Labklājības ministrija pieļauj iespēju likvidēt trūcīgā statusu
Turpmāk, lai pašvaldībā saņemtu sociālās palīdzības pabalstu, trūcīgajai personai būs obligāts pienākums reģistrēties kā bezdarbniekam Nodarbinātības valsts aģentūrā, Neatkarīgā uzzināja Labklājības ministrijā (LM).
Par bezdarbniekiem gan nevajadzēs obligāti reģistrēties tiem iedzīvotājiem, kuriem ir legāls darbs, bet maza alga, kas dod tiesības saņemt sociālo palīdzību. Arī trūcīgā statusu plānots piešķirt uz īsāku laiku. LM arī apstiprināja, ka pašlaik notiek diskusijas, vai vispār neatteikties no trūcīgā statusa piešķiršanas. Tas varētu būt viens no sociālās palīdzības sistēmas reformas iespējamiem variantiem.
Pašlaik LM strādā pie sociālās palīdzības sistēmas reformas (jau tuvākajā laikā jāiepazīstina ministrijas vadība), kurā būs vairāki varianti, viens no tiem – iespējamā atteikšanās no trūcīgā statusa vai izmaiņas attiecībā uz ienākumu līmeni, kad cilvēku atzīst par trūcīgu, un trūcīgā statusa kā tāda izmantošanas iespējām. «Diskutējam arī par iespējām atteikties no trūcīgā statusa, jo tas nekādi nav nepieciešams, piešķirot, piemēram, garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu, ne visas trūcīgas personas var saņemt šo pabalstu, jo GMI līmenis ir 40 latu, bet trūcīgā ienākumu līmenis ir 90 latu,» atbild LM speciālisti.
Kamēr vēl reformu plāni top, konkrētas izmaiņas paredz LM precizējumi noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, kas izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Šīs izmaiņas paredz, ka turpmāk tiem cilvēkiem darbspējīgā vecumā, kuri pašvaldībā vēlēsies saņemt sociālās palīdzības pabalstu, būs jāreģistrējas kā bezdarbniekiem. Līdz šim sociālās palīdzības pabalstus varēja saņemt arī cilvēki, kuriem bija piešķirts darba meklētāju statuss. Tomēr, kā noskaidroja Neatkarīgā, tas nenozīmē, ka tikai bezdarbnieki varēs pretendēt uz sociālo palīdzību. Ir daudz cilvēku, kuri strādā, saņem nelielu algu, līdz ar to arī var būt trūcīgi. «Nosacījums reģistrēties kā bezdarbniekam ir tikai viens no kritērijiem. Ja persona strādā, tad viņam jāuzrāda ienākumi no darba, un atbilstoši tiem tiks vērtēts, vai var atzīt par trūcīgu,» skaidro LM speciāliste Marika Kupče.
Atbilstību trūcīgas ģimenes statusam pašvaldības varēs noteikt uz laiku līdz trim mēnešiem, bet tikai gadījumā, ja vismaz viens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem būs darbspējas vecumā, izņemot nestrādājošus cilvēkus ar invaliditāti. Pārējos gadījumos trūcīgā statusu noteiks uz laiku līdz sešiem mēnešiem (pašlaik uz sešiem un 12 mēnešiem).
Vēl salīdzinājumā ar pašreiz noteikto paredzēts samazināt naudas līdzekļu uzkrājumus, kas varēs būt trūcīgas ģimenes īpašumā. Proti, tie varēs būt līdz minimālās darba algas apmēram (200 latu) mājsaimniecībai kopumā. «Izmaiņas būs tādas, ka šobrīd šis 200 latu uzkrājums var būt uz katru ģimenes locekli, bet tad drīkstēs tikai kopumā būt 200 latu,» teica M. Kupče.
***
Trūcīgo skaits
– 2012. gada janvārī Latvijā reģistrēti 160 324 cilvēki ar trūcīgās personas statusu jeb 7,26% no iedzīvotājiem
– Lielākais trūcīgo skaits reģistrēts 2011. gada martā – 190 825 personas
– Janvārī GMI pabalstu saņēma 62 632 cilvēki, bet dzīvokļa pabalsts izmaksāts 59 058 cilvēkiem
Avots: LM
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Budžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālāk