• Tweet

Kanādas lēmums nosūtīt savus spēkus uz Latviju stiprinās transatlantisko saiti, uzsver Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc Kanādas premjerministra Džastina Trudo oficiālā paziņojuma par Kanādas lēmumu kļūt par ietvarnāciju daudznacionālajam NATO spēku bataljonam Latvijā.

Šis lēmums apliecina vienotu sabiedroto izpratni par alianses Austrumu flanga reģiona drošības vajadzībām, atzīst Raimonds Vējonis. Varšavas samitā plānots apstiprināt, ka trīs Baltijas valstīs un Polijā tiks izvietoti četri NATO spēku daudznacionāli bataljoni.

“Lielāka sabiedroto klātbūtne reģionā stiprinās NATO aizsardzības spējas un nodrošinās atturēšanas efektu pret potenciāliem nākotnes apdraudējumiem,” uzsver Valsts prezidents.

“Mēs ieguldām Latvijas aizsardzībā un stiprinām savas aizsardzības spējas, bet mums ir ļoti būtiski, ka aliansē ir vienprātīgs atbalsts mūsu reģionam. Svarīgi arī pašiem būt konsekventiem jautājumā par ieguldījumiem aizsardzībā. Mēs nedrīkstam atkāpties no mērķa līdz 2018. gadam sasniegt 2 % no IKP valsts aizsardzībai,” norāda Valsts prezidents.

Ļoti nozīmīgi ir arī tas, ka šajā samitā tiek lemts par aizsardzību pret jebkāda veida draudiem, tai skaitā hibrīdkara draudiem, kas ir pēdējo gadu būtiska aktualitāte, kā arī par NATO lomu un tālāku rīcību cīņā pret terorismu, nelegālās migrācijas kontrolē, ciešāku NATO un Eiropas Savienības sadarbību, NATO misiju Afganistānā, atbalstu Ukrainai un Gruzijai, kā arī citiem jautājumiem, uzskata Raimonds Vējonis.

9. jūlijā Valsts prezidentam samita ietvaros paredzētas divpusējas tikšanās ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo un Polijas prezidentu Andžeju Dudu, lai pārrunātu sadarbību drošības jautājumos.

NATO ir 28 dalībvalstu alianse, kuras vieno kopīgas vērtības un mērķis stiprināt kopējās aizsardzības spējas, veicināt demokrātiju, stabilitāti un drošību ārpus tās robežām. Latvija ir NATO dalībvalsts kopš 2004. gada.

Foto: Prezidenta kanceleja