Latvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā

Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais reģionālais risku pārskats. Kamēr Lietuva un Igaunija demonstrē izaugsmes pazīmes, Latvijas ekonomika turpina atpalikt, lai gan redzamas pirmās stabilizācijas pazīmes. Pēc 0,4% IKP samazinājuma 2024. gadā un vēl viena krituma (-0,3%) šī gada pirmajā ceturksnī, Latvijas ekonomika 2025. gadā lēni turpina atgūties. “Coface” prognozē, ka šogad IKP pieaugums būs vien 0,6%, kas ir zemākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Salīdzinājumam – Lietuvai prognozēta 2,6% izaugsme, bet Igaunijai – 1,5%.
Tomēr skatoties uz 2026. gadu, Latvijas izaugsmes potenciāls uzlabojas, paredzot, ka IKP pieaugs līdz 1,8%. Neskatoties uz pozitīvo virzību, šie rādītāji joprojām atpaliek no Lietuvas (2,8%) un Igaunijas (2,2%).
“Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Latvija joprojām cīnās ar ekonomikas stagnāciju, taču 2025. gads iezīmē pakāpeniskas atveseļošanās sākumu. To veicinās iekšzemes pieprasījuma atjaunošanās un uzlabojumi ārējos tirgos, ” norāda “Coface” ekonomists Mateušs Dadejs.
Stabils darba tirgus un cerības uz eksportu
Latvijas ekonomiku šogad atbalstīs stabils darba tirgus ar bezdarba līmeni ap 5,7% un pieaugošas algas, kas veicinās mājsaimniecību patēriņu. Inflācija gan joprojām pārsniedz eirozonas vidējo rādītāju (+3,7%). Pozitīvs signāls ir eksporta atjaunošanās – īpaši kokmateriālu, farmācijas, ķīmisko vielu un IT pakalpojumu jomās. Tas notiek pateicoties pieprasījuma kāpumam Vācijā un Zviedrijā.
Savukārt investīciju stimulam paredzēti 1,8 miljardi eiro no “NextGenerationEU” fondiem, kas tiks novirzīti infrastruktūras, enerģētikas un tādiem stratēģiskiem projektiem kā “Rail Baltica”. Tas sniegs pienesumu būvniecības, transporta un loģistikas nozarēs.
Budžeta deficīts un fiskālā nestabilitāte – Latvijas riska faktori
Vienlaikus “Coface” brīdina par pieaugošām bažām saistībā ar valsts fiskālo ilgtspēju. Lielāki izdevumi aizsardzībai (3,5% no IKP), kā arī papildu tēriņi veselības aprūpei, izglītībai un infrastruktūrai var palielināt budžeta deficītu, neraugoties uz plānotajām nodokļu reformām.
Tekošā konta deficīts saglabāsies, lai gan nedaudz samazināsies, pateicoties ārvalstu investīcijām zaļajās un digitālajās nozarēs. Valsts parāds turpinās pieaugt mērenā tempā, bet uzticība fiskālajai politikai būs izšķiroša.
Lietuva – reģiona izaugsmes līdere
Lietuva šobrīd demonstrē spēcīgāko ekonomisko dinamiku Baltijā. 2024. gadā valsts IKP pieauga par 2,8%, bet šī gada pirmajā ceturksnī – jau par 3,2%. “Coface” prognozē, ka 2025. gadā Lietuvas IKP pieaugs par 2,6%, 2026. gadā – par 2,8%.
Izaugsmi veicina mājsaimniecību pirktspējas kāpums, ES fondu investīcijas un hipotekāro izmaksu samazinājums, pateicoties monetārās politikas mīkstināšanai.
Igaunija – piesardzīga atkopšanās ar atbalstu no ES fondiem
Igaunijas ekonomika pēc 0,3% krituma 2024. gadā pie izaugsmes atgriezās 2025. gada sākumā (+1,2% IKP pirmajā ceturksnī). Gada griezumā tiek prognozēts 1,5% pieaugums, bet izaugsmi ierobežos nodokļu celšana un vājš neto eksports.
Ekonomiku balstīs valsts investīcijas, īpaši “Rail Baltica” projektā, kā arī reālās algas kāpums. Tomēr Igaunija saskaras ar samazinātu konkurētspēju un atkarību no pieprasījuma ASV, Somijā un Vācijā.
Eksporta izaicinājumi Latvijai un Lietuvai
“2024. gadā Latvijas un Lietuvas eksportētāji izjuta spēcīgu pieprasījuma samazinājumu Vācijā un Francijā,” skaidro Mateušs Dadejs. Smagāk skartās nozares Latvijā bija lauksaimniecība (-70%) un tekstilrūpniecība (-43%), savukārt Lietuvā – zivsaimniecība (-24%), dzērieni (-42%) un naftas rūpniecība (-72%).
Šie dati apliecina Baltijas reģiona lielo paļāvību uz Vācijas ekonomiku un integrāciju ES piegādes ķēdēs. “Ņemot vērā ekonomiskās prognozes un tendences, būtiskākais ieteikums uzņēmējiem Baltijas valstīs ir diversificēt piegādātājus, izmantot cenu noteikšanu eiro un ieguldīt energoefektivitātē, izmantojot “REPowerEU” instrumentus. Tirdzniecības stagnācija ar Poliju kopš 2022. gada arī rada nepieciešamību stiprināt reģionālo sadarbību,” saka Mateušs Dadejs.
Globālie riski pieaug: lēnāka izaugsme, augstāki tarifi
Globāli ekonomikas izaugsme 2025. gadā tiek prognozēta vien 2,2% apmērā, ar potenciālu vēl samazināties, ja ģeopolitiskā spriedze turpinās saasināties. ASV protekcionisms, augstie tarifi un nenoteiktība Ķīnā ietekmē metālapstrādes, auto un ķīmijas nozares. Tāpat “Coface” norāda, ka 80% attīstīto valstu 2025. gada sākumā piedzīvo maksātnespējas pieaugumu.
Starptautiskā uzņēmējdarbības vide kļūst arvien sarežģītāka, ko apliecina arī jaunākie “Coface” riska reitingu dati. Analizējot 2025. gada pirmā ceturkšņa situāciju, eksperti paaugstinājuši riska līmeni kopumā 23 nozarēm un četrām valstīm visā pasaulē. Centrālās un Austrumeiropas reģionā kā vienīgā zema riska nozare saglabājas farmācija. Vidēji zema riska grupā ierindojas lauksaimniecības, pārtikas un mazumtirdzniecības sektori, savukārt paaugstinātu risku saskaras tādas nozares kā automobiļu rūpniecība, ķīmija, enerģētika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), metālapstrāde un papīrražošana. Īpaši augsta riska grupā šobrīd atrodas būvniecības, tekstilizstrādājumu un apģērbu, transporta un kokapstrādes nozares.
Savukārt Rietumeiropā vidēja riska (zaļajā) kategorijā šobrīd ierindojas enerģētikas, IKT un farmācijas sektori. Augsta riska zonā atrodas lauksaimniecība, papīrražošana, mazumtirdzniecība, transports un kokapstrāde. Par ļoti augsta riska nozarēm atzītas automobiļu rūpniecība, būvniecība, metālapstrāde, tekstilizstrādājumi un apģērbi, kā arī ķīmijas rūpniecība – viena no tām nozarēm, kurai šogad riska reitings ir būtiski paaugstināts.
Naftas cenas ietekmē Tuvajos Austrumos pastāvošie riski, piemēram, iespējamā Hormuza šauruma bloķēšana, kas varētu cenas pacelt virs 100 USD par barelu. Tomēr tirgus stabilizē ražošanas kāpums ārpus OPEC+ un vājāks pieprasījums.
Vēl par tēmu:
Aptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālākIestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas
Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālāk