Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt

Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas pasākumiem, īpaši kreditēšanas un investīciju veicināšanas jomā, 2025. gadā ekonomikā vērojams aktivitātes pieaugums.
Tas secināts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā pārskatā par Latvijas ekonomikas attīstību 2025. gadā, kurā vērtēta esošā situācija Latvijas ekonomikā, kā arī prognozētas attīstības perspektīvas.
Pēdējo gadu laikā Latvijas sociālekonomiskā attīstība bijusi izaicinoša. Pasaules mēroga pārmaiņas – ekonomiskās svārstības, inflācijas kāpums un ģeopolitiskie satricinājumi – ir atstājuši savu nospiedumu uz izaugsmes tempiem, tāpēc 2023. un 2024. gadā Latvijas tautsaimniecība piedzīvoja stagnāciju.
“2025. gada ekonomiskā dinamika apliecina – Latvijas tautsaimniecība ir iemācījusies strādāt augsta riska apstākļos un spēj pakāpeniski atjaunot izaugsmi. Statistikas dati parāda stabilu ekonomikas atkopšanos: pirmajos trīs ceturkšņos IKP pieaugums sasniedza 1,7%, bet trešajā ceturksnī 2,5%, pārsniedzot iepriekšējās prognozes. Tas ir skaidrs signāls: ekonomika atgriežas pie izaugsmes trajektorijas. Tomēr nākotnes panākumi nebūs automātiski. Tie būs atkarīgi no mūsu spējas turpināt reformas, atbalstīt inovācijas un mērķtiecīgi veidot vidi investīcijām un eksportam. Izaugsme nenotiek pati par sevi – tā ir jāveicina, jābalsta un jāvada. Un šobrīd Latvija ir uz pareizā ceļa,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Lai īstenotu valdības ekonomisko mērķi, t. i., līdz 2035. gadam dubultot Latvijas ekonomiku, EM īsteno virkni pasākumu Latvijas ekonomiskās attīstības kāpināšanai un iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai. Tiek būtiski uzlabota finansējuma pieejamība komersantiem un aktīvi piesaistītas investīcijas tautsaimniecībai.
Galvenie elementi izvirzīto mērķu sasniegšanai ir Latvijas drošības stiprināšana, zaļās industrijas attīstība, reģionālā specializācija un Rīgas potenciāla attīstība, birokrātijas mazināšana, uzņēmumu produktivitātes un eksportspējas celšana, būtiskas reformas cilvēkkapitāla attīstībā, inovāciju, jaunāko tehnoloģiju, digitalizācijas un mākslīgā intelekta ieviešana, kā arī modernas infrastruktūras nodrošināšana. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, EM aktīvi veido dialogu ar uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un citiem sabiedrības pārstāvjiem.
Ekonomikas tālākā attīstība vidēja termiņa periodā ir atkarīga no situācijas ārējā vidē un reformu gaitas. Lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši ģeopolitisko situāciju. Svarīga ir arī ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Vidēja termiņa periodā Latvijas izaugsmes tempi potenciāli var sasniegt 4–5% pieaugumu gadā. Ieilgstot karam Ukrainā, ekonomikas atveseļošanās tempi varētu būt lēnāki.
Latvijas ekonomikas attīstības pārskatu EM speciālisti gatavo reizi gadā – decembrī. Pārskatā ir raksturota ministrijas īstenotā politika uzņēmējdarbības vides, inovācijas un jauno tehnoloģiju, produktīvo investīciju un eksporta veicināšanas jomās, kā arī būvniecībā, mājokļu politikā, tūrismā, konkurences politikā, patērētāju tiesību aizsardzībā u. c.
Vēl par tēmu:
Janvārī Latvijā rekordaugsta elektroenerģijas biržas cena
Aizvadītajā janvārī cenas Nord Pool elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8 % salīdzinājumā ar decembri un...
Lasīt tālākMājokļa pabalsts pienākas tikai tām mājsaimniecībām, kas atbilst kritērijiem
Pēc aukstā janvāra daudzi iedzīvotāji ir norūpējušies par komunālo pakalpojumu rēķiniem, jo īpaši – apkures izmaksām. Būtiski uzsvērt, ka atbalsts šādu izdevumu segšanai netiek...
Lasīt tālākFM: mazumtirdzniecībā 2025. gada otrais pusgads nodrošinājis gada kopējo izaugsmi 1,4% apmērā
Mazumtirdzniecības apjomi 2025. gadā kopumā pieauga par 1,4% pret 2024. gadu, kas ir straujākais pieaugums kopš 2022. gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi sāka...
Lasīt tālākKā samazināt rēķinus ziemā: vienkārši padomi ūdens un elektrības taupīšanai
Sākoties jaunam gadam un ziemas aukstumam liekot mums vairāk uzturēties telpās, liela daļa mājsaimniecību meklē veidus, kā samazināt savas komunālo pakalpojumu izmaksas. IKEA ikgadējā...
Lasīt tālākSaeimas komisija galīgajam lasījumam virza risinājumu īres māju būvniecībai uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 27. janvārī, lēma virzīt galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākAptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk