LaIPA: par mūzikas klausīšanos jāmaksā ikvienai darbavietai
Par jebkuru mūzikas komerciālu atskaņošanu ir jāmaksā – pat tad, ja to klausās viens cilvēks savā darba mašīnā vai uzņēmuma telpās. Biedrība Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), atsaucoties uz autortiesību likumu, šobrīd aktīvi cenšas pārliecināt uzņēmējus par nepieciešamību iegādāties licenci.
Autortiesību aizstāvju šogad sāktā ofensīva, kas bija vērsta uz to, lai taksometru un sabiedriskā transporta uzņēmumi maksātu par radio vai mūzikas klausīšanos, neattiecas tikai uz šī sektora ļaudīm. Izrādās, ka organizācija to domājusi krietni plašāk: mūziku bez licences nedrīkst klausīties nevienā darba vietā. «Ja tādā veidā tiek uzlabota darbavietas vide, tā ir komercija. Tātad tas ir produkts (šajā gadījumā tā ir fonogramma), no kura cits gūst labumu,» tiekoties ar mediju pārstāvjiem, uzsvēra LaIPA valdes priekšsēdētājs Kārlis Auzāns. Viņš atspēkoja Latvijas Transporta darbinieku arodbiedrības iebildumu, ka šādā veidā darbinieki tiek demotivēti un nebūs vides kvalitātes, uzsverot: mūzikas klausīšanās ir tāda pati ekstra kā, piemēram, kondicionieris, un par tā uzstādīšanu ir jāmaksā. Katrs uzņēmējs pats izvērtē, no kā viņš var atteikties vai ko izmantot. Nekur jau neesot teikts, ka mūzika darba vietā noteikti jāklausās. Citviet Eiropā darba devēji pat uzskatot, ka mūzikas klausīšanās traucē, nevis uzlabo darba kvalitāti.
Biedrības izpilddirektore Ieva Platpere uzsvēra, ka summa, kas jāmaksā organizācijai, noteikti nebūs liela. Patlaban gan tarifs nav pieņemts, bet tas varētu būt 1 lats (no kabīnes). Runājot par tarifiem, I. Platpere skaidroja, ka tie parasti tiek diferencēti. Veikali, piemēram, maksā pēc telpu platības: ja tā ir līdz 30 kvadrātmetriem, jāmaksā 20 latu gadā, līdz 50 kvadrātmetriem – 36 lati, bet lielveikaliem šīs summas var sasniegt pat 20 000 latu. Uzņēmumiem reģionos tiek piemērota 10% atlaide. Viņa arī pieļāva, ka uzņēmēji varētu iekļaut šo maksu savu pakalpojumu cenā.
I. Platpere noliedza, ka iekasētās naudas lauvas tiesa aiziet administrācijas uzturēšanai. Likums nosakot, ka līdz 25% var izmantot tās finansēšanai. Biezajos gados tie bijuši 11%, tagad gan šis skaitlis esot lielāks.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Pārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā saglabāsies lietains, bet silts laiks
Aizvadītajā darba nedēļā, zema spiediena ietekmē, daudzviet valsts teritorijā lija, vietām – stipri. Jau piecās novērojumu stacijās tika pārsniegta jūlija mēneša nokrišņu norma....
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālākLaikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?
Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...
Lasīt tālākVienota biļete vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam
Ieviesta “Rīgas vienotā biļete” – jauns risinājums pasažieriem, kuri izmanto gan vilcienu pasažieru pārvadātāja Vivi pakalpojumus, gan “Rīgas satiksmes” transportu. Tā ļauj par...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” dzelzceļa pamattrasē dota zaļā gaisma liela mēroga būvdarbiem
“Rail Baltica” projekta ieviesējs Latvijā – uzņēmums “Eiropas Dzelzceļa līnijas” – un “Rail Baltica” pamattrases būvnieks “ERB Rail” parakstījuši aktu par plaša mēroga...
Lasīt tālāk