• Tweet

Jaunākie publicētie SSE Rīga Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma dati par ēnu ekonomiku Latvijā rāda, ka ir vērojama ēnu ekonomikas mazināšanās. Tas liecina, ka VID reforma un uzsāktie ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi dod rezultātu. Labs progress panākts arī tādu sistēmisku risinājumu izstrādē kā uzturlīdzekļu nemaksātāju atgriešana legālajā vidē, e-rēķinu ieviešana, naudas plūsmu caurskatāmības uzlabošana un koordinēts darbs starp iestādēm, tai skaitā efektīva datu apmaiņa starp tām.

Papildus arī divi neatkarīgi, reprezentatīvi pētījumi (LSM/ Norstat, aprīlis 2024, un Kantar, maijs 2024) uzrāda pozitīvas tendences ēnu ekonomikas ierobežošanā Latvijā. Nedaudz mazinājies arī ēnu ekonomikas indekss pēc F. Šneidera metodikas, kā arī aplokšņu algu apjoms. Savukārt, analizējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datus, ir redzams uzlabojums pievienotās vērtības nodokļa (PVN), valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas plaisās.

“Par 4,4% palielinājies nodokļu maksātāju skaits, pieaudzis arī PVN maksātāju un legāli pašnodarbināto skaits. Samazinājušās skaidras naudas iemaksas un izmaksas no bankomātiem, uzņēmēju veiktie darījumi kļūst caurskatāmāki. Tas pierāda, ka VID transformēšana no represīvas iestādes uz partneriestādi, kas primāri palīdz uzņēmējam atgriezties legālā tirgū, strādā, un ir jāturpina kvalitatīvi sāktās ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna iniciatīvas ēnu ekonomikas apmēra samazināšanai. Aktīvi turpinām darbu arī pie pārējiem aspektiem, kas iespaido ēnu ekonomiku – nodokļu morāles celšanas un ēnu ekonomikas tolerances mazināšanas sabiedrībā, uzņēmējdarbības vides uzlabojumiem, cilvēkkapitāla izaicinājumiem, valsts atbalsta uzņēmējiem un produktivitātes veicināšanas,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Viena no lielākajām Finanšu ministrijas (FM) ambīcijām ir panākt, ka valsts pārvalde un sabiedrība – nodokļu maksātāji, sadarbojas kā partneri, kopīgi padarot mūsu valsts pārvaldi efektīvāku. VID ir būtiska loma šajā uzdevumā, jo tas ikdienā apstrādā milzīgu datu apjomu un sakrāj vērtīgu informāciju, kas raksturo sadarbību ar nodokļu maksātāju. Viena no nodokļu morāles celšanas un arī caurskatāmības veicināšanas aktivitātēm ir šogad ieviestā nodokļu maksātāju reitingu sistēma – tas ir unikāls rīks, ko gan publiskais sektors, gan komersanti var lietot kā instrumentu potenciālo darījumu risku novērtēšanai. Tā ieviešana jau nesusi pozitīvu rezultātu – pusgada laikā 940 uzņēmumi uzlabojuši reitingu no B uz A līmeni, savukārt vēl nozīmīgai daļai (5079 uzņēmumiem) būtiski uzlabojusies nodokļu maksāšanas uzvedība.

Pašlaik iestādes aktīvi īsteno arī citus Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024. – 2027. gadam noteiktos pasākumus, piemēram, priekšrocību pakotnes ieviešanu A reitinga uzņēmumiem – priekšroka publiskajos iepirkumos, atvieglota kases aparātu resertificēšana utml. Tiek strādāts arī pie atbalsta risinājumiem ilgstošiem parādniekiem un uzturlīdzekļu nemaksātājiem, kas palīdzēs tiem atgriezties legālā tirgū. Tāpat norit darbs pie datu apmaiņas pilnveidošanas starp iestādēm, e-rēķinu ieviešanas, informatīvām kampaņām, nezināmas izcelsmes skaidras naudas aprites mazināšanas un citām aktivitātēm.

Trešdien, 12. jūnijā, notika ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu vadības un koordinēšanas sanāksme, kurā piedalījās nozaru ministriju pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri. Sanāksmes dalībnieki diskutēja par plāna pasākumu izpildes progresu, turpmāk veicamajiem darbiem, izrunāja aktuālus nozaru jautājumus. Šobrīd no kopumā 56 plāna pasākumiem aktīvā izpildē ir vairāk nekā 35 pasākumu.

Ēnu ekonomikas mazināšana nav tikai FM vai VID atbildība, bet arī citu institūciju uzdevums. Tādēļ darbs pie ēnu ekonomikas mazināšanas ir mērķtiecīgi jāturpina sadarbībā ar dažādām valsts institūcijām un nozaru asociācijām, meklējot jaunus un inovatīvus risinājumus. Jo plašāk tiks pārstāvētas dažādas institūcijas, jo veiksmīgāk ar kopīgiem spēkiem var panākt būtisku progresu ēnu ekonomikas mazināšanā.

Ēnu ekonomikas ierobežošana ir viena no valdības prioritātēm, kuras īstenošanai tiek veikti pasākumi uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un labprātīgas nodokļu saistību izpildes veicināšanai, uzlabojot tiesisko regulējumu, veidojot stabilu un prognozējamu nodokļu politiku, veicinot godīgu konkurenci, samazinot administratīvo slogu, korupciju, vienlaikus pilnveidojot valsts pārvaldes darba efektivitāti. Tādā veidā tiek radīti priekšnosacījumi investīciju piesaistei tautsaimniecības nozaru attīstībai un ekonomiski aktīvu uzņēmumu skaita palielināšanai. Turklāt ēnu ekonomikas samazināšanas pasākumi veicina nodokļu ieņēmumu palielinājumu valsts budžetā un būtiski ietekmē visu Latvijas iedzīvotāju labklājību un sociālo nodrošinājumu.

Jānorāda, ka efektīva ēnu ekonomikas ierobežošana ir ilgtermiņā koordinēti, kompleksi veicami vairāku valsts iestāžu pasākumi, un to īstenošanai visām tautsaimniecības nozaru ministrijām ir jāturpina konstruktīvs dialogs ar nozaru organizācijām, iesaistītajām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.