu rezervi, un arī nesteidzās ar agrās ražas kultūru sēšanu, kas ir ar lielākām ražošanas izmaksām. Tāpat vēlais un aukstais pavasaris aizkavēja ierastos darbus, un tāpēc kavējas Latvijas agrās ražas dārzeņu ienākšana tirgū,» skaidroja I. Gulbe.

Piens maksās dārgāk

Pēc Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktores prognozēm, arī turpmākajos mēnešos, ja, protams, negadīsies kādas lielas dabas katastrofas, nav gaidāms cenu kāpums lielākajai daļai produktu. Viņa pieļāva, ka neliels cenu pieaugums varētu būt piena produktiem.

Savukārt Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne prognozē, ka pārtikas cenu gada izaugsme varētu būt aptuveni 2% robežās, jo «izejvielu cenās šī gada laikā nav gaidāms spējš kāpums».

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis tomēr pieļauj, ka pārtikas produktiem rudenī iespējamas cenu korekcijas un to noteiks ražas apjomi pasaulē.

DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš ir optimistiskāk noskaņots. Pēc viņa teiktā, šī gada pirmajos piecos mēnešos vislielākā cenu līmeni palielinošā ietekme bija tieši pārtikai, taču turpmākajos mēnešos tai vajadzētu pazust, vismaz tā liekot domāt starptautiski tirgojamo pārtikas produktu cenu kopējā virzība.

Avots: nra.lv/ Ilze Šteinfelde