Latvijā zemāks jauniešu bezdarbs nekā ES: kā izmantot šo priekšrocību un ko sagaidīt?

Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office
Atrast jaunu darbu var būt izaicinājums daudziem no mums, bet jauniešiem, kuri meklē savu pirmo profesionālo pieredzi, kas atbilst viņu karjeras mērķiem un arī vērtībām, tas ir vēl grūtāks uzdevums. Šādos gadījumos vasaras darbs vai prakses iespējas uzņēmumos var būt īstais ceļš, uzsākot savu karjeru. Ar kādiem izaicinājumiem jaunieši saskaras karjeras sākumā un ko viņi var darīt, lai atvieglotu darba meklēšanu?
Salīdzinoši augsta nodarbinātība un zemāks bezdarba līmenis nekā vidēji ES
Latvijā jauniešu nodarbinātības rādītāji ir salīdzinoši augsti, un jauniešu bezdarba periodi ir īsāki nekā citviet. Darba devēji izrāda interesi piedāvāt darba iespējas jauniešiem, un dati rāda, ka ilgstošā bezdarba līmenis šajā vecuma grupā ir zemāks nekā citām iedzīvotāju grupām. Bezdarba līmenis jauniešu vidū vecumā no 15 līdz 24 gadiem Latvijā pērnā gada 3. ceturksnī bija 13%, kas ir zemāks nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs – 15,7%.1
Pozitīva dinamika vērojama arī NEET jeb jauniešu, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst profesionālo izglītību, līmenī. Pēdējo 10 gadu laikā Latvijā tas samazinājies par 31%, un 2024. gadā tas ir 10,7%, kas ir zem ES vidējā rādītāja (11%) un zemākais starp Baltijas valstīm. NEET līmenis ir svarīgs rādītājs, kas palīdz izvērtēt jauniešu iekļaušanos darba tirgū un izglītības sistēmā – ja tas ir zems, tas liecina par labvēlīgu vidi jauniešu attīstībai un integrācijai sabiedrībā.
Tomēr, neraugoties uz pozitīvajām tendencēm, pastāv vairāki izaicinājumi. Pirmās darba pieredzes trūkums joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem jauniešu iekļūšanai darba tirgū. Nereti jauniešu prasības un cerības neatbilst reālajam darba tirgus piedāvājumam. Īpaši reģionos aktuāla ir kvalitatīvu darba vietu nepietiekamība, ierobežots sabiedriskā transporta tīkls un mazs vakanču piedāvājums, kas veicina arī emigrācijas tendences, liecina Labklājības ministrijas Jauniešu nodarbinātības Latvijā pētījuma rezultāti.
Konkurence par darba vietām ir sīvāka nekā jebkad agrāk
Jaunieši ļoti bieži konkurē ne tikai ar saviem vienaudžiem, bet arī ar pieredzējušākiem kandidātiem. Turklāt internets un darbaspēka globalizācija ir līdz nepazīšanai mainījusi darba meklēšanas procesu salīdzinājumā ar laiku pirms 10 vai 20 gadiem.
Luminor pērnā gada praktikante Evelīna Čakāne, kura turpina darbu bankā, stāsta, ka, studiju laikā, meklējot pirmo darba vietu, kas atbilst profesionālajām vēlmēm, nācies saskarties ar lielu konkurenci. “Lai gan darba iespējas tiek piedāvātas gana plašā klāstā, konkurence jauno profesionāļu vidū ir augsta. Taču neraugoties uz to, svarīgi ir saglabāt pārliecību par savām spējām, turēties pie nospraustajiem mērķiem, un ātrāk vai vēlāk iespēja strādāt savā jomā īstenosies,” motivē Evelīna Čakāne.
Darba tirgus mainās: prasmes sadarboties un mācīties kļūst izšķirošas
Pieaugošās prasības, kas daudzos gadījumos izraisa neatbilstību amatam, iet roku rokā ar intensīvu konkurenci. Luminor bankas personāla un kultūras vadītājs Edgars Pīlips norāda, ka pieredzes trūkums vēlamajā amatā ir saprotams, jo studiju un darba apvienošana patiešām var būt liels izaicinājums.
Atšķirībā no situācijas pirms desmit gadiem, kad, meklējot darbu, svarīgākā bija profesionālās kvalifikācijas atbilstība, tagad jaunieši saskaras ar vēl vienu prasību, uz kuru darba devēji liek arvien lielāku uzsvaru – soft skills jeb tā sauktajām personiskajām iezīmēm, piemēram, prasmi komunicēt, risināt problēmas, strādāt komandā vai patstāvīgi un daudzām citām. “Darba devēji arvien biežāk meklē cilvēkus, kuri ir zinātkāri, drosmīgi kļūdīties, vēlas apgūt jaunas lietas un nebaidās uzdot jautājumus. Precīzs ne tikai profesionālo, bet arī personisko iezīmju un prasmju atspoguļojums ir nepieciešams gan veidojot CV, gan piedaloties darba intervijās,” uzsver Edgars Pīlips.
Personības īpašības – būtiska priekšrocība darba tirgū
Personiskās iezīmes ir tās, ko svarīgi attīstīt ikvienam jaunajam profesionālim. Pat ja trūkst zināšanu kādā jomā, ar lielu vēlmi un disciplīnu tās ir iespējams apgūt. Tādas labas cilvēciskās īpašības un vērtības kā pozitīvisms, mērķtiecība, pašpārliecinātība, spēja pieņemt un sniegt konstruktīvu kritiku un citas ir ļoti svarīgas un tiek augstu novērtētas darba tirgū.
Labs veids, kā jauniešiem sākt savu karjeras ceļu, ir meklējot mentoringa un prakses iespējas. Viena no iespējām iegūt pieredzi tādās nozarēs kā finanses, IT, riski, klientu apkalpošana, kredītu restrukturizācija un citur ir Luminor projekts Illuminate, kas notiek arī šogad.
Vēl par tēmu:
2 no 3 darba devējiem nav gatavi pieņemt pensionāru darbā. Kā palikt pieprasītam?
Četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem ir saskārušies ar diskrimināciju dažādās dzīves jomās – izglītībā, profesionālajā darbībā un veselības aprūpē. «Latvijas iedzīvotāji...
Lasīt tālākEP pieņēmis priekšlikumus cīņai ar nekvalitatīvu preču pieplūdumu no trešo valstu internetveikaliem
Trešdien Eiropas Parlaments pieņēma priekšlikumus, lai pārvaldītu pieaugošo nekvalitatīvu un potenciāli bīstamu lētu preču pieplūdumu ES no trešo valstu interneta veikaliem. Ziņojumā,...
Lasīt tālākKatrs trešais pircējs nepabeidz pirkumu tiešsaistē lēnas piegādes dēļ
Saskaņā ar Baymard Institute 2025. gada datiem, septiņi no desmit pirkumiem internetveikalos netiek pabeigti. Starptautiskajā pētījumā izcelti trīs svarīgākie iemesli: pārāk augstas papildu...
Lasīt tālākPTAC: zemo cenu grozs kļūst pieejamāks patērētājiem
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz ar Memoranda par pārtikas preču tirdzniecību (Memorands) parakstīšanu 2025. gada 27. maijā veic pārtikas lielveikalu tirdzniecības ķēžu...
Lasīt tālākIedvesmojoša vasaras pieredze: kas jauniešiem jāzina par pirmo darbu?
Pirmais darbs vasarā jauniešiem var kļūt par vērtīgu pieredzi, kas ietekmē gan nākotnes karjeras izvēli, gan veido izpratni par finanšu pratību. Tā ir pieredze, kas ļauj nopelnīt pirmo...
Lasīt tālākVai neprotam atpūsties? Katrs otrais strādā arī atvaļinājumā
Teju katram otrajam jeb 42 % Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumā ir nācies pildīt darba pienākumus, pieslēdzoties darbam attālināti, secināts bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā....
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība uzņēmusi apgriezienus, maijā izaugsmei sasniedzot 5,6%
Apstrādes rūpniecības apjoms salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieaudzis par 5,6% pret pagājušā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākas...
Lasīt tālākEiropas Komisija piešķir 295,5 miljonus eiro Rail Baltica projekta tālākai attīstībai
Kopuzņēmums RB Rail AS, kas sadarbībā ar Rail Baltica projekta īstenotājiem koordinē arī Eiropas Savienības finansējuma pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu, informē, ka Rail Baltica...
Lasīt tālākPilnībā “atslēgties” no darbiem vai daļēji būt pieejamam – par ko liecina mūsu atvaļinājuma paradumi?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Vasara ir atvaļinājumu...
Lasīt tālākMazumtirdzniecībā maijā aug pieprasījums pēc IT iekārtām un elektroprecēm
2025. gada maijā, salīdzinot ar 2024. gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati...
Lasīt tālāk