Latvijas PVN plaisa sasniedz Eiropas līmeni
Eiropas Komisija ir publicējusi ziņojumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) “plaisu” jeb starpību starp prognozētajiem un faktiski iekasētajiem PVN ieņēmumiem. Gan pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID), gan Eiropas Komisijas pētījuma PVN plaisa samazinās, ko sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, taču īpaši pozitīvi to ietekmē pašu problemātisko nozaru iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un godīgu konkurenci vērstā rīcība.
No 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm, PVN plaisa ir samazinājusies 25 valstīs, bet palielinājusies trijās valstīs. Šāda pozitīva tendence Eiropas mērogā skaidrojama ar 2017.gada iekšzemes kopprodukta (IKP, faktiskajās cenās) pieaugumu par 2,5%. Būtisks IKP pieauguma ietekmējošais faktors ir mājsaimniecību gala patēriņš.
Kā liecina VID veiktā plaisas analīze, nedeklarētās PVN saistības ir zināmā mērā atgriezenisks rādītājs IKP dinamikai. Tātad labvēlīga ekonomiskā situācija sekmē nodokļu plaisu samazināšanos un otrādi – pastāv būtiski PVN plaisas pieauguma riski ekonomisko krīžu periodos.
Būtiskākie PVN plaisas samazinājumi novēroti Maltai, Polijai un Kiprai. Zemākās PVN plaisas novērotas Kiprai (0,6%), Luksemburgai (0,7%) un Zviedrijai (1,5%). Lielākās plaisas novērojamas Rumānijai (35,5%), Grieķijai (33,6%) un Lietuvai (25,3%). Kopumā PVN plaisas mediāna ES valstīs ir 10%.
Salīdzinot Latvijas PVN plaisu ar kaimiņvalstīm, 2017.gadā PVN plaisa Latvijā bija ievērojami mazāka nekā Lietuvā (25%), bet lielāka nekā Igaunijā (5%). Pēc provizoriskajiem rādītājiem par 2018.gadu, Latvija ir vienīgā, kurai Eiropas Komisija prognozē būtisku plaisas kritumu (Eiropas Komisijas prognozētā plaisa 2018.gadā – Latvijai 10%, Lietuvai 25%, Igaunijai 5%).
Saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumu PVN plaisa 2017.gadā veidoja 15,1%. Salīdzinot ar 2013.gadu PVN nodokļu plaisa ir samazinājusies par 9 procentpunktiem jeb 145 milj. EUR. Būtisks samazinājums par 5 procentpunktiem tiek prognozēts 2018.gadā jeb PVN plaisa veidos 10%, kas teju sakrīt ar VID veiktajiem aprēķiniem (2018.gadā PVN plaisa – 10,2%).
Īpaši pozitīvi vērtējams fakts, ka ne tikai VID veiktais pētījums, bet arī Eiropas Komisijas veiktais pētījums kopumā liecina par PVN plaisas samazināšanās tendenci, kā arī tas, ka Latvijas PVN plaisas lielums ir sasniedzis vidējo Eiropas Savienības plaisas lielumu (10%).
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk