Latvijas Bankas prezidents: Mēs laikus norādījām uz būvniecības nozares pārkaršanas riskiem
Pieprasījums pēc celtniecības pakalpojumiem aug un augs vēl, arī būvniecības cenas ir kāpušas. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks TV3 raidījumam “Nekā personīga” norāda, ka Ekonomikas ministrija jau laikus brīdināta par būvniecības nozares pārkaršanu.
Inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās pirms iepriekšējās krīzes pieredzētā. Lai gan Latvijas Banka apgalvo, ka šī gada otrajā pusē tā pakāpeniski mazināsies, pastāv bažas, vai šādam optimismam ir pamats.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būvniecības materiālu cenas palielinājās gandrīz par 18%, strādnieku darba samaksa – 5%. Līgums saka, ka Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti.
Atveseļošanās plāns par divu miljardu ieguldīšanu būvniecībā nevis attīstībā tika izdiskutēts arī Latvijas Bankā, norāda Kazāks. Viņš norāda, ka tieši būvniecībā cikliskās svārstības ir viskrasākās: “Vienā brīdī visi grib būvēt, un ekonomikai sabremzējoties, tā strauji samazinās.”
Vaicāts, kā šobrīd apturēt radušos pārkaršanu, Kazāks norāda uz divām lietām: “Pirmkārt, privātais sektors būvniecības apjomiem varētu pielāgoties krietni labāk, ja zinātu šos plānus izkārtotus laika asī. Līdz ar to valstij būtu jādod skaidrs redzējums, par to kas kurā brīdī tiek plānots.”
Latvijas Bankas prezidents norāda, ka šāda prasība izteikta Ekonomikas ministrijai un par to runāts.
“Ja mēs skatāmies uz pēdējiem desmit gadiem, investīciju apjoms Latvijā ir bijis salīdzinoši neliels, un tāpēc mēs nevaram noķert Lietuvu un Igauniju,” norāda Kazāks. “Ir jāveicina investīciju jauda, lai mēs varētu uzbūvēt vairāk kur tas ir nepieciešams. “Rail Baltica” ir ļoti svarīgs projekts Latvijai.”
Lai arī “Rail Baltica” būvniecība ir ļoti būtika, tomēr darbinieku trūkums ir jūtams. Kazāks norāda, ka ir “jāmācās lietas darīt gudrāk”: “Uz brīdi, kad būvniecība piedzīvo pārkaršanu, būtu gudri piesaistīt strādniekus no ārzemēm.”
Viņš norāda, ka par draudošo būvniecības nozares pārkaršanu Latvijas Banka jau laikus brīdinājusi gan Ekonomikas ministriju, gan premjeru.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk