Latvijas Banka laiž apgrozībā Kurzemei un Latgalei veltītas 2 eiro piemiņas monētas

Latvijas Banka rīt, 2017. gada 14. novembrī, izlaidīs Kurzemei un Latgalei veltītas 2 eiro piemiņas monētas.
Šīs monētas, uz kurām attēloti Kurzemes un Latgales ģerboņi, turpina Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Pirms gada tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet valsts jubilejas gadā monētu sēriju noslēgs Zemgalei veltīta monēta.
Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.
Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs. Tādējādi, sagaidot mūsu valsts 100 gadu jubileju, piemiņas monētas ar Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņiem ceļos pa visu Eiropu, stāstot par Latviju.
Jauno piemiņas monētu nacionālo pušu grafisko dizainu veidojis mākslinieks Laimonis Šēnbergs, bet plastiskos veidojumus – Jānis Strupulis. L. Šēnbergs ir Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas priekšsēdētāja vietnieks, 19 kolekcijas monētu grafiskā dizaina autors. J. Strupulis veidojis grafisko dizainu 2, bet plastisko veidojumu – vairākiem desmitiem Latvijas Bankas kolekcijas un apgrozības monētu. Šo eiro piemiņas monētu Eiropas puse ar nominālvērtības norādi (mākslinieks Luks Luikss (Luc Luycx)), materiāls un izmērs neatšķiras no citām 2 eiro apgrozības monētām.
Latvijas Bankas izlaistajām piemiņas monētām nacionālajā pusē ir uzraksts “LATVIJA”, un monētas jostu, tāpat kā visām citām Latvijas Republikas 2 eiro apgrozības monētām, rotā uzraksts “DIEVS * SVĒTĪ * LATVIJU *”. Jaunās 2 eiro monētas kaltas Staatliche Münzen Baden-Württemberg (Vācija).
Latvijas dalījums kultūrvēsturiskos apgabalos (Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale) noteikts Satversmes 3. pantā. Līdz 2018. gada beigām kā Latvijas Bankas veltījums Latvijas valsts 100 gadu jubilejā tiks izlaistas četras eiro piemiņas monētas ar kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēliem. Šajos savulaik ar 1930. gada 26. aprīļa “Noteikumiem par Latvijas apgabalu ģerboņiem” (izdoti Satversmes 81. panta kārtībā) noteiktajos un 2012. gadā ar īpašu likumu valsts simbolu tiesisko aizsardzību ieguvušajos ģerboņos ietvertie simboli saistīti ar vēsturiskām norisēm tagadējā Latvijas teritorijā. No Kurzemes un Zemgales pirmā hercoga Gotharda Ketlera ģerboņa pārmantots Zemgales ģerbonī attēlotais zilā laukā sudraba (Ketlera ģerbonī – zelta) alnis un Kurzemes ģerbonī ietvertais sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva. Savukārt Pārdaugavas hercogistes ģerbonī ietvertais sarkanā laukā sudraba grifs ar zobenu labajā ķetnā tagad gan bez zelta kroņa redzams Vidzemes ģerbonī (sarkanā laukā) un Latgales ģerbonī (zilā laukā pretēji pagriezts). Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēli līdz šim monētu dizainā nav izmantoti.
Jaunās piemiņas monētas nonāks apgrozībā tāpat kā cita skaidrā nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus. Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā monētas būs pieejamas apmaiņai no otrdienas, 14. novembra. Katras monētas tirāža ir 0.5 milj. eksemplāru. Latvijas Bankas pieredze liecina, ka šāda tirāža ir pietiekama, lai monētu apmaiņai pietiktu visiem interesentiem vismaz vairākas nedēļas. Pa 7 000 katra veida monētu būs iespējams iegādāties arī Brilliant Uncirculated kvalitātē īpašā suvenīriesaiņojumā (cena Latvijas Bankas kasēs – 7.30 eiro).
Numismātikas produktus būs iespējams iegādāties Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē internetā e-monetas.lv, kurā iegādei pieejams plašs Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu klāsts. Vietnē e-monetas.lv numismātikas produktus varēs iegādāties arī juridiskās personas Latvijā. Monētas apmaiņai un rullīšos būs pieejamas tikai Latvijas Bankas kasēs.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
Iepirkšanās paradumu maiņa svētkos: tas vairs nav pēdējā brīža skrējiens
Kā liecina jaunākie “Maxima Latvija” dati, svētku gaidīšana Latvijā sākas arvien laicīgāk un kļūst apzinātāka - svētki vairs nav tikai dažas intensīvas dienas decembrī, bet gan...
Lasīt tālākUzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju jūtas finansiāli labi, bet daudziem trūkst iespēju veidot uzkrājumus
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā...
Lasīt tālākVeiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākIedzīvotāji galvenokārt svētkiem paredzējuši tēriņus līdz 150 eiro
Šogad svētku tēriņi Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājas mēreni, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinājies to iedzīvotāju skaits,...
Lasīt tālāk