Latvijas iedzīvotāji grib ieguldīt bērnos, izglītībā un nekustamajā īpašumā
Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka līdzekļus vajadzētu ieguldīt ilgtermiņā, liecina Swedbank aptauja. Vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju par galveno mērķi, kurā ir vērts ieguldīt, uzskata savus bērnus (65%). Otrajā vietā ierindojas personīgā izglītība un attīstība (56%), bet trešajā – nekustamais īpašums (55%). Tikai 3% aptaujāto uzskata, ka ieguldīt nav vērts, tāpēc nauda jātērē tūlīt.
Vīrieši gribētu ieguldīt biznesā, bet sievietes nekustamajā īpašumā
Gandrīz puse (47%) aptaujāto uzskata, ka ieguldījumu vērts ir savs privātais bizness. Investēt biznesa attīstībā par vērtu biežāk uzskata vīrieši nekā sievietes (56% pret 39%). Stiprais dzimums arī divas reizes augstāk vērtē ieguvumus no ieguldījumiem fondos, akcijās un bankas uzkrājumu produktos (23% pret 11%).
Tikmēr sievietes vairāk akcentē iespējamo atdevi no ieguldījumiem nekustamajā īpašumā (59% pret 50%) un savā attīstībā (59% pret 52%). Zīmīgi, ka 2008.gadā nekustamais īpašums kā ieguldījuma mērķis dominēja vīriešu vidū. Un tāpat kā sešus gadus atpakaļ, arī šobrīd abi dzimumi ir vienoti viedoklī par nepieciešamību ieguldīt savos bērnos (65%).
„Iedzīvotāju vēlme ieguldīt līdzekļus kā bērnos un savā attīstībā, tā arī nekusamajā īpašumā un biznesā saistīta ar sajūtu par iespējām savu ieguldījumu uzraudzīt un ietekmēt. Ieguldītāji ar mazāku pieredzi mēdz izvēlēties sev labāk zināmas ieguldīšanas iespējas, kā nekustamais īpašums vai sava uzņēmējdarbība, tomēr tā ne vienmēr būs piemērotākā, jo var prasīt ievērojamu kompetenci un resursus. Ieguldīt sev zināmajā var arī izvēloties finanšu instrumentus, kur kompetenti pārvaldnieki veic ieguldījumus uzņēmumos vai nekustamajā īpašumā ieguldītāja vietā, tādējādi pievienojot savu vērtību. Turklāt, piemēram, izmantojot uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumus, par veiktajiem ieguldījumiem iespējams saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 24% apmērā no daļas vai visas iemaksātās summas,” saka Reinis Jansons, Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas Latvijā vadītājs.
Uzkrājumos gribētu investēt pirmspensijas vecumā
Ieguldījumus sevis attīstībā (60%) un personīgajā biznesā (58%) biežāk akcentē jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Vecumam pieaugot to iedzīvotāju īpatsvars, kas šos ieguldījumus atzīst par vērtīgiem esam, sarūk. Savukārt respondenti vecumā pēc 45 gadiem, aizvien vairāk tuvojoties pensijas vecumam, pie ieguldījumu vērtiem pieskaita, piemēram, tādus banku uzkrājumu produktus kā depozīts, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana un pensiju 3.līmenis (32% vecuma grupā 45-54 gadi un 26% vecuma grupā 55+ gadi).
Visretāk iedzīvotāji būtu gatavi investēt līdzekļus fondos un akcijās (17%), nedaudz atvērtāki patērētāji ir ieguldījumiem bankas uzkrājumu produktos (23%).
Vēl par tēmu:
Pārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk1. ceturksnī palielinās investīciju skaits un vērojams aktivitāšu pieaugums būvniecības nozarē
Kaut arī pasaulē joprojām pastāv augsta nenoteiktība, jaunākie IKP dati liecina par piesardzīgi pozitīvām tendencēm ekonomikā, uz ko norāda gan investīciju skaita palielinājums, gan aktivitāšu...
Lasīt tālākUzņēmumu noskaņojums uzlabojas – pirmajā ceturksnī pieaudzis izsniegtā finansējuma apmērs
Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai ir izsniegusi finansējumu 33,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25% vairāk nekā attiecīgajā...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības pieaugums aprīlī signalizē par pakāpenisku patēriņa atjaunošanos
Pēc krituma 2025. gada februārī un martā mazumtirdzniecības apgrozījumam aprīlī atkal bija vērojams mērens kāpums. Kaut arī iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies, patērētāju...
Lasīt tālāk