LAFPA: Izmaiņas likumdošanā nedrīkst kļūt par priekšvēlēšanu kampaņas elementu

Priekšpēdējā Saeimas sēdē virzīt izmaiņas finanšu nozares regulējumā, lai vairotu sociālo kapitālu pirms vēlēšanām, nav pieņemama prakse likumdošanas veidošanā, uzskata Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, komentējot Latvijas Reģionu Apvienības virzītos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem politiskā partija rosina noteikt kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu 0,07% dienā no kredīta summas. Paredzams, ka parlaments Latvijas Reģionu Apvienības priekšlikumu skatīs ceturtdien, 14. jūnijā.
Lai izmaiņas nozares regulējumā nekļūtu par priekšvēlēšanu kampaņas elementu, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija aicina politiskās partijas līdz Saeimas vēlēšanām nevirzīt jaunas, iepriekš neizdiskutētas izmaiņas normatīvajā regulējumā, kā arī neatbalstīt Latvijas Reģionu Apvienības virzītos priekšlikumus.
“Demisiju pieprasīšana, populistiski priekšlikumi, kas iesniegti pēdējā mirklī, neanalizējot to ietekmi uz tirgu un patērētāju, nav pieņemama prakse likumdošanas veidošanai. Mēs redzam, ka ir sākušās priekšvēlēšanu kampaņas, kas iezīmējas ar vairāk solīšanu, lai politiķi tikai spētu nokļūt mediju dienas kārtībā. Latvijas Reģionu apvienības priekšlikums ir skaudrs piemērs tam,” uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
Vizot izmaiņas patērētāju kreditēšanas nozares regulējumā, politiskā partija nav veikusi analīzi par to, kādu ietekmi izmaiņas atstās uz tirgu un patērētāju, vai nosakot nesamērīgus ierobežojumus, netiks veicināta “nelegālā kreditēšana”, vai netiks radītās priekšrocības komercbankām patēriņa kreditēšanas segmentā un vai vispār patēriņa aizdevumi pie šādiem nosacījumiem tirgū pastāvēs. Nav sniegts arī pamatojums konkrētajam pakalpojuma cenas ierobežojumam. Tāpat nav veikta analīze par ierobežojuma ietekmi uz uzņēmumu darbību un spēju nosegt administratīvās izmaksas.
“Jebkuriem ierobežojumiem ir jābūt pamatotiem, samērīgiem un ar skaidru redzējumu par sasniedzamo mērķi. Esošā piedāvājuma mērķis ir mēģinājums priekšvēlēšanu laikā nonākt mediju uzmanības centrā,” uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Aptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālāk