Latvijā ievieš minimālās sociālās iemaksas. Kurus skars izmaiņas?

No šodienas, 1. jūlija, ir stājušās spējā izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas nosaka, ka paredzētās minimālās iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru sociāli apdrošināmo personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas – 1500 eiro ceturksnī jeb 500 eiro mēnesī.
Labklājības ministrija ir apkopojusi dažus biežāk uzdotos sabiedrības jautājumus par šo tematu.
Kur paliks nauda, kas tagad būs jāmaksā obligāti?
Likumā noteikts, kas šis obligātais maksājums nonāks speciālā budžeta kontā, kas dos tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Sociālā apdrošināšana ir valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa. Personām, kuras veic sociālās apdrošināšanas iemaksas no saviem darba ienākumiem, ir tiesības saņemt attiecīgus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, kurus izmaksā atkarībā no viņu veiktajām sociālajām iemaksām – jo lielāki bijuši ienākumi, no kuriem veiktas iemaksas, jo attiecīgi lielāks arī pabalsta, pensijas vai atlīdzības apmērs.
Kādi ir sociālās apdrošināšanas veidi?
Ir vairāki sociālās apdrošināšanas veidi:
• valsts pensiju apdrošināšana;
• sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam;
• sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;
• invaliditātes apdrošināšana;
• maternitātes un slimības apdrošināšana;
• vecāku apdrošināšana.
Kā minimālās obligātās iemaksas tiks aprēķinātas?
Strādājošajam obligāto iemaksu objektus summē, t.i., ienākumiem pie visiem darba devējiem pieskaita pašnodarbinātā ienākumus (tostarp, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja apgrozījumu).
Minimālās obligātās iemaksas veic proporcionāli deklarētajam obligāto iemaksu objektam un tām kalendāra dienām, kurās cilvēks ir darba ņēmējs.
Minimālās obligātās iemaksas aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) trīs mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām un līdz trešā mēneša 20. datumam paziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID):
• par III ceturksni – 20. decembris;
• par IV ceturksni – 20. marts;
• par I ceturksni – 20. jūnijs;
• par II ceturksni – 20. septembris utt.
VID vienas darba dienas laikā informē darba devēju un pašnodarbināto elektroniskā deklarēšanas sistēmā (EDS).
Darba devējam ir pienākums samaksāt minimālās obligātās iemaksas līdz trešā mēneša 23. datumam no paziņojuma saņemšanas dienas:
• par III ceturksni – nākamā gada 23.marts;
• par IV ceturksni – 23.jūnijs;
• par I ceturksni – 23.septembris;
• par II ceturksni – 23.decembris.
VSAA 3 mēnešu laikā pēc kalendāra gada beigām veic pārrēķinu par kalendāro gadu, ņemot vērā minimālo obligāto iemaksu objektu gadam (2021. gadam – 3000 eiro; 2021. gadam – 6000 eiro), un informē VID. Ja gada griezumā personai ir minimālais obligāto iemaksu objekts, tad pārmaksātās minimālās obligātās iemaksas tiek atgrieztas maksātājam (darba devējam, pašnodarbinātajam).
Vai minimālās iemaksas no 1. jūlija ir jāmaksā visiem?
Nē, ir vairākas cilvēku grupas, kam tas nav jādara, un tās ir sekojošas:
• notiesātajiem, kas tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā
• pensijas vecumu sasniegušajiem un tās saņēmējiem, arī priekšlaicīgās
• cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti
• tiem, kuru paša vai laulātā nodokļu grāmatiņā ar reģistrēts bērns līdz 3 gadu vecumam
• tiem, kuru paša vai laulātā nodokļu grāmatiņā ar reģistrēti trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par 7 gadiem, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākais vai speciālās izglītības iegūšanu
• tiem, kuru paša vai laulātā nodokļu grāmatiņā ar reģistrēts nepilngadīgs bērns ar invaliditāti
• jauniešiem līdz 24 gadu vecumam, ja viņi mācās pilna laika studijās vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad ir pārtrauktas mācības
• tiem, kurus nodarbina Sociālo pakalpojumu reģistrā reģistrēts darba devējs
• cilvēkiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības riskam un kurus nodarbina sociālais uzņēmums
• personām, kuras sniedz valsts finansētu pavadoņa bērnam līdz 18 gadiem vai asistenta pakalpojumu. Arī tiem, kas sniedz pašvaldības vai ES projekta ietvaros finansētu pakalpojumu bērnam līdz 18 gadiem
• pašnodarbinātajiem, kuriem uz laiku ir apturēta saimnieciskā darbība
Minimālās obligātās iemaksas nepiemēro:
• sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājam;
• iekšzemes darba ņēmējam pie darba devēja – ārvalstnieka;
• ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja – ārvalstnieka.
Minimālās obligātās iemaksas nav jāveic proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs ir:
• atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas;
• bērna kopšanas atvaļinājumā;
• darba ņēmējam (bērna tēvam) ir piešķirts atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu
• darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts darba ņēmējam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns;
• par pārejošas darbnespējas (A un B darbnespējas lapa);
• grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa.
Kas notiek, ja ienākumi mēnesī cilvēkam nesasniedz minimālās algas apmēru?
Pašnodarbinātajam, kurš prognozē, ka viņa ienākumi mēnesī nesasniegs minimālās algas apmēru, būs iespēja maksāt no faktiskā ienākuma, ja viņš būs iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam apliecinājumu par nākamā mēneša ienākumiem līdz 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni un līdz 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni.
Vēl par tēmu:
Plāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākŠonedēļ Latvijā gaisa temperatūra kritīsies un nedēļas nogalē iespējams arī sniegs
Šīs darba nedēļas sākumā Latvijā sāks ieplūst aukstāka gaisa masa no ziemeļiem - laiks kļūs jūtami vēsāks ne tikai naktīs, bet arī dienās, un nedēļas nogalē vietām termometra...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā gaidāmi mierīgi laikapstākļi – vietām nedaudz uzlīs
Tuvākajās dienās laikapstākļus Latvijā galvenokārt noteiks anticiklona ietekme – debesis pārsvarā klās mākoņi, taču brīžiem uzspīdēs arī saule. Nedēļas izskaņa būs pārsvarā...
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākApbalvoti Gada balvas zivsaimniecībā “Lielais loms 2025” laureāti
Piektdien, 7. novembrī, apbalvošanas ceremonijā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aulā, Jelgavas pilī, pasludināti Zemkopības ministrijas Gada balvas zivsaimniecībā “Lielais...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts ceturtdien, 6.novembrī, Saeimas sēdē konceptuāli atbalstītajā...
Lasīt tālāk