Latvijas Banka laiž apgrozībā Zemgalei veltītu 2 eiro piemiņas monētu
Latvijas Banka trešdien, 26. septembrī, izlaidīs Zemgalei veltītu 2 eiro piemiņas monētu. Ar šo monētu tiek noslēgta Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītā 2 eiro piemiņas monētu sērija, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem Latvijas valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gadā tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet pērn – monētas ar Kurzemes un Latgales ģerboņiem.
Vienlaikus ar šo 2 eiro piemiņas monētu šodien tiek izlaists īpašs monētu komplekts, kurā ietvertas visas četras Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītās monētas suvenīriesaiņojumā.
Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.
Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs. Tādējādi, sagaidot mūsu valsts 100 gadu jubileju, piemiņas monētas ar Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņiem ceļos pa visu Eiropu, stāstot par Latviju.
Jaunās piemiņas monētas nacionālās puses grafisko dizainu veidojis mākslinieks Laimonis Šēnbergs, bet plastisko veidojumu – Jānis Strupulis. L. Šēnbergs ir Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas priekšsēdētāja vietnieks, 19 kolekcijas monētu grafiskā dizaina autors. J. Strupulis veidojis grafisko dizainu divām, bet plastisko veidojumu – vairākiem desmitiem Latvijas Bankas kolekcijas un apgrozības monētu. Šīs eiro piemiņas monētas Eiropas puse ar nominālvērtības norādi (mākslinieks Luks Luikss (Luc Luycx)), materiāls un izmērs neatšķiras no citām 2 eiro apgrozības monētām.
Latvijas Bankas izlaistajām piemiņas monētām nacionālajā pusē ir uzraksts “LATVIJA”, un monētas jostu, tāpat kā visām citām Latvijas Republikas 2 eiro apgrozības monētām, rotā uzraksts “DIEVS * SVĒTĪ * LATVIJU *”. Jaunā 2 eiro monēta kalta Staatliche Münzen Baden-Württemberg (Vācija).
Latvijas dalījums kultūrvēsturiskos apgabalos (Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale) noteikts Latvijas Republikas Satversmes 3. pantā. Latvijas Bankas veltījums Latvijas valsts 100 gadu jubilejā ir četras eiro piemiņas monētas ar kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēliem.
Šajos savulaik ar 1930. gada 26. aprīļa “Noteikumiem par Latvijas apgabalu ģerboņiem” ar likuma spēku noteiktajos un 2012. gadā ar īpašu likumu valsts simbolu tiesisko aizsardzību ieguvušajos ģerboņos ietvertie simboli saistīti ar vēsturiskām norisēm tagadējā Latvijas teritorijā. 1930. gadā tos radīja mākslinieks Kārlis Krauze (1904–1942), un Zemgales ģerbonī atveidots sudraba alnis zilā laukā.
Zemgale ir vienīgais Latvijas kultūrvēsturiskais apgabals, kas robežojas gan ar Kurzemi, gan Vidzemi un Latgali. Šeit ir vieni no auglīgākajiem labības tīrumiem Ziemeļeiropā, kas daudzus gadsimtus nodrošinājuši reģiona turību. Novads pazīstams arī ar savu bagātīgo upju tīklu un vēsturi, kurā īpaša vieta ir zemgaļu 13. gs. brīvības cīņām.
Jaunās piemiņas monētas nonāks apgrozībā tāpat kā cita skaidrā nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus. Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā monētas būs pieejamas apmaiņai no trešdienas, 26. septembra. Monētas tirāža ir 0.5 milj. eksemplāru. Latvijas Bankas pieredze liecina, ka šāda tirāža ir pietiekama, lai monētu apmaiņai pietiktu visiem interesentiem vismaz vairākas nedēļas. Kopējā monētas tirāža suvenīriesaiņojumā ir 7 000 eksemplāru, no kuriem 2 000 eksemplāru iekļauti īpašā komplektā. Tāpēc Brilliant Uncirculated kvalitātē īpašā suvenīriesaiņojumā atsevišķi būs iespējams iegādāties 5 000 eksemplāru (cena Latvijas Bankas kasēs – 7.30 eiro).
Kopā būs pieejami 2 000 monētu komplekti, kuros iekļautas visas četras kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītās 2 eiro piemiņas monētas suvenīriesaiņojumā.
Vēl par tēmu:
Aiz viltotas mājaslapas, “uzmācīgiem” zvaniem un ātrās peļņas solījumiem var slēpties krāpniecības shēma
Aiz pēkšņi saņemtas e-pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem....
Lasīt tālākValdība sper soli taisnīgākas un ilgtspējīgākas izdienas pensiju sistēmas virzienā
Pirmdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja nozaru atbildīgo iestāžu sagatavotos likumprojektus, kas īsteno Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju...
Lasīt tālākJauna drošības funkcija: veicot bankas pārskaitījumu tiks pārbaudīti saņēmēja dati
No rītdienas, 9. oktobra, stājas spēkā jauni maksājumu noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Zibmaksājumu regulas prasībām. Veicot pārskaitījumus, banka turpmāk...
Lasīt tālākKo zināt par bērna pirmo maksājumu karti un kabatas naudu?
Visbiežāk bērnu finanšu pratība sākas ģimenē, un vecāki ar savu piemēru un skaidrojumiem palīdz veidot bērnu attieksmi pret naudu un tās izmantošanu. Veiksmīga finanšu prasmju attīstīšana...
Lasīt tālākGandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālākGandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālākKrāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā
QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti...
Lasīt tālākKā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?
Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni....
Lasīt tālākTeju puse patēriņa kredītu ņēmēju aizņemas neplānotiem vai sezonāliem izdevumiem
Latvijā patēriņa kredīti visbiežāk kalpo kā atbalsts ikdienas izdevumu segšanai - šādam mērķim to izmanto teju puse šī kredīta aizņēmēju, un tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas...
Lasīt tālākVērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālāk