Latvijas ekonomikas izaugsme 2016. gadā – 1,6%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto ātro novērtējumu šā gada 4. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā bija par 2,1% lielāks nekā pirms gada. Tas nozīmē, ka kopumā 2016. gadā IKP pieauga par 1,6 procentiem.
2016. gada 4. ceturksnī IKP kāpumu būtiski ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā par 10%. Būvniecības nozarē turpinājās kritums, tomēr tas ir samazinājies un bija 13 procenti.
Kopumā 2016. gadā pozitīvi izaugsmi ietekmēja privātā patēriņa pieaugums. 2016. gadā privātā patēriņa straujāku pieaugumu ietekmēja algu palielinājums, kā arī izteikti zemā inflācija, kas atsevišķos mēnešos pārgāja pat deflācijā.
Eksports 2016. gadā pēc Ekonomikas ministrijas novērtējuma palielinājās par 2,1%, straujāku tā izaugsmi kavēja ES lēnā izaugsme. Preču eksportu pozitīvi ietekmēja ievērojams transportlīdzekļu un lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta pieaugums.
Galvenais izaugsmi bremzējošais faktors 2016. gadā bija krasa investīciju samazināšanās. To līmenis 2016. gadā bija gandrīz par 1/4 daļu zemāks nekā iepriekšējā gadā un investīciju kritums galvenokārt bija saistīts ar lēnajām ES struktūrfondu investīcijām.
Nozaru griezumā 2016. gadā jāatzīmē pieaugums apstrādes rūpniecībā. Nozares ražošanas apjomu pieaugums bija tuvu 5%. Labi izaugsmes rādītāji bija gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Būtisku ieguldījumu pieaugumā nodrošināja pārtikas rūpniecības, kokapstrādes un elektrisko un optisko iekārtu ražošanas apjomu palielinājumi. No pakalpojumu nozarēm lielākā izaugsme bija vērojama izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā ekonomikas izaugsme Latvijā paātrināsies un tā varētu sasniegt 3%. Ļoti svarīgi ir nodrošināt intensīvākas ES struktūrfondu investīcijas un veicināt uzņēmēju motivāciju modernizēt un paplašināt ražošanu. Intensīvākas struktūrfondu investīcijas atstās labvēlīgu ietekmi uz izaugsmi ne tikai ilgtermiņa skatījumā, bet tas pozitīvi ietekmēs arī tekošā gada rādītājus, it īpaši ieguldījumus infrastruktūrā. Tas ir tiešs ekonomisko aktivitāšu stimulators.
Otrs būtisks 2017. gada izaugsmes nosacījums ir eksporta iespēju paplašināšanās, kas īstermiņa skatījumā lielā mērā ir saistīts ar globālās ekonomikas attīstību un Latvijas gadījumā – ar izaugsmes paātrināšanos ES.
Vēl par tēmu:
Pakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima ceturtdien, 4. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja...
Lasīt tālākJau astoto mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi turpināja augt
Saglabājoties stabilam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide oktobrī pieauga gandrīz visās apakšnozarēs. Izaugsme turpinājās jau astoto mēnesi pēc kārtas. 2025. gada...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija...
Lasīt tālākBiedrība: Ceturtdaļai spēlētāju nav svarīgi, vai azartspēļu vietne ir legāla
2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8%...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālāk