Latvijā ieradušies pirmie Dānijas bruņoto spēku kontingenta karavīri
Otrdien Latvijā ieradušies pirmie Dānijas Karalisko bruņoto spēku 1. brigādes karavīri, demonstrējot Dānijas apņēmību sniegt ieguldījumu NATO austrumu flanga aizsardzībā.
“Dānija ir uzticams Latvijas sabiedrotais, kas ir atkārtoti apliecinājusi gatavību stiprināt mūsu reģiona drošību, uz Latviju nosūtot ap 750 Dānijas Karalisko bruņoto spēku karavīru papildus Dānijas līdzšinējai iesaistei NATO Daudznacionālajā divīzijas štābā “Ziemeļi”. Dānijas karavīru klātbūtne Latvijā un dalība kopīgās militārās mācībās ar mūsu un sabiedroto valstu karavīriem sekmēs alianses bruņoto spēku savietojamību, gatavību kopīgi reaģēt uz jebkādiem drošības izaicinājumiem un ļaus Latvijas iedzīvotājiem justies drošāk,” pauž aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Nacionālie bruņotie spēki nodrošinās uzņemošās valsts atbalstu, izvietojot Dānijas karavīrus Ādažu bāzē, un tie iekļausies Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā. Uzturēšanās laikā Latvijā Dānijas karavīri piedalīsies kopīgos treniņos ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citu sabiedroto valstu vienībām.
Dānijas bruņoto spēku karavīri un tehnikas vienības, tostarp bruņu transportlīdzekļi, turpinās ierasties Latvijā līdz pat maija sākumam.
Jau ziņots, ka, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Dānijas parlaments 21. aprīlī ar balsu vairākumu atbalstīja valdības priekšlikumu nosūtīt uz Latviju līdz 1000 Dānijas karavīru.
Dānijas karavīri jau līdz šim ir pildījuši dienesta pienākumus Ādažu bāzē izvietotajā NATO Daudznacionālajā divīzijas štābā “Ziemeļi”.
Daudznacionālais divīzijas štābs “Ziemeļi” Ādažu bāzē tika izveidots 2019. gada martā ar mērķi uzlabot Baltijas valstu aizsardzību un stiprināt NATO kolektīvo atturēšanu un aizsardzību, nodrošinot komandvadības elementu Baltijas reģionā. Štāba uzdevumi ir aizsardzības plānošana, militāro mācību un aktivitāšu organizēšana un īstenošana, lai palielinātu iesaistīto valstu savstarpējo savietojamību un spēju kopīgi veikt aizsardzības uzdevumus. Dienesta pienākumus tajā galvenokārt veic ietvarvalstu – Latvijas, Igaunijas un Dānijas – virsnieki.
Latvijas un Dānijas divpusējās sadarbības pamatus aizsardzības jomā nosaka 1994. gada 3. janvārī parakstītais līgums par militārās sadarbības veicināšanu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Dānijas Karalistes Aizsardzības ministriju.
Latvijas un Dānijas ciešās diplomātiskās attiecības jau vairāk nekā 100 gadu garumā ir balstītas uz kopīgām interesēm nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību Baltijas jūras reģionā, Eiropā un pasaulē. Abas valstis uztur aktīvu politisko dialogu gan divpusējā, gan reģionālā līmenī, kā arī Eiropas Savienības, NATO un citās starptautiskajās organizācijās.
Dānijai ir bijusi nozīmīga loma Latvijas bruņoto spēku attīstībā, un tā ir bijusi viena no vadošajām Ziemeļvalstīm politiskā atbalsta un praktiskās palīdzības sniegšanā Latvijai.
Foto: Aizsardzības ministrija
Vēl par tēmu:
Saeima: piemērojot atbildību par vajāšanu, nav jāpierāda nolūks iebiedēt
Saeima ceturtdien, 15. oktobrī, pieņēma lēmumu, kas precizē, – lai piemērotu Krimināllikumā noteikto atbildību par vajāšanu, nav nepieciešams pierādīt personas nolūku iedvest bailes. Lēmuma...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu likumu ugunsdrošības uzlabošanai valstī
Saeima ceturtdien, 16.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumu. Tas paredz uzlabot ugunsdrošības stāvokli valstī, lai samazinātu...
Lasīt tālākAsociācija: IZM Izglītības likuma grozījumi rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei
Jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas aizsegā, ar topošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija...
Lasīt tālākSpānijas Nacionālās dienas svinību laikā Rīgā tiks ierobežota satiksme
Sestdien, 11. oktobrī, saistībā ar Spānijas Nacionālās dienas svinībām Rīgā būs spēkā satiksmes ierobežojumi. Iedzīvotāji un pilsētas viesi tiek aicināti plānot pārvietošanos,...
Lasīt tālākPieņem Latvijas Dievturu sadraudzes un valsts attiecību regulējumu
Lai sakārtotu Latvijas Dievturu sadraudzes un valsts attiecības, Saeima ceturtdien, 9. oktobrī, pieņēma Latvijas Dievturu sadraudzes likumu. Tas nodrošinās sadraudzes garīdzniekiem tiesības...
Lasīt tālākTieslietu ministre: jāstiprina ne tikai militārās spējas, bet arī sabiedrības noturība pret nemilitāriem apdraudējumiem
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere šodien, 9. oktobrī, tikās ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru Egilu Zviedri, lai pārrunātu nacionālās drošības stiprināšanai būtiskus...
Lasīt tālākAr Norvēģijas grantu atbalstu būvēs sieviešu cietumu
Saskaņā ar otrdien, 7. oktobrī, valdības atbalstīto Saprašanās memorandu ar Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju par jaunā grantu perioda ieviešanu, 15 miljoni eiro tiks novirzīti arī Tieslietu...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: piemērojot atbildību par vajāšanu, nav jāpierāda nolūks iebiedēt
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 7.oktobrī, vienojās Saeimā virzīt lēmuma projektu, kas precizē – lai piemērotu Krimināllikumā noteikto atbildību par vajāšanu, nav nepieciešams pierādīt...
Lasīt tālākIekšlietu ministrija iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās regulējuma pilnveidi
Jau ziņots, ka šā gada martā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis iepazīstināja sabiedrību ar iekšlietu resora sagatavotajiem priekšlikumiem trešo valstu pilsoņu uzturēšanās tiesiskā...
Lasīt tālākRīgas mērs aicina nekavējoties apturēt bērniem nedrošu mikromobilitātes rīku izmantošanu
Traģēdija Imantā, kur divas nepilngadīgas meitenes gāja bojā, ir sekas uzņēmēju pretdarbībai jauna mikromobilitātes rīku regulējuma ieviešanai un nespēja kontrolēt minēto rīku izmantošanu,...
Lasīt tālāk