• Tweet

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība ir, ka viņiem ir viena armijas virsvadība un pašiem savs bruņojuma arsenāls. Kamēr Eiropas savienībā saimniecība ir sadrumstalota – 27 atsevišķas armijas un gandrīz katrai lielajai valstij savs atšķirīgs bruņojums – 30 tanku, 20 lidmašīnu veidi. Vairāk nekā 170 dažādas ieroču sistēmas.

Mēs Eiropā bruņojumam tērējam daudz naudas, bet iegūtās spējas nav atbilstošas iztērētajam. Tāpēc atslēgas vārds ir sadarbība. Kā, piemēram, Somijas bruņmašīnas “Patria” projekts, kuru būvēšanā iesaistījušās nu jau vairākas valstis. No šī mēneša daļu no “Patria” pilnībā ražos Latvijā. Kā noskaidroja “Nekā personīga” – tās pie mums nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts.

Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, 30 atjaunotās neatkarības gados Latvijas armijas transporta bāze nebija papildināta ar modernu karavīru pārvietošanai domātu jaunu tehniku. Bijām izlīdzējušies ar lietotiem vai partneru atdāvinātiem veciem braucamajiem.

2020. gada sākumā Latvijas un Somijas aizsardzības ministrijas vienojās, ka izstrādās jaunu bruņumašīnu sistēmu, kas būtu balstīta uz somu kompānijas “Patria” ražotās “6×6” auto bāzes.

Sešriteņu bruņutransportierus uzņēmums “Patria” sāka ražot pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Tas ir samērā vienkāršs un tāpēc tiek saukts arī par kaujas lauka taksometru.

Iesākumā bija doma, ka projektā iesaistās arī Igaunija, bet igauņi no tā izstājās. Viņu vietā ir pievienojusies Zviedrija un Vācija. Drīz vien uzņēmums nāca klajā ar mašīnas uzlaboto versiju “Patria XA-300”, kuras tapšanā iesaistījušies arī Latvijas uzņēmēji. Jaunā bruņumašīna sver līdz 22 tonnām, spēj braukt ne tikai pa sauszemi, bet arī peldēt pa ūdeni, šķērsojot upes un ezerus. Spēj pārvarēt līdz 1 m platus ierakumus, transportēt 10 karavīrus pilnā ekipējumā. Pašaizsardzībai uz jumta izvietota ložmetēja grozāmplatforma ar ložmetējnieka aizsargbruņām.

Slēdzot līgumu ar somiem, Latvija uzstāja, ka daļai no ražošanas jānotiek pie mums, lai palielinātu aizsardzības jomas piegāžu drošību un dotu stimulu vietējās aizsardzības industrijas attīstībai. Pirmie auto Latvijas armijai testam piegādāti jau 2021. gadā. Lielāko daļu no tiem montēja Somijā, Latvijā aprīkoja tikai ar atsevišķām detaļām.

Tuvākajās laikā plānots, ka uzņēmums “EMJ Metāls” un vēl piecas kompānijas, kas pēdējos gados iepirka papildus iekārtas, apmācīja darbiniekus, sāks faktiski pilna apmēra PATRIA bruņmašīnu ražošanu Latvijā. Dzinēji un vēl vairākas sarežģītas iekārtas joprojām taps Somijas rūpnīcā, bet karkasu, virsbūvi un arī bruņas ražos un samontēs pie mums.

“Patria Latvia” valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs norāda:“Latvijā līdz šim mēs veicām daļēju komplektēšanu, un šo komplektēšanu mēs veicām jau uz notestētām mašīnām. Sākot ar šo mēnesi mēs uzsākam pilna cikla ražošanu Latvijā. Līdz ar to mēs atklājam jaunus izaicinājumus, kas līdz šim nav paredzēti.”

Par izaicinājumiem, ar kuriem saskārusies “Patria Latvia”, pirmo reizi publiski izskanēja pagājušo otrdien Saeimā. Tur vairāki aizsardzības industrijas uzņēmumi bija ieradušies uz pirmo sēdi īpaši izveidotai Saeimas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijai. Vairāki no viņiem skarbi kritizēja Aizsardzības ministriju, ka tai trūkst stratēģiska redzējuma, izpaliek aktīva virsvadība no Aizsardzības ministra, būtiski nepietiek naudas inovācijām, lai attīstītu jaunus produktus. Un nesakārtotu likumu dēļ ir apdraudēts arī “Patria” projekts.

Saeimas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas sēdē “LMT” prezidents Juris Binde norādīja: “Labdien, Juris Binde, Latvijas Aizsardzības industrijas viceprezidents un “LMT” prezidents. Aizsardzības ministrija pieminēja kā pozitīvu veiksmes stāstu “Patria”. Patiesībā “Patria” veiksmes stāsts ir sasaistīts ar lieliem dzirnakmeņiem pie “Patria” kājām. Jo “Patria” reāli nevar nodot savu produkciju testiem. Jo testos ir ieplānots, ka, lai varētu akceptēt šo mašīnu bruņojumam, viņai jānobrauc 200 kilometru pa vispārējās lietošanas ceļiem. Pa vispārējās lietošanas ceļiem var nobraukt tikai mašīna, kura ir saņēmusi reģistrācijas numuru CSDD, bet CSDD nereģistrē transportlīdzekļus, kuri nav izgājuši atbilstības testus. Līdz ar to loks ir noslēdzies un “Patria” krājas stāvlaukumā.”

“Patria Latvia” apliecina, ka problēma patiešām ir tāda kā tas izskanējis Saeimas komisijā. Iepriekš no Somijas uz darbnīcu Cēsīs tika saņemtas mašīnas, kas jau praktiski ir gatavas. Bet tām iztrūka dažas detaļas – komunikācijas sistēmas, sēdekļi un citas kopskaitā 250. Lai sakomplektētu vienu “Patria” auto, kopā paiet vidēji 1000 stundas. Līdz šim Latvijas puses ieguldījums darba apjomā bija 150-200 stundas. Pēdējo gadu laikā seši projektā iesaistītie vietējie uzņēmumi ir sagatavojuši iekārtas tādā apmērā, ka visas 1000 stundas bruņutehnikas ražošanai notiks Latvijā – tās tiks uzbūvētas no nulles.

Un kā pilnīgi jaunas transporta vienības tās katru nepieciešams testēt. Gan bezceļa apstākļos, gan nobraucot 200 kilometrus pa koplietošanas ceļiem. Tikai tagad atklājies, ka šos Latvijā pilnībā uzbūvētos auto piereģistrēt nevarēs.

“Patria Latvia” valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs skaidro: “Mēs konstatējam pastāvīgi kaut kādas nianses, kas nav paredzētas normatīvajos dokumentos Latvijā. Viens no tiem ir, kā piedalīties ceļu satiksmē ar transportlīdzekli, kas vēl nav nodots formāli ekspluatācijā. Tad, kad ražotājs ir izsniedzis mašīnai ekspluatācijas sertifikātu, tikai tad mašīnu drīkst reģistrēt. Un tad, kad viņa piereģistrēta, tad viņa drīkst piedalīties ceļu satiksmē. Mūsu gadījumā mums šī te testēšana pa koplietošanas ceļiem ir jāveic, pirms mēs varam izsniegt sertifikātu. Nu, lūk – mēs nonākam tādā situācijā, ka īsti mēs netiekam pie testēšanas un armija netiks pie mašīnām. Tāds apburtais loks sanāk – mašīnu nevar piereģistrēt, jo nav izsniegts sertifikāts, sertifikātu nevar iegūt, jo mašīna nav notestēta.”

Ceļu satiksmes drošības direkcija šī gada sākumā uzzinājusi par šo problēmu. Atklājies, ka armijas transportlīdzekļu reģistrs, kas uzrauga un apkalpo militāristu mehanizēto tehniku, nemaz nevar piešķirt šajā procedūrā nepieciešamo VIN kodu jeb tautā sauktu par “šasija” numuru.

CSDD Komunikācijas departamenta vadītājas vietnieks Mārtiņš Mālmeisters uzsver:“Nevienai citai institūcijai, izņemot CSDD nav izstrādātas tādas noteiktas kārtības, kā šos identifikācijas numurus piešķirt. Un pēc tikšanās ar ražotāju pārstāvjiem šeit klātienē šis jautājums tika pārrunāts. Un CSDD radīja iespēju attiecīgajiem transportlīdzekļiem šos identifikācijas numurus piešķirt.”

Aizsardzības ministrijas atbilde “Nekā personīga”: “Aizsardzības nozare ir saņēmusi lūgumu no SIA “Defence Partnership Latvia” rast risinājumu jautājumam par “Patria 6×6″ transportlīdzekļu testēšanu pirms to nodošanas Nacionālo bruņoto spēku rīcībā. Risinājums ir nepieciešams, jo pašreizējais Latvijas normatīvais regulējums nenosaka jautājumus, kas saistīti ar sērijveida transportlīdzekļu pilna cikla ražošanu.”

Aizsardzības nozares pārstāvji ir tikušies ar SIA “Defence Partnership Latvia”, un virzīs nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.

“Patria” vadītājs diplomātiski nekritizē Aizsardzības ministriju un cerot, ka problēmas ar auto reģistrēšanu nokārtosies. No tā vistiešākajā veidā atkarīgs, cik ātri bruņmašīnas saņems Latvijas armija un Zemessardze.

Romanovs norādīja: “(NP: Bet kurā brīdī un kurš pamanīja to, ka mums likumdošana ir tā uztaisīta, ka to nav iespējams izdarīt?) Mēs to pamanījām. Mēs skatījāmies, gājām cauri visiem posmiem, kas ir jāpaveic, lai tiktu līdz gatavam produktam. Tad atklājam šo un vēl visādas nianses. Noteikti vēl atklāsies laika gaitā. Bet līdz šim atbalsts no Aizsardzības ministrijas ir bijis ļoti pozitīvs. Tā kā es nedomāju, ka tur būs jebkāda aizķeršanās.”

Aizsardzības Ministrija apgalvo, ka neraugoties uz nepieciešamību grozīt normatīvos aktus, “Patria 6×6” bruņu transportlīdzekļu piegādes grafiks neesot ietekmēts.

Foto: Latvijas armija