Latvija sniegusi 100 000 eiro atbalstu Starptautiskajai krimināltiesai Putina režīma kara noziegumu izmeklēšanai Ukrainā
Ceturtdien, 14. aprīlī, Latvija veikusi 100 000 eiro iemaksu Starptautiskās krimināltiesas (SKT) darba atbalstam, veicot izmeklēšanu saistībā ar apsūdzībām Putina režīma pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā. Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna rosinājumu novirzīt 100 000 eiro Latvijas brīvprātīgajam maksājumam SKT, lai nodrošinātu neatliekamu finansiālu atbalstu un veicinātu SKT sākto izmeklēšanu par iespējamajiem kara noziegumiem Ukrainas teritorijā.
Piedaloties SKT dalībvalstu sanāksmē 24. martā, Jānis Bordāns pauda stingru atbalstu SKT darba stiprināšanai un uzsvēra SKT centrālo lomu šī brīža starptautiskajās krimināltiesībās un cīņā ar smagākajiem noziegumiem. Vienlaikus tieslietu ministrs aicināja arī citas valstis atbalstīt Starptautiskās krimināltiesas aicinājumu dalībvalstīm brīvprātīgi veikt iemaksas un norīkot nacionālos ekspertus, lai pēc iespējas ātrāk kara noziedznieki tiktu sodīti un tiktu pārtraukta Krievijas varas agresija demokrātiskās valstīs.
Starptautiskā krimināltiesa ir dibināta 2002. gadā ar pastāvīgo mītni Hāgā, Nīderlandē, un tās darbību regulē 1998. gada 17. jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūti, kuriem pievienojušās 123 pasaules valstis. Latvijā Statūti stājās spēkā 2002. gada 1. septembrī.
Atbilstoši Statūtu 5. pantam Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcijā ietilpst genocīds, noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi un agresija. Starptautiskā krimināltiesa ir pēdējā instance, kas nodarbojas ar sevišķi smagu noziegumu pret cilvēci izmeklēšanu un sodīšanu.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk