Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji uzlabojas
Daudzās jomās Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji ir uzlabojušies, tuvinoties vidējiem Eiropas Savienības dalībvalstu rādītājiem – liecina Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2011.-2017.gadam īstenošanas vidusposma (2011.-2013.g.) novērtējums.
Tā piemēram, no 2009.gada par 2 gadiem ir palielinājies iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu* skaits, 2012.gadā sasniedzot un pat pārsniedzot 54,7 gadus vīriešiem un 57,8 – sievietēm, kas bija izvirzīts par mērķi Sabiedrības veselības pamatnostādnēs līdz 2017.gadam. Tāpat arī potenciāli zaudēto mūža gadu** rādītājs kopš 2009.gada samazinājies par 14%, kas liecina par priekšlaicīgās mirstības samazinājumu.
Nedaudz samazinājusies ir priekšlaicīga mirstība no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, kā arī ļaundabīgajiem audzējiem. Samazinājusies arī zīdaiņu mirstība, informē Veselības ministrija.
Neinfekciju slimību galvenās riska faktoru grupas ir nepietiekama fiziskā aktivitāte, neveselīgs uzturs, smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana. Šo riska faktoru ierobežošana būtiski uzlabo sabiedrības veselību. Tomēr jāņem vērā, ka izmaiņas iedzīvotāju paradumos un uzvedībā notiek lēni un ir nepieciešams turpināt regulārus un kompleksus veselības veicināšanas pasākumus, piemēram, padarot veselīgāko izvēli iedzīvotājiem par visvieglāk pieejamo.
Novērtējums arī atklāj, ka veselības rādītāji atšķiras dažādās vecuma, dzimuma, dzīvesvietas un citās iedzīvotāju grupās. Joprojām vīriešiem ir vērojama daudz augstāka priekšlaicīga mirstība kā sievietēm – neveselīgāks dzīvesveids (neveselīgs uzturs, atkarību izraisošo vielu lietošana) un riskantāka uzvedība.
Novērtējumā ministrija uzsver, ka būtiskākā nozares problēma ir nepietiekamais finansējums veselības nozares pakalpojumu nodrošināšanai – pārskata periodā tā procentuālais īpatsvars no iekšzemes kopprodukta ir nokrities līdz 3,2% (2013.gadā), kas ir otrs zemākais rādītājs pēdējo 8 gadu laikā un viens no zemākajiem Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tieši naudas trūkums tiek uzsvērts kā galvenais iemesls, kādēļ iedzīvotāji nav vērsušies pēc palīdzības pie veselības aprūpes speciālistiem.
Veselības politikas īstenošanā būtiska loma ir starpnozaru sadarbības veicināšanai, tādējādi ir nepieciešams turpināt ieviest principu “veselība visās politikās” gan veselības veicināšanas, gan veselības aprūpes jomā, paaugstinot visu sektoru izpratni un iesaisti sabiedrības veselības jautājumu kompleksā nodrošināšanā.
*Veselīgi nodzīvotie mūža gadi ir laiks, ko persona prognozējami var nodzīvot bez slimībām un invaliditātes jeb aktivitātes ierobežojumiem.
** Potenciāli zaudētie mūža gadi ir gadi, kurus cilvēks būtu nodzīvojis līdz kādam noteiktam vecumam, ja nebūtu miris nelaimes gadījumā, kādas slimības vai cita iemesla dēļ (līdz 64 gadu vecumam).
Vēl par tēmu:
Braže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai
2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākLatvijas Nacionālajā dabas muzejā norisināsies izstāde “Peonijas 2026”
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 18. līdz 21. jūnijam norisināsies izstāde „Peonijas 2026”. Izstādē būs eksponētas turpat 200 šķirņu peonijas, kas lielā rūpībā izaudzētas Elitas...
Lasīt tālākBūtiski pieaudzis sabiedrības novērtējums par Latvijas tiesu sistēmas neatkarību
Eiropas Komisija šā gada 4. jūnijā publicēja 2026. gada pārskatu par tiesiskuma rādītājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs (EU Justice Scoreboard), kas izdots jau četrpadsmito reizi. Šajā...
Lasīt tālākUzmanību: telefonkrāpnieki uzdodas par Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem
Rīgas Sociālais dienests informē, ka iedzīvotāji saņēmuši zvanus no personām, kas uzdodas par dienesta darbiniekiem un krievu valodā mēģina iegūt personas un bankas datus. Rīgas Sociālais...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākKomisija atbalsta grozījumus bibliotēku lomas stiprināšanai mūsdienu sabiedrībā
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Bibliotēku likumā, kas paredz to pielāgot mūsdienu sabiedrības vajadzībām...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija: sabiedriskajā medijā plānots stiprināt valsts valodas lomu
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 27. maijā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā...
Lasīt tālākPiešķir finansējumu “112.lv” tehniskās kapacitātes stiprināšanai krīzes situācijās
Otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai līdz 660 000 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu izdevumus saistībā...
Lasīt tālākĀrkārtas apstākļu dēļ skolēnus varēs atbrīvot no eksāmenu kārtošanas
Valdība otrdien, 26. maijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredz tiesisku regulējumu skolēnu atbrīvošanai...
Lasīt tālāk