• Tweet

Par pilnvērtīgu un veselīgu pārtiku ģimenes Latvijā maksā ievērojami vairāk nekā kaimiņvalstīs. Pērkot pārtikas preces ar atlaidēm, Latvijas iedzīvotājiem tās izmaksā aptuveni tikpat, cik Lietuvas iedzīvotājiem bez atlaidēm.

Pārtikas grozs četru cilvēku ģimenei Latvijā mēnesī izmaksā par 14% vairāk nekā Lietuvā un par 5% vairāk nekā Igaunijā, secināts Swedbank Baltijas valstu Privātpersonu finanšu institūtu veiktajā pārtikas cenu pētījumā. Ņemot vērā vidējās algas atšķirības katrā valstī, ģimene ar diviem strādājošajiem pārtikas izdevumiem Latvijā tērē aptuveni trešo daļu algas, kamēr Igaunijā – tikai piekto daļu.

«Cenu pētījuma mērķis bija salīdzināt izdevumus pārtikai ģimenei Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, izveidojot vienotu pārtikas grozu un apsekojot cenas pārtikas grozā iekļautajiem produktiem. Pētījuma ietvaros definētais pārtikas grozs ir veidots, pamatojoties uz Igaunijas Uzturzinātņu asociācijas un Zviedrijas Nacionālā pārtikas dienesta normatīvajām metodēm, nodrošina nepieciešamās uzturvielas un atbilst Baltijas valstu iedzīvotāju ēšanas paradumiem. Datus par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām 2013. gada janvārī apkopoja tirgus pētījumu kompānija Nielsen, fiksējot produktu pamatcenas un īpašo piedāvājumu cenas Baltijas valstu galvaspilsētu lielveikalos, kas nodrošina lielāko mazumtirdzniecības apgrozījumu.

Turklāt Eurostat dati liecina, ka izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem Baltijas valstīs pārsniedz 20% mājsaimniecību tēriņos. Tā ir nozīmīga izdevumu daļa, kas ģimenei liek rūpīgi sekot līdzi šiem tēriņiem un izdevumus sabalansēt ar ienākumiem,» skaidroja Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Latvijā Adriāna Kauliņa. Īpaši svarīgi tas ir Latvijā, jo ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni) optimāla pārtikas daudzuma iegāde mēnesī izmaksā aptuveni 224 latus. Salīdzināšanai – Lietuvā šādas pārtikas iegāde izmaksā 196 latus, Igaunijā – 214 latus.

Swedbank pētījums liecina, ka piena produkti, dārzeņi, taukvielas, kā arī rupjmaize, makaroni, rīsi, auzu pārslas, griķi, manna, milti visdārgākie ir Latvijā, izņemot baltmaizi, kura visdārgākā ir Lietuvā. Savukārt Igaunijā ir dārgākā gaļa un zivis.

Lai pievilinātu pircējus, Baltijas valstu tirgotāji izmanto akcijas. Aktīvākie un agresīvākie ir Latvijas veikalnieki, savukārt vismazāk ar akcijām aizraujas Igaunijas veikalos. Swedbank aprēķinājis, ka, iegādājoties pārtikas groza preces ar atlaidi, Latvijā iespējams ietaupīt 14%, Lietuvā – 8%, Igaunijā – ne vairāk kā 3 procentus.

Turklāt pētījuma dati atklāj, ka Latvijā pārtikas cenas ar atlaidi ir gandrīz līdzvērtīgas pārtikas produktu cenām bez atlaides Lietuvas veikalos, lai gan iedzīvotāju ienākumu līmenis abās valstīs ir ļoti līdzīgs, proti, vidējā alga pēc nodokļu nomaksas Latvijā pērn bija 345 lati, Lietuvā – 343 lati. DNB Latvijas barometrs liecina, ka liela daļa Latvijas ģimeņu nav apmierinātas ar savu finansiālo situāciju. 37% aptaujāto savu materiālo stāvokli janvārī raksturoja kā sliktu, un tikai 13% ir bijuši apmierināti. Arī nākotnē optimistiski raugās vien 23%, cerot, ka gada laikā viņu materiālais stāvoklis būs uzlabojies, savukārt 13% joprojām ir kritiski noskaņoti. DNB Latvijas barometra veidotāji gan norāda, ka, salīdzinot ar gada nogali, iedzīvotāju optimisms Latvijā ir vairojies.

«Neskatoties uz milzīgajiem apkures rēķiniem, kas varēja ietekmēt iedzīvotāju pirktspēju un noskaņojumu, janvārī rādītāji turpinājuši uzlaboties. Tā noteikti ir laba ziņa, jo varētu liecināt, ka pozitīvas pārmaiņas sasniedz arī iedzīvotāju maciņus – augstāku ienākumu veidā. Iespējams, daudzviet janvāris sācies ar algu palielinājumu, turklāt plašāk un apjomīgāk nekā pirms gada – to papildus veicina pieaugošā konkurence par darbiniekiem,» uzsvēra Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde