Kučinskis: Finansējuma avots veselības aprūpei būs jārod esošajā piedāvājumā

Ilgtspējīgs veselības nozares finansēšanas avots jārod esošajā budžeta piedāvājumā, uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” premjers norādīja, ka ņemot vērā to, ka fiskālās telpas šim mērķim nav, ilgstošs finansējuma avots veselības aprūpei būs jārod esošajā piedāvājumā.
Pēc premjera vārdiem, zināmi iespējamie varianti. Viens no variantiem ir 1% sociālo iemaksu novirzīšana veselībai, tomēr nav noslēpums, ka pret ieceri, ka veselības aprūpes finansējumam nepieciešamajiem papildu līdzekļiem novirzīt daļu no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jeb 1% no bruto algas “Vienotībai” ir nepieņemama.
Esot arī ideja par 0,9% samazināt sociālās apdrošināšanas iemaksas un ieviest 1% veselības apdrošināšanai.
Premjers ir pārliecināts, ka lēmumu izdosies pieņemt ātrāk nekā 30.jūnijā. “Jūnijā atkal kādai grupai pilnīgi noteikti kaut kas nepatiks, bet mums ir jāpieliek punkts un jāatrisina veselības aprūpes finansējuma jautājums,” uzsvēra Kučinskis.
Jau vēstīts, ka valdība 9.maijā atbalstīja FM sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējums, risinājums tiks meklēts līdz šā gada 1.jūnijam.
Tāpat ziņots, ka “Vienotība” paziņojusi, ka finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) iecere veselības aprūpes finansējumam nepieciešamajiem papildu līdzekļiem novirzīt 1% no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) ir nepieņemama.
“Īstenojot šo ieceri, nodokļu reforma faktiski tiks īstenota uz pensionāru un citu mazaizsargāto sabiedrības grupu rēķina, jo, kā zināms, VSAOI to šībrīža apjomā neietver citu pakalpojumu finansēšanu. Novirzot 1% no VSAOI veselības aprūpes finansēšanai, 2020.gadā sociālās apdrošināšanas speciālais budžets zaudētu vairāk nekā 90 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka katram pensionāram šāda reforma gadā “izmaksātu” vidēji 190 eiro,” norāda Vienotība.
Partija pauž, ka jau šobrīd ir pamatotas bažas par to, vai solītais neapliekamā minimuma palielinājums un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums mazāko algu un pensiju saņēmējiem spēs segt gaidāmās inflācijas radītās izmaksas.
Frakcija arī atgādina, ka Labklājības ministrija jau iepriekš šādu ideju kategoriski noraidījusi un lūgusi to svītrot no Nodokļu politikas pamatnostādņu projekta.
Reformas mērķim jābūt sociāli atbildīgai nodokļu politikai, kas spēj ģenerēt pietiekamus budžeta ieņēmumus, lai pastāvīgi un augstā kvalitātē garantētu iedzīvotājiem visus valsts pamatpakalpojumus un sociālo atbalstu, uzsver partijas deputāti.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālāk