• Tweet

Pēdējos 10 gados kino industrija Latvijā piedzīvojusi būtisku progresu, pateicoties ārvalstu kino ražotājiem, kas izvēlas filmas un seriālus uzņemt citās valstīs. Arī pie mums. Un tam palīdzējusi attīstīties īpaša atbalsta programma, kuru uzrauga Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Bet šobrīd radies konflikts starp valsts budžeta uzturētāju Finanšu ministriju un LIAA pārraugu Ekonomikas ministriju, kas var beigties ar starptautisku skandālu un tiesvedībām, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Katru gadu Latvijā uzņem vairākas ārzemju filmas un seriālus. Valstis savā starpā sacenšas ar dažādiem finanšu risinājumiem, lai pievilinātu starptautiskos kino veidotājus. Šogad Finanšu ministrijas dēļ šī gadiem būvēta sistēma draud sabrukt.

Pirms dažām nedēļām soctīklus uzspridzināja aktrises Kristenas Stjuartes foto no kāda restorāna Latvijā Ikšķilē.

Aktrise mūsu valstī ieradās, lai aplūkotu lokācijas, kur būtu iespējams uzņemt viņas filmu ar vairāku Holivudas zvaigžņu piedalīšanos. “Un mēs filmēsim Latvijā. Tajā piedalīsies Imodžena Pūtsa un Tora Bērča. Visa mana dzīve šobrīd ir pārņemta ar šo filmu,” saka Holivudas kino aktrise Kristena Stjuarte.

Skaista daba, vēsturiskas celtnes un profesionāli kino operatori, kostīmu un grima mākslinieki ir tikai daļa no tā, ar ko uz Latviju ir iespējams atvilināt pasaules kino milžus. Eiropā daudzu valstu starpā valda sīva konkurence. Radītas īpašas atbalsta programmas, kas filmu veidotājiem jau pēc filmēšanas beigām ļauj atgūt daļu no iztērētās naudas. Līdzīga programma ir arī Latvijā, kas līdz šim darbojusies veiksmīgi. Iepriekš to uzturēja Nacionālais kinocentrs. Pēdējos gados to pārņēmusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Kārtība ir tāda, ka LIAA gada sākumā vēršas Finanšu ministrijā un Ministru kabinetā, lai valsts budžetā rezervētu konkrētu summu, ko starptautisko kino projektu filmētājiem atmaksās, kad viņi darbu būs pabeiguši un naudu Latvijā iztērējuši. Vienmēr valsts ieguvums ir lielāks. Jeb kā saka ierēdņi – projekti ir budžeta neitrāli.

LIAA direktora p.i Iveta Strupkāja norāda:“Redzam, ka tas solījums, ka nodokļi tiek atmaksāti nedaudz vairāk, nekā tiek samaksāts no valsts par šiem projektiem, kas Latvijā īstenot, tā arī tiek iekasēti.”

Decembrī LIAA izskatīja un atbalstīja septiņas jaunas filmu idejas, ko plānots Latvijā filmēt šogad. Tās iesniedza vietējie kino producenti, kuri atraduši un uz Latviju pierunājuši braukt strādāt ārvalstu kolēģus.

Šī gada prognoze bija, ka kompensācija būs ap 3 miljoniem eiro. Bet kino radītāji valsts budžetā iemaksās krietni vairāk – virs 4 miljoniem. Turklāt kopējais naudas apjoms, ko šī gada laikā uz Latviju varētu atvest un šeit iztērēt kino ļaudis aplēsts ap 16 miljonu eiro apmērā.

Bet iepriekš radīto kārtību, kas Latvijai ļāvis veiksmīgi konkurēt ar citām valstīm, apdraud Finanšu ministrija. Tā vēlas mainīt kārtību, kurus nodokļus kompensēs un kurus nē. Līdz šim atmaksāja gan PVN, gan arī Iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālo nodokli. Finanšu ministrijas ierēdņi grib šo atbalsta programmu mainīt un kompensēt tikai PVN.

“Lielākā daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa aiziet pašvaldību budžetos, sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek ieskaitīts valsts apdrošināšanas speciālajā budžetā, savukārt valsts pamatbudžetā ienāk tikai PVN ieņēmumi. Un arī no valsts pamatbudžeta šobrīd tas finansējums tiek pieprasīts. Līdz ar to Finanšu ministrijas pozīcija ir, ka pieprasot finansējumu no valsts pamatbudžeta, jāņem vērā tikai valsts pamatbudžetā iemaksātie nodokļi, respektīvi, pievienotās vērtības nodoklis, skaidro Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktore Taisa Trubača.

Nekā personīga: “Tad sanāk, ka šajās sīkākajās detaļās mainās atbalsts kinonozarei?”

“Ņemot vērā, ka normatīvajos aktos nav šobrīd precīzi noteikts, kādi nodokļi ir ņemami vērā, aprēķinot to finansējuma apjomu. Bet šogad janvārī Ministru kabinets, līdzīgā gadījumā attiecībā uz finansējuma nodrošināšanu lieliem nozīmīgiem pasākumiem, jau ir atbalstījis, ka tajā gadījumā aprēķinā tiek ņemti vērā tikai valsts pamatbudžetā iemaksātie ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa,” skaidro Trubača.”

“Šie pretendenti, piesakoties uz programmu, ir rēķinājušies ar nosacījumiem, kādi tie ir pašlaik. Un attiecīgi mainot šo sistēmu un sakot, ka 20% – tas, kas ir attiecināms par dažādiem pakalpojumiem un 30% par atlīdzībām, tā vietā jūs varat dabūt tikai 21%, absolūti citu summu,” sacīja I.Strupkāja.

“Tagad ir notikusi tāda situācija, ka valsts pēkšņi sāka mainīt spēles noteikumus, ko jau ir apstiprinājusi. Vēl pie tam ārzemju partneri jau sākuši tērēt naudu un jau ir iedzīvojušies. Viņi zina, ka Latvijā var filmēt, ka te viņus neapkrāps, ka te viss būs kārtībā. Nu lūk, un tad, kad ir jau izsludināts konkurss, kad ir jau noslēgti līgumi, pēkšņi valsts pasaka, ka nē. Ka mēs tagad mazlietiņ citādāk skaitīsim,” norāda kino producents Andrejs Ēķis.

“Tas, protams, kā saka, liks viņiem vilties viennozīmīgi šajā mūsu solījumā. Tas, protams, var arī radīt potenciāli tālāk kādas tiesvedības, jo šis mūsu solījums ir bijis savādāks,” norāda Strupkāja.

“Un tas ir tas, kas rada tādu neuzticama partnera sajūtu. Pluss tam, kad sāksies starptautiska tiesa, jo cilvēki iztērējuši savus kaut kādus līdzekļus, tad problēma būs tā, ka tas atstās uz visu valsti visu valsts, teiksim, tēlu iespaidu,” saka Ēķis.

Andreja Ēķa “Cinevilla Films” jau vairākus gadus sadarbojas ar Vācijas televīzijas kompāniju ZDF, filmējot seriālu SISI. Tā ir vēsturiska drāma par Austroungārijas imperatori Elizabeti, kas jau piedzīvojusi vairākas sezonas. Filmēts dažādās valstīs tajā skaitā Latvijā – Vecrīgā, Rundāles pilī un citviet. Latvija kā lokācija izvēlēta, jo te ir lētāk filmēt nekā Austrijā vai Ungārijā, kur patiesībā risinājušies vēsturiskie notikumi.

“SISI kopsummā tērē 8 miljonus par šī seriāla uzfilmēšanu. Lietuvā, kur sistēma ir daudz attīstītāka, viņa tērē piecus miljonus, Latvijā mazliet zem trīs miljoniem. Bet viņi atnes trīs miljonus, iztērē ēdināšanā, hoteļos, viss kaut kur. Un valsts atdod atpakaļ nodokļu daļu, kas apmēram varētu būt ap 23%. Tātad, ja mēs tagad neienesīsim naudu, tad, kas valstij būs jādara? Viņai būs jāpaceļ nodokļi, tātad vai nu var celt nodokļus, vai izdari tā, ka tev ir investīciju vide tik forša, kas ienes vairāk naudu, un mēs vairāk varam tērēt algām, dakteriem un tā tālāk,” skaidro Ēķis.

Kino veidotāji skaidro, ka visgrūtāk ir iegūt ārvalstu partneru uzticību. Latvija daudziem ir sveša un ir jāiegulda milzīgs darbs, lai viņus pārliecinātu savus daudzmiljonu filmu projektus pilnībā vai daļēji pārcelt tieši uz Latviju. Tāpēc ir svarīgi, ka ārvalstu partneriem iespējams apsolīt, ka mūsu valsts ir uzticama, finanšu atbalsta kārtība skaidra un droša. Kārtības maiņa valsts atbalstā uzticēšanos sagraus. Turklāt neskaidrību dēļ jau 4 mēnešus nepieciešamais līdzfinansējums ārvalstu filmu ražošanai Latvijā joprojām nav apstiprināts.

“Ja mēs runājam par šo gadu, kur tās investīcijas varētu būt ap 20 miljoniem, kas ir projekti, kas ir ] apstiprināti tādā veidā ar visiem budžetiem un faktiski jau sākuši strādāt, jo noteikumi paredz, ka tos tēriņus var sākt jau iesniedzot dokumentus. Tātad visi pilnīgā pārliecībā šobrīd strādā, ka viss ir labi. Un tās ir tomēr milzu summas. Un faktiski es teiktu, ka ir tāda dziļa neizpratne par to, kas tur tam ir apakšā,” skaidro Film Angels Studio producents Jānis Kalējs.

“Mēs vienkārši šobrīd jau tā atpaliekam no igauņiem un lietuviešiem tajā projektu amplitūdā un spējā ļoti operatīvi šos projektus apgūt un solīto izpildīt. Ka kaut kas šāds vienkārši… Tā būtu tik smaga iedragāšanu visam šim darbam, kas ir noticis nu vairāk kā 10 gadus. Mēs mēģinām kaut kā izvairīties no šīs informācijas nonākšanas ārzemju partneru izziņas apritē,” norāda White Picture producente Alise Gelze.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens par par problēmu neko nenojauš: “Man ir jāskatās. Es nezinu, ka ir problēma šajā jautājumā. Es uzzinu to pirmoreiz. Tā kā es skatīšos, kas tur notiek.”

“Pie manis nonāca informācija no producentiem, ka ir problēmas apmēram pirms pusotras nedēļas. Esam neoficiāli šo pārrunājuši ar finanšu ministru pēc Ministru kabineta sēdes. Bet nākamnedēļ būs par to plašāka saruna sadarbības sanāksmē. Jo tas tiešām ir starpnozaru jautājums, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka šī labā sistēma, šīs labās iestrādes vienkārši pazūd, jo tas ir jautājums par uzticību valstij,” saka Kultūras ministre Agnese Logina.

Latvijas producenti saka, ka negrib piedzīvot situāciju, kas šobrīd norisinās Rumānijā. Šī valsts iesaistīta vairākās tiesvedībās ar starptautiskiem kino ražotājiem par solītām, bet neizmaksātām kopensācijām aptuveni 50 miljonu eiro apmērā. Starp apkrāptajiem arī esot pasaules līmeņa straumēšanas platforma NETFLIX. Kas starp citu šogad bija plānojusi uzņemt projektu arī Latvijā. Tāda līmeņa sadarbība būtu pirmo reizi mūsu valsts vēsturē.

“Arī personīgi tiekoties ar NETFLIX viņi šo savu Rumānijas pieredzi, kur tā, ja var vienkārši izteikties, tika uzmesti, atgādina un viņi arī ļoti satraucās kaut kur varētu atkārtoties kāds līdzīgs scenārijs.Un es domāju, ka NETFLIX par šādām lietām runā ļoti skaļi un Latvijas vārds tad arī izskanēs gana plaši. Un, lai nu kuram bet nu NETFLIX ir diezgan lielas iespējas būt redzamam un dzirdamam,” skaidro Strupkāja.

“Tur visur ir ierakstīts, ka 23%. Tu saproti, ka līgumā ir ierakstīts. Un kāpēc tagad ir… PVN, tas ir kā kuram uzņēmumam. Es jau tev pasaku – nekas jau nesagāzīsies. Bet būs *irsā,” uzskata Ēķis.

LIAA uzraugs Ekonomikas un Finanšu ministrija nespēj šo strīdu atrisināt savā starpā. Tāpēc rīt politisko partiju sadarbības padomē Ministru kabinetā plānots par to vienoties jau koalīcijas partiju politiķiem. Un tad no viņu lēmuma būs atkarīgs, vai Latvija būs vai nebūs uzticams partneris starptautiskajiem kino projektu veidotājiem.