Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji uzlabojas
Daudzās jomās Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji ir uzlabojušies, tuvinoties vidējiem Eiropas Savienības dalībvalstu rādītājiem – liecina Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2011.-2017.gadam īstenošanas vidusposma (2011.-2013.g.) novērtējums.
Tā piemēram, no 2009.gada par 2 gadiem ir palielinājies iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu* skaits, 2012.gadā sasniedzot un pat pārsniedzot 54,7 gadus vīriešiem un 57,8 – sievietēm, kas bija izvirzīts par mērķi Sabiedrības veselības pamatnostādnēs līdz 2017.gadam. Tāpat arī potenciāli zaudēto mūža gadu** rādītājs kopš 2009.gada samazinājies par 14%, kas liecina par priekšlaicīgās mirstības samazinājumu.
Nedaudz samazinājusies ir priekšlaicīga mirstība no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, kā arī ļaundabīgajiem audzējiem. Samazinājusies arī zīdaiņu mirstība, informē Veselības ministrija.
Neinfekciju slimību galvenās riska faktoru grupas ir nepietiekama fiziskā aktivitāte, neveselīgs uzturs, smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana. Šo riska faktoru ierobežošana būtiski uzlabo sabiedrības veselību. Tomēr jāņem vērā, ka izmaiņas iedzīvotāju paradumos un uzvedībā notiek lēni un ir nepieciešams turpināt regulārus un kompleksus veselības veicināšanas pasākumus, piemēram, padarot veselīgāko izvēli iedzīvotājiem par visvieglāk pieejamo.
Novērtējums arī atklāj, ka veselības rādītāji atšķiras dažādās vecuma, dzimuma, dzīvesvietas un citās iedzīvotāju grupās. Joprojām vīriešiem ir vērojama daudz augstāka priekšlaicīga mirstība kā sievietēm – neveselīgāks dzīvesveids (neveselīgs uzturs, atkarību izraisošo vielu lietošana) un riskantāka uzvedība.
Novērtējumā ministrija uzsver, ka būtiskākā nozares problēma ir nepietiekamais finansējums veselības nozares pakalpojumu nodrošināšanai – pārskata periodā tā procentuālais īpatsvars no iekšzemes kopprodukta ir nokrities līdz 3,2% (2013.gadā), kas ir otrs zemākais rādītājs pēdējo 8 gadu laikā un viens no zemākajiem Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tieši naudas trūkums tiek uzsvērts kā galvenais iemesls, kādēļ iedzīvotāji nav vērsušies pēc palīdzības pie veselības aprūpes speciālistiem.
Veselības politikas īstenošanā būtiska loma ir starpnozaru sadarbības veicināšanai, tādējādi ir nepieciešams turpināt ieviest principu “veselība visās politikās” gan veselības veicināšanas, gan veselības aprūpes jomā, paaugstinot visu sektoru izpratni un iesaisti sabiedrības veselības jautājumu kompleksā nodrošināšanā.
*Veselīgi nodzīvotie mūža gadi ir laiks, ko persona prognozējami var nodzīvot bez slimībām un invaliditātes jeb aktivitātes ierobežojumiem.
** Potenciāli zaudētie mūža gadi ir gadi, kurus cilvēks būtu nodzīvojis līdz kādam noteiktam vecumam, ja nebūtu miris nelaimes gadījumā, kādas slimības vai cita iemesla dēļ (līdz 64 gadu vecumam).
Vēl par tēmu:
Ambulatorā bērnu veselības aprūpe kā prioritāte – ne ātri, ne pietiekami, ne vienlīdzīgi
Bērnu veselības aprūpe likumā ir noteikta kā prioritāra, taču praksē nav izveidota sistēma, kas šo prioritāti nodrošinātu. Valsts nav noteikusi, kādiem ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem...
Lasīt tālākRīdzinieki vēl nākamnedēļ varēs nodot vētrā lauztos kokus, zarus un lapas
Rīdzinieki aicināti nekavēties ar vētrā nolauzto koku, zaru un lapu nodošanu, jo pašvaldības izveidotais savākšanas punkts Mežaparkā pie Siguldas prospekta 12 darbosies tikai līdz pirmdienai,...
Lasīt tālākSvētdien Rīgā svinēs Tēva dienu
Svētdien, 13. septembrī, godinot tēva lomu ģimenē, ar dažādiem pasākumiem – koncertiem, meistarklasēm, radošajām darbnīcām, gājienu un citām ģimeniskām aktivitātēm – Rīgā tiks...
Lasīt tālākTiesībsardze: nedrīkst gaidīt nākamo datu drošības incidentu, jārīkojas preventīvi jau tagad
Pēc plaša mēroga AS “Latvijas valsts meži” un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) datu drošības incidentiem tiesībsardze Karina Palkova aicina valsts un pašvaldību iestādes...
Lasīt tālākAtklāts Atceres dārzs Zolitūdē
Pieminot 2013. gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas upurus, atklāts Atceres dārzs. Tā atklāšanā klātesoši bija dienesti, kuru cilvēki traģēdijas dienā pirmie steidzās palīgā, – Neatliekamās...
Lasīt tālākPagarināts darba laiks vētras laikā nolauzto koku un zaru nodošanas punktiem
Nodošanas punkts Uzvaras bulvārī 16A darbosies līdz 20. septembrim, savukārt Mežaparkā autostāvvietas teritorijā pie Siguldas prospekta 12 darbosies līdz 14. septembrim. Ņemot vērā iedzīvotāju...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālāk37 % Latvijas iedzīvotāju pēc atvaļinājuma izjūt grūtības atgriezties ikdienas režīmā
Vairāk nekā trešdaļai jeb 33 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā atvaļinājuma ilgums ir bijis 1 līdz 2 nedēļas – tā secināts “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālāk