Lata aizstāvji sūdzas tiesībsargam un Eiropas Komisijai
Eiropas institūciju pozitīvie atzinumi mūsu valsti ir nostādījuši viena soļa attālumā no eirozonas, bet lata aizstāvji vēl neatmet cerības un aktīvi izvērš pretošanās kustību ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās.
Biedrība Latvija par latu nosūtījusi atklātu vēstuli Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem, kurā informē par cilvēktiesību un demokrātijas pamatprincipu pārkāpumiem, kas saitīti ar Latvijas iedzīvotāju skepsi pret atteikšanos no lata. Biedrība vēršas pie Eiropas Komisijas ar aicinājumu atcelt visus uzaicinājumus Latvijai pievienoties eirozonai līdz brīdim, kad tiks izpildītas ne tikai ekonomiskās prasības, bet tiks ievērotas arī cilvēktiesības un demokrātijas pamatprincipi. «Neskatoties uz to, ka Latvija formāli izpilda ekonomiskos nosacījumus eiro ieviešanai, pašu Latvijas iedzīvotāju absolūts vairākums ir pret eiro ieviešanu. Par to liecina daudzu autoritatīvu sociālu aptauju dati, un Latvijā to zina ikviens,» sacīts biedrības vēstulē. Tāpat Eiropas institūciju uzmanība tiek pievērsta tam faktam, ka šogad jau trīs organizācijas – Par Neatkarīgu Latviju, Latvija par latu un Par latu, pret eiro – mēģinājušas rosināt referendumus saistībā ar eiro ieviešanu, taču tās visas ir saņēmušas atteikumus.
Jāatgādina, ka biedrība Latvija par latu ir rosinājusi parlamenta atlaišanu, tādējādi protestējot pret deputātu nelokāmo virzību uz eiro ieviešanu. Tāpat biedrība ir pārsūdzējusi Euro ieviešanas kārtības likumu Satversmes tiesā kā neatbilstošu Latvijas konstitūcijas 1. un 2. pantam.
Arī biedrība Par latu, pret eiro uzskata, ka eiro ieviešanas procesā tiek rupji pārkāptas sabiedrības vairākuma cilvēktiesības, jo tautai tiek liegta iespēja šo valstij būtisko jautājumu izlemt referendumā. Ar šādu uzstādījumu biedrība ir vērsusies pie tiesībsarga Jura Jansona. Biedrība lūdz tiesībsargu sniegt atzinumu par Saeimas, valdības un atsevišķu iestāžu rīcības atbilstību Satversmē un starptautiskajos līgumos noteiktajām cilvēktiesību normām.
Saistībā ar apgalvojumu, ka tauta jautājumu par eiro ieviešanu izlēmusi jau referendumā par mūsu valsts pievienošanos Eiropas Savienībai, biedrība uzskata, ka šāds apgalvojums ir nekorekts, jo pirms referenduma sabiedrībai netika izskaidrotas balsojuma faktiskās sekas un kopš šīs tautas nobalsošanas pagājuši gandrīz 10 gadi, tādējādi būtiski mainījušies eiro ieviešanas nosacījumi. «Tādējādi par eiro valūtas ieviešanu tās pašreizējā veidolā Latvijas sabiedrība nemaz nav balsojusi,» uzsver biedrības Par latu, pret eiro pārstāvji, norādot, ka 2003. gadā notikušajā referendumā par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai nobalsoja mazāk nekā puse no visiem Latvijā reģistrētajiem balsstiesīgajiem, tāpēc Satversmes 77. pantā noteiktais kvalificētais balstu vairākums Satversmes 1. panta grozīšanai neesot sasniegts.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Tautsaimniecības komisija: Veikalu plauktos jāpalielina vietējo pārtikas preču īpatsvars
“Pārtikas tirgus pētījumā Konkurences padome secina, ka pārtikas preču cenas mazumtirdzniecības tīklos mēdz būtiski atšķirties, kas liecina par konkurenci šajā tirgū un pircēja izvēles...
Lasīt tālākLatvija sāks Rail Baltica pamatlīnijas būvniecību
Sasniedzot vēl vienu Rail Baltica projekta būtisku posmu, Latvija sāks pamatlīnijas būvniecību. 21. maijā Rail Baltica komanda, Eiropas Komisijas pārstāvji un starptautiskie partneri no Francijas,...
Lasīt tālākLBAS: Likumprojekts par grozījumiem Darba likumā būtiski pasliktina darbinieku tiesības un samazina darba samaksu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 2024. gada 20. maija valdes sēdē izskatīja Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Darba likumā. Atsevišķi likumprojektā...
Lasīt tālākLatvijas vidējais kredītņēmējs – trīsdesmitgadnieks ar augstiem ienākumiem
Kā rāda 2024. gada kreditēšanas indekss, vidējās darba algas pieaugums pērn ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju spēju aizņemties, tomēr augstās bāzes likmes un pieaugošie tēriņi daudziem...
Lasīt tālākReforma paredz samazināt nodokļus mazajām algām un vienkāršot sistēmu mazajiem uzņēmumiem
Nākamais Latvijā jau būs Saeimas pirmsvēlēšanu gads. Ja šī sasaukuma laikā valdība un Saeima varēs ieviest racionālas, nevis populistiskas nodokļu izmaiņas, tad šī vasara ir pēdējais...
Lasīt tālākMieriņa: Izvirzām ambiciozu, bet sasniedzamu ekonomiskās izaugsmes mērķi – dubultot iekšzemes kopproduktu
“Izaugsmes mērķis – dubultot iekšzemes kopproduktu – ir ambiciozs, bet sasniedzams. Jo, tikai izvirzot augstas prioritātes, mēs motivējam sevi būt starp attīstītajām valstīm,” sacīja...
Lasīt tālākSaeimā pirmo reizi notiks ekonomiskās politikas debates
Saeimā ceturtdien, 16. maijā, norisināsies ekonomiskās politikas debates, kuru laikā deputāti vērtēs Latvijas Stabilitātes programmu...
Lasīt tālākPVD turpina pastiprinātas svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības pārbaudes
Turpinot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu tirdzniecības uzraudzību, Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 400 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, tostarp...
Lasīt tālāk“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs: Elektrības cenas varētu samazināties pēc 6 gadiem
Tuvākajos gados elektrības cena samazināsies, intervijā "Nra.lv sarunas” sacīja a/s ''Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Vaicāts, kā "Latvenergo" gūst peļņu, Čakste...
Lasīt tālākLDDK aicina nekavējoties izstrādāt jaunu pieeju valsts iestāžu vadītāju atlases procesam
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Padome pauž neapmierinātību ar līdzšinējo pieredzi valsts pārvaldes rīkoto vadītāju atlases organizēšanā, jo tā grauj uzticēšanos valsts...
Lasīt tālāk