Kučinskis: Lielākais budžeta finansējums 2017. gadā būs prioritārajām nozarēm
2017. gada valsts budžets ir ļoti cieši saistīts ar Valdības deklarācijā noteiktajām prioritātēm. Tādējādi lielākais finansējuma pieaugums ir tieši jomām, kas šajā plānā ir noteiktas kā prioritārās – izglītība, veselības aprūpe, kā arī iekšējā un ārējā drošība, uzsver Ministru prezidents Māris Kučinskis pēc budžeta likumprojekta pieņemšanas Ministru kabinetā ceturtdien, 13. oktobrī.
Izglītības sistēmā tiek īstenota ilgi gaidītā pedagogu algu reforma, tam papildu atvēlot vairāk nekā 30 miljonus eiro. Veselības aprūpei tiek novirzīti papildu 66 miljoni eiro, galveno uzsvaru liekot uz rindu mazināšanu, tādējādi padarot veselības aprūpes pakalpojumus pieejamākus iedzīvotājiem. Savukārt papildu 26 miljoni eiro atvēlēti policistu algu reformas pabeigšanai. Tāpat Latvija turpina pildīt starptautiskās saistības, lielākus līdzekļus atvēlot aizsardzībai.
“Svarīgi, lai, pieņemot un realizējot jaunu valsts budžetu, papildu finanšu līdzekļi tiktu novirzīti dažām valstij un sabiedrībai nozīmīgām prioritātēm, īstenojot nozīmīgas reformas, nevis sadalot salīdzinoši nelielas naudas summas vairākām jaunās politikas iniciatīvām, taču realitātē nereti pat nepietuvojoties nopietnas reformas veikšanai,” uzsver M. Kučinskis.
Pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanas rezultātā līdz 680 eiro tiek paaugstināta zemākā mēneša darba algas likme pedagogiem. Šim mērķim tiks novirzīts finansējums 47,2 milj. eiro apmērā.
Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai paredzēts papildus finansējums 34,3 milj. eiro apmērā. Rindu mazināšanai uz ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem no 2017. gada ir paredzēts papildu finansējums ik gadu 10 milj. eiro. Tas ļaus valsts apmaksāto ambulatoro apmeklējumu īpatsvaram sasniegt 77,5 %. Speciālistu pieejamība palielināsies par 401 tūkst. pacientu, pieejamība dienas stacionārā pieaugs par 26,9 tūkst. pacientu, savukārt endoprotezēšanā pieejamība pieaugs vēl 1365 pacientiem.
Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavības un Zemessardzes kapacitātes paaugstināšanai, aizsardzības budžets palielināsies līdz 1,7 % no IKP 2017. gadā un līdz 2 % no IKP 2018. gadā, investīcijām plānojot ne mazāk kā 20 %, bet personāla izdevumiem – ne vairāk kā 50 % no budžeta. Tādējādi tiek sekmēta Latvijas atvērtās ekonomikas drošības nostiprināšana un apdraudējumu novēršana, resursu optimāla sadale starp drošības un attīstības prioritātēm. Šim mērķim 2017. gadā novirzīts finansējums 449 milj. eiro apmērā.
Savukārt valsts iekšējās drošības kapacitātes stiprināšanai tiks ieviesta jauna darba samaksas sistēma Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tādējādi tiek paaugstināta darbinieku motivācija, kā arī sekmēta sabiedrībai sniedzamo pakalpojumu uzlabošana. Šim mērķim ir atbalstīts papildu finansējums 52,2 milj. eiro apmērā.
Valdība apņēmusies arī turpmākos gadus strādāt, stingri ievērojot Valdības rīcības plānu un tajā ietvertās prioritātes.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk