• Tweet

Svētdien paredzētais referendums par Krimas nākotni tiek uzdots kā iespēja vietējiem iedzīvotājiem izteikt savu viedokli, taču balsošanas biļetenā faktiski ir neiespējami nobalsot pret Krievijas kontroli šajā pussalā. Savukārt Eiropas Savienības līderi sākuši izstrādāt sankcijas pret Krieviju.

Viltīgie jautājumi

16. marta referenduma biļetenā tiek uzdoti divi jautājumi: «Vai jūs atbalstāt Krimas atkalapvienošanu ar Krieviju, padarot to par Krievijas Federācijas sastāvdaļu?» un «Vai jūs atbalstāt Krimas 1992. gada konstitūcijas atjaunošanu un Krimas atrašanos Ukrainas sastāvā?» Vēlētājiem ar «jā» ir jāatbild uz vienu no šiem jautājumiem, raksta NRA.lv.

Kā norāda Reuters, pirmajā acu uzmetienā apstiprinoša atbilde uz otro jautājumu nozīmētu, ka Krima saglabā savu pašreizējo statusu. Taču Krimas 1992. gada konstitūcija, kas tika izstrādāta pēc Padomju Savienības sabrukuma, bet kuru drīz pēc tam anulēja Ukrainas valdība, paredz gluži ko citu. 1992. gada februārī Krimas parlaments pasludināja Krimu par republiku, bet maijā – par neatkarīgu republiku, kā arī pieņēma konstitūciju, kura tiek minēta referenduma biļetenā. Drīz pēc tam Ukrainas parlaments šo neatkarības deklarāciju anulēja. 1992. gada jūnijā Ukrainas parlaments ar Krimas parlamentu panāca vienošanos, ka Krima ir autonoma republika. Pašreizējā Krimas konstitūcija tika izstrādāta 1995. gadā, taču Ukrainas parlaments to atzina tikai pēc tam, kad tai tika veikta virkne labojumu.

Lai arī 1992. gada konstitūcijas labojumā Krima tika atzīta par Ukrainas daļu, faktiski dokuments tai paredz neatkarīga valstiska veidojuma tiesības – tajā skaitā tiesības noteikt pašai savu attīstības ceļu un izvēlēties, ar kurām valstīm sadarboties. Līdz ar to pat gadījumā, ja vairums Krimas iedzīvotāju atbalstītu otro no piedāvātajiem variantiem, tas tikai mazliet pagarinātu ceļu uz vienu un to pašu mērķi. Krimas parlamentā vairākums deputātu atbalsta Krimas pievienošanos Krievijai, līdz ar to nav daudz šaubu par to, ar kuru valsti un kādā veidā viņi vēlas saistīt Krimas nākotni. Neko nemainītu arī tas, ja daudzi iedzīvotāji neizvēlētos nevienu no šiem variantiem vai arī nedotos balsot. Referenduma rezultātu noteiks vienkāršs balsu vairākums.

Izvēles imitācija

Vairums Krimas vēlētāju ir krievi, un viedoklis, ka Krima ir daļa no Krievijas, šeit izskan plaši. Krimas tatāri un ukraiņi lielākoties vēlas saglabāt pašreizējo Krimas statusu. Šādas iespējas viņiem nemaz nav. Tatāru kopienas līderi ir aicinājuši referendumu boikotēt. Pat ja referenduma jautājumu par atgriešanos pie 1992. gada konstitūcijas uzskatītu par reālu alternatīvu plāniem pievienoties Krievijai, referenduma iznākumu ietekmēs arī plašā Krievijas armijas klātbūtne reģionā.

Žurnālists Imants Liepiņš, kurš pirms pusotra gada bija starptautiskais novērotājs Ukrainas parlamenta vēlēšanās, referendumu sauc par «balsošanas imitāciju»: «Ukrainā pat parastās, normālās vēlēšanās, kuras tiek domātas kā nopietnas un uzticamas, vilto uz velna paraušanu.» Atsaucoties uz par savu pieredzi 2012. gada vēlēšanās, viņš uzsver, ka tā ne tuvu nav bijusi tikai gāztā prezidenta Viktora Janukoviča partijas pieeja. Tāpēc viņš prognozē, ka līdzīgi notikumi ir gaidāmi arī svētdien Krimā – tikai krietni lielākā apjomā. Par to liecina kaut vai Kijevas laikrakstā Zerkalo nedeli ziņotais, ka Krimā ir 1,5 miljoni reģistrētu balsotāju, taču nodrukāti ir 2,2 miljoni biļetenu.

Tanī pašā laikā Krimas referenduma kampaņa mēģina radīt iespaidu, ka balsotāji ir nozīmīgas izvēles priekšā: vai nu pievienoties Krievijai, vai arī pieļaut, ka šo reģionu pārņem «fašistiskais» režīms – šī iespēja plakātos tiek ilustrēta ar kāškrustu. Viedokli par to, kā jābalso, šonedēļ sasauktā preses konferencē izklāstīja arī Sevastopoles vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Valērijs Medvedevs. «Mēs dzīvojam vēsturiskā laikā. Sevastopole vēlas piepildīt savu sapni pievienoties Krievijai. Es vēlos būt daļa no Krievijas un nekaunos to paziņot,» viņš sacīja.

Sevastopoles sapnis

Tanī pašā laikā Sevastopolē, kur izvietota Krievijas Melnās jūras flote, izskan viedoklis, ka tai Krievijas sastāvā ir jānonāk atsevišķi no pārējās pussalas. Tā jau pašlaik līdz ar Kijevu ir viena no divām Ukrainas pilsētām ar īpašu statusu, un tā ir neatkarīga no Krimas Autonomās Republikas, vēsta NewsRu.com. Līdzīgu nošķīrumu tās līderi vēlas saglabāt arī turpmāk. «Sevastopole redz sevi kā atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu,» aģentūrai ITARTASS sacīja pilsētas galvas pienākumu pildītājs Dmitrijs Beļiks. «Sevastopole vēsturiski ir bijusi atsevišķs subjekts, tā vienmēr ir bijusi pilsēta ar īpašu statusu.» Tāpēc D. Beļiks uzskata, ka «būtu tikai pareizi, ja Sevastopolei Krievijas sastāvā būtu federālās pakļautības pilsētas statuss – tāds pats kā Sanktpēterburgai vai Maskavai».

Jāpiebilst, ka šīs Sevastopoles pretenzijas gan oficiālajos dokumentos, kuros tiek risināti ar Krimas nākotni saistīti jautājumi, neparādās. Ja referendumā vairums iedzīvotāju nobalsos par pievienošanos Krievijai, Krima Krievijas varasiestādēm iesniegs lūgumu uzņemt «Krimas Autonomo republiku un Sevastopoli» federācijas sastāvā. Šādu scenāriju paredz Krimas parlamenta nesen pieņemtā deklarācija par neatkarību no Kijevas.

Izstrādā sankcijas

Industriāli attīstīto valstu grupas G7 paziņojumā Krievija aicināta Krimas referendumu apturēt. «Neskaitot referenduma ietekmi uz Ukrainas vienotību, suverenitāti un teritoriālo nedalāmību, Krimas aneksija atstātu smagas sekas uz vispārpieņemto juridisko kārtību, kas sargā ikvienas valsts vienotību un suverenitāti,» teikts dokumentā. «Ja Krievijas Federācija spers šādu soli, sekos mūsu turpmāka rīcība – gan individuāla, gan kolektīva.»

Arī Eiropas Savienība (ES) ir spērusi soli tuvāk sankciju noteikšanai pret Krieviju. Trešdien ES līderu pieņemtais lēmums par sankciju izstrādi nozīmē skarbāku rīcību, nekā politiķi sākotnēji pieļāva, kā arī solidaritātes žestu ASV, kas jau iepriekš uzsvēra, ka Krieviju gaida sankcijas.

Sankciju plāna melnrakstā iekļauti gan ceļošanas ierobežojumi, gan Eiropas bankās turēto kontu iesaldēšana, kas attiektos uz vēl nenosauktiem cilvēkiem un uzņēmumiem, kurus Brisele atzītu par Ukrainas teritoriālās vienotības grāvējiem. Melnais saraksts varētu būt gatavs līdz nākamās nedēļas sākumam. Šādas sankcijas liegtu iespēju Krievijas elitei doties uz Eiropas pilsētām, kur daudziem no viņiem ir nekustamie īpašumi, kā arī ierobežotu viņu finansiālo rocību. Plānotā ES sankciju režīma principi līdzinās tiem, kurus jau iepriekš formulējusi Vašingtona, taču Eiropā tiem būtu krietni lielāks efekts. Eiropa ir viena no lielākajām Krievijas naftas un dabasgāzes pircējām, un arī kopumā ES ir nozīmīgākā Krievijas tirdzniecības partnere. 2012. gadā Eiropas un Krievijas tirdzniecības darījumu kopējais apjoms bija 335 miljardi eiro, kas apmēram desmit reižu pārsniedz ASV un Krievijas darījumu apjomu, vēsta Reuters.

Ciešās ekonomiskās attiecības nozīmē, ka sankcijas izjutīs arī pati ES. Šis bija viens no iemesliem, kāpēc ietekmīgāko Eiropas valstu pārstāvji sākotnēji gribēja paļauties lielākoties uz diplomātiskiem līdzekļiem. Taču diplomātijas centieni nav situāciju uzlabojuši, savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele ir ņēmusi ļaunā Maskavas nevēlēšanos veidot kopīgu darba grupu Krimas krīzes risināšanai. «Pirms gandrīz nedēļas mēs paziņojām, ka gadījumā, ja dažu dienu laikā uzlabojumu nebūs, mums būs jāapsver sankcijas,» sacīja A. Merkele. «Lai gan mēs turpināsim mēģinājumus izveidot kontaktgrupu, mums tagad ir jāsaprot, ka līdz šim nekādu panākumu nav bijis.»

Vēlas sarunas

Šonedēļ uz Vašingtonu devās Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks. Tikšanās laikā ASV prezidents Baraks Obama solīja saglabāt atbalstu Ukrainai, kā arī kārtējo reizi uzsvēra, ka Krievijai ir jārēķinās ar savas rīcības sekām. BBC gan norāda, ka joprojām nav skaidrs, kas – ja vispār kaut kas – var likt Krievijai mainīt savu kursu.

«Mēs nekad nepadosimies,» Vašingtonā tiekoties ar reportieriem, paziņoja A. Jaceņuks. Pie viena viņš veltīja asu kritiku Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kuram pārmeta mēģinājumus iebaidīt un militāru agresiju. Tanī pašā laikā A. Jaceņuks sarunās ar B. Obamu vienojās arī par diplomātisku taktiku, kas ļautu uzlabot attiecības ar Krimu un Krieviju, ja vien šī vēlēšanās būtu abpusēja, vēsta Reuters. A. Jaceņuks pēc sarunas ar ASV prezidentu uzsvēra, ka viņa vadītā pagaidu valdība ir gatava sākt sarunas ar Krieviju saistībā ar tās izteiktajām bažām par Krimas krievu tiesību ievērošanu. «Ukrainas valdība ir gatava sākt nacionālu dialogu par Krimas Autonomās Republikas tiesību palielināšanu – sākot no jautājumiem par nodokļiem un beidzot ar citiem aspektiem, tajā skaitā par krievu valodas statusu.