Latvijas Lielo pilsētu asociācija aicina novērst samilzušās problēmas izglītībā
Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) un 10 valstspilsētu Izglītības pārvalžu vadītāji, ņemot vērā samilzušos problēmjautājumus saistībā ar izglītības jomas, un tajā strādājošo, finansēšanas aspektiem, ir vērsušies pie Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ar aicinājumu ieklausīties izglītības jomas pārstāvju un izglītības iestāžu dibinātāju (pašvaldību) bažās un rast risinājumus to novēršanai.
LLPA pārstāvošās Latvijas valstpilsētas lūdz rast risinājumus problēmjautājumiem, kas saistīti ar pedagogu darba samaksas trūkumiem un pedagogu profesijas nepietiekamu novērtēšanu. Problēmām, kuras 16. jūnijā arī nepārprotami norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības organizētais pikets.
LLPA ieskatā jau tuvākajā laikā ir nepieciešama pedagogu darba samaksas grafika izstrāde un apstiprināšana nākamo piecu gadu periodam no 2023. gada 1. septembra. Tāpat LLPA aicina Ministru kabinetu apstiprināt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, paredzot finansējumu 2023. gada un vidēja termiņa budžetā. Reizē arī ir būtiski nodrošināt sabalansētas pedagogu darba slodzes, kā arī novērst akūtu pedagogu trūkumu visās izglītības pakāpēs, lai sekmētu Izglītības attīstības pamatnostādnēs noteikto kvalitātes rādītāju sasniegšanu. Savukārt visu pirmsskolas pedagogu darba samaksa ir pakāpeniski jānodrošina no valsts budžeta. Lai ilgtermiņā risinātu sasāpējušo izglītības darbinieku trūkumu, ir nepieciešams palielināt valsts budžeta studiju vietu skaitu pedagoģijas programmās, jo nav pieļaujama situācija, kad pašvaldības strādājošiem pedagogiem finansē studiju programmas pedagoģijā, tādējādi cenšoties risināt cilvēkresursu krīzi nozarē. Pedagogu darba samaksas saistītajos aprēķinos ir jāveicina lielāka caurskatāmība, ko ir iespējams panākt ar vienotas metodikas izmantošanu. Tāpēc LLPA aicina arī IZM apstiprināt aprēķinu veikšanai pielietoto metodiku, to publicēt, tādējādi sekmējot nozarē strādājošo un sabiedrības izpratni par pieejamā finansējuma apmēra noteikšanu pedagogu atalgojumam.
Neskatoties uz iesaistīto pušu aicinājumiem, Ministru kabinets 21.06.2022. apstiprināja Noteikumu projektu “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs”.
Tā kā problēmjautājumi paliek aktuāli, pie šiem jautājumiem būs jāatgriežas atkal rudenī.
Tāpat valstspilsētas norāda, ka nav atbalstāmi pieņemtie grozījumi Izglītības likumā, kas paredz pašvaldībām kā pienākumu noteikt piedalīšanos privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā (kur pakalpojumu sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, kura mācību procesā vismaz 10 procenti iesaistīto izglītojamo ir no sociālām mērķa grupām), jo nav pamata pašvaldībām uzlikt par pienākumu būtībā finansēt privātas izglītības iestādes uzturēšanas izdevumus.
Vēl par tēmu:
Melbārde: ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, vērtējot 100 dienu laikā paveikto kopš apstiprināšanas amatā, uzsver, ka šajā laikā ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības...
Lasīt tālāk“Grāmatvežu Forums – Vasara 2025”: tiešsaistes kompass aktuālajām nodokļu izmaiņām
Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka normatīvā vide spēj mainīties ātrāk nekā finanšu pārskata periods. Tāpēc 12. jūnijā notiekošais “Grāmatvežu Forums – Vasara 2025” kļuvis...
Lasīt tālākIzglītības komisija: skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā
Skolēni, kuri apgūst vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves,...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā, konceptuāli lemj Saeima
Skolēni, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā...
Lasīt tālāk9.klašu centralizēto eksāmenu slieksni šogad saglabā 10% līmenī
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% uz 15%, kā sākotnēji bija plānots. No 2026....
Lasīt tālākIZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālāk