• Tweet

Krievijas lēmums noteikt pārtikas embargo Ukrainai netiek uzskatīts par galēju, tas stāsies spēkā tikai tad, ja puses nespēs vienoties par iespēju likvidēt Krievijas ekonomiskos riskus gadījumā, ka Ukraina un Eiropas Savienība (ES) panāks vienošanos par brīvās tirdzniecības zonas izveidi, paziņojis Krievijas ekonomikas attīstības ministrs Aļeksejs Uļukajevs.

Trešdien, 18.novembrī, Krievija pieņēmusi lēmumu noteikt pārtikas embargo Ukrainai, pamatojot savu lēmumu ar to, ka Ukraina pievienojusies Rietumvalstu sankcijām pret Krievijas Federāciju.

Saskaņā ar oficiālo informāciju, iespējams kaitējums Ukrainas ekonomikai var sasniegt aptuveni 1,5 miljardu dolāru gadā. Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks norāda, ka Krievijas rīcība maksās Ukrainas ekonomikai aptuveni 600 miljonu dolāru. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka tagad Ukrainas ekonomika ir mazāk atkarīga no Krievijas.

Uļukajevs norāda, ka pārtikas embargo nav paliekošs gadījumā, ja visas trīs puses spēj pieņemt saistošu vienošanos par Ukrainas un ES brīvās tirdzniecības zonu, likvidējot visus riskus Krievijas virzienā. “Ja konkrēts lēmums netiks pieņemts līdz 1.janvāri, tad pārtikas embargo stāsies spēkā automātiski,” paziņoja ministrs.

“Dokumentam jābūt savienotam ar tehnisko regulējumu, veterinārās un fitosanitārās kontroles, kā arī muitas noteikumiem, lai nodrošinātu, ka Krievijai caur Ukrainu nedraud nekontrolējama preču plūsma no trešajām valstīm,” vairākkārt uzsvēris Uļukajevs, kurš norāda, ka Eiropas un Ukrainas puses atsakās pieņemt juridiski saistošus dokumentus, paužot viedokli, ka izredzes vienoties par šo jautājumu ir mazas.

Jau vēstīts, ka atbildot uz Rietumvalstu sankcijām, Krievijas prezidents Vladimirs Putins šogad parakstījis dekrētu, kas paredz pagarināt pārtikas embargo līdz 2016. gada 5. augustam, tādējādi ierobežojot liellopu gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas, piena un zivju produktu, augļu un dārzeņu importu no Rietumvalstīm.