Latvijas iedzīvotāji grib ieguldīt bērnos, izglītībā un nekustamajā īpašumā
Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka līdzekļus vajadzētu ieguldīt ilgtermiņā, liecina Swedbank aptauja. Vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju par galveno mērķi, kurā ir vērts ieguldīt, uzskata savus bērnus (65%). Otrajā vietā ierindojas personīgā izglītība un attīstība (56%), bet trešajā – nekustamais īpašums (55%). Tikai 3% aptaujāto uzskata, ka ieguldīt nav vērts, tāpēc nauda jātērē tūlīt.
Vīrieši gribētu ieguldīt biznesā, bet sievietes nekustamajā īpašumā
Gandrīz puse (47%) aptaujāto uzskata, ka ieguldījumu vērts ir savs privātais bizness. Investēt biznesa attīstībā par vērtu biežāk uzskata vīrieši nekā sievietes (56% pret 39%). Stiprais dzimums arī divas reizes augstāk vērtē ieguvumus no ieguldījumiem fondos, akcijās un bankas uzkrājumu produktos (23% pret 11%).
Tikmēr sievietes vairāk akcentē iespējamo atdevi no ieguldījumiem nekustamajā īpašumā (59% pret 50%) un savā attīstībā (59% pret 52%). Zīmīgi, ka 2008.gadā nekustamais īpašums kā ieguldījuma mērķis dominēja vīriešu vidū. Un tāpat kā sešus gadus atpakaļ, arī šobrīd abi dzimumi ir vienoti viedoklī par nepieciešamību ieguldīt savos bērnos (65%).
„Iedzīvotāju vēlme ieguldīt līdzekļus kā bērnos un savā attīstībā, tā arī nekusamajā īpašumā un biznesā saistīta ar sajūtu par iespējām savu ieguldījumu uzraudzīt un ietekmēt. Ieguldītāji ar mazāku pieredzi mēdz izvēlēties sev labāk zināmas ieguldīšanas iespējas, kā nekustamais īpašums vai sava uzņēmējdarbība, tomēr tā ne vienmēr būs piemērotākā, jo var prasīt ievērojamu kompetenci un resursus. Ieguldīt sev zināmajā var arī izvēloties finanšu instrumentus, kur kompetenti pārvaldnieki veic ieguldījumus uzņēmumos vai nekustamajā īpašumā ieguldītāja vietā, tādējādi pievienojot savu vērtību. Turklāt, piemēram, izmantojot uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumus, par veiktajiem ieguldījumiem iespējams saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 24% apmērā no daļas vai visas iemaksātās summas,” saka Reinis Jansons, Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas Latvijā vadītājs.
Uzkrājumos gribētu investēt pirmspensijas vecumā
Ieguldījumus sevis attīstībā (60%) un personīgajā biznesā (58%) biežāk akcentē jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Vecumam pieaugot to iedzīvotāju īpatsvars, kas šos ieguldījumus atzīst par vērtīgiem esam, sarūk. Savukārt respondenti vecumā pēc 45 gadiem, aizvien vairāk tuvojoties pensijas vecumam, pie ieguldījumu vērtiem pieskaita, piemēram, tādus banku uzkrājumu produktus kā depozīts, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana un pensiju 3.līmenis (32% vecuma grupā 45-54 gadi un 26% vecuma grupā 55+ gadi).
Visretāk iedzīvotāji būtu gatavi investēt līdzekļus fondos un akcijās (17%), nedaudz atvērtāki patērētāji ir ieguldījumiem bankas uzkrājumu produktos (23%).
Vēl par tēmu:
“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLBAS aicina politikas veidotājus apsvērt izmaiņu darba tiesībās sekas un nepieļaut darba devēju problēmu risināšanu uz darbinieku rēķina
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda – nav pieļaujams, ka uzņēmēji savas grūtības uzņēmumā mēģina risināt uz darbinieku interešu rēķina, samazinot viņu sociālās...
Lasīt tālākIestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild septiņu darbdienu laikā
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības būs jāatbild septiņu darbdienu laikā. To paredz trešdien, 22.oktobrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālākLPPA: pāreja uz īstermiņa līgumiem sekmēs pārvadātāju atgriešanos pie vecākiem autobusiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija iebilst pret nosacījumu maiņu valsts izsludinātājos iepirkumos Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs, kas paredz līguma darbību vairs tikai uz 3 gadiem,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,2 procentpunktiem
2025. gada septembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,2%, un kopš augusta tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākAugustā tūristu mītnēs apkalpots par 3,1% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada augustā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 392,9 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 3,1% pieaugumu pret 2024. gada augustu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati,...
Lasīt tālākRīgas sabiedriskajā transportā šī gada septembrī par 5,5% vairāk pārvadāto pasažieru nekā pērn
Šī gada septembrī Rīgas sabiedriskajā transportā pārvietojušies 10 606 593 pasažieri, kas ir par 5,5% vairāk nekā šajā pašā mēnesī iepriekšējā gadā. No tramvajiem populārākais...
Lasīt tālākBirokrātijas mazināšanas nolūkā paredz atvieglot kūrorta statusa piešķiršanas kārtību
Lai mazinātu birokrātisko slogu gan valsts iestādēm, gan pašvaldībām, Ekonomikas ministrija (EM) rosina mainīt kūrorta statusa piešķiršanas kārtību – noteiktu teritoriju par kūrortu...
Lasīt tālāk