Kučinskis nepiekrīt Fiskālās disciplīnas padomes pārmetumiem par 48 miljonu eiro izlietojumu

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) noraida Fiskālās disciplīnas padomes pārmetumus un nepiekrīt, ka valsts ietaupītie budžeta līdzekļi tiktu nepamatoti notriekti ikdienas tēriņiem.
“Valdība ļoti atbildīgi strādā ar ietaupītajiem finanšu līdzekļiem,” intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” rīcību ar ietaupītajiem 48 miljoniem eiro komentēja Kučinskis.
Viņš uzsvēra, ka neuzskata valdības rīcību par vieglprātīgu, norādot, ka šobrīd līdzekļi tiek novirzīti tam, kam tas nepieciešams.
“Fiskālās disciplīnas padomei acīmredzot pēc būtības tā ir jāsaka, ka visa nauda, kas parādās, ir jāatstāj budžetā,” pauda Kučinskis.
Raidījums “Nekā personīga” svētdien ziņoja, ka Ministru kabinetam šoruden radās iespēja samazināt parādu par 48 miljoniem eiro, ko nevajadzēja maksāt Eiropas kopējā kasē. Uz aizņēmumu samazināšanu uzstāja Fiskālās disciplīnas padome, kurai jārūpējas, lai iespējamas krīzes brīdī valsts nebankrotētu. Valdība, pretēji finanšu disciplīnas likumiem, šo naudu dala aktuālām vajadzībām un ekspertu aizrādījumos neklausās.
Tā vietā valdība septembrī sākusi naudu pārdalīt citām vajadzībām. 13 miljoni eiro nonāca pie VAS “Latvijas dzelzceļš”, seši miljoni atvēlēti citiem sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, 16,4 miljoni iedoti Paula Stradiņa un Austrumu slimnīcām, 800 tūkstoši eiro nonāks pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), bet Valsts kanceleja iegūs 272 tūkstošu eiro.
Vaicāts, vai tā nav bijusi vieglprātīga rīcība, Kučinskis sacīja, ka vieglprātība būtu tad, ja virsplāna ieņēmumi vai tie līdzekļus, kas radušies kā efekts kādas darbības rezultātā, “sāktu dalīt katram kaut ko vienkārši tāpēc, ka tā vajag”.
Latvijas parāds šobrīd ir 9,3 miljardi eiro, bet procentos jāmaksā 260 miljoni eiro gadā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Saeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākLBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...
Lasīt tālākSociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...
Lasīt tālāk