• Tweet

Sākot karu Ukrainā, Vladimirs Putins pārvērtēja savas armijas pārspēku. Tagad Rietumvalstis pārvērtē savu sankciju ietekmi uz Krievijas spēju finansēt karu. Krievija joprojām turpina pārdot savu naftu un gāzi, kuras plūsma uz Baltijas valstīm gan šonedēļ apstājusies. Krievijā turpina nonākt importa preces un no tās joprojām izved eksportu, arī caur Latvijas ostām.

Pamatojoties uz sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, Latvijas bankās līdz šim iesaldēta nauda un vērtspapīri 55 miljonu eiro vērtībā. Šos līdzekļus pēc kara varētu izmantot Ukrainas atjaunošanai. Lai karš beigtos pēc iespējas ātrāk, paralēli valstu ieviestajiem aizliegumiem arī uzņēmumi un sabiedrība atsakās no Krievijas tirgus un precēm, kā arī boikotē tos, kas turpina strādāt Krievijā, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Tikmēr ne visi Latvijas eksportētāji un tranzīta bizness gatavi brīvprātīgi atteikties no Krievijas tirgus un pat palīdz caur Latviju vest preces, kam pa citiem ceļiem durvis aizvērušās.

Saskaņā ar reģistros atrodamo informāciju, ap 60 Latvijas uzņēmumiem ir filiāles Krievijā. Vairāki no tiem darbu tur pārtraukuši vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, pārējie ir apjukuši un nezina, kā rīkoties.

Liela daļa firmu uz TV3 raidījuma “Nekā personīga” e-pastā nosūtītajiem jautājumiem neatbildēja. Starp šiem uzņēmumiem ir serveru uzturētājs “DEAC”, vairākas tranzītbiznesa kompānijas, kosmētikas tirgotājs un citi: “MMD Serviss”, “Pro Logistic Services”, “ALPA Centrums”, “LNK Industries”, “Milenanium”, “Carco Services”, “Airline Support Baltic”, “Biologique Recherche Nord”, “Conway Container Solutions”, “Jet Concierge Europe”, “Nexia Audit Advice”, “Baltchemtrade”, “Quinto Group”, “IKAU”, “Siltumprojekts”, “A-T Trade Music”.

”Olainfarm” pārstāvniecībā Maskavā strādāja 40 cilvēku, bet tagad tās darbs tiek apturēts. ”Grindeks” savus lēmumus par tālāko darbu Krievijas tirgū atsakās komentēt.

Latvijā bāzētā Investīciju platforma “Twino” piekto daļu sava ieguldījumu portfeļa izmantojusi kredītu izsniegšanai Krievijā. Tagad tā nolēmusi no šī tirgus aiziet. Uzņēmums gan to nevar izdarīt vienā dienā: “Mēs esam spiesti ņemt vērā kreditēšanas nozares specifiku. To nevar salīdzināt ar preču tirgošanu, kur faktiski vienā dienā vari izbeigt tirdzniecību, mūsu gadījumā mēs savu preci – kredītu – jau esam pārdevuši krietni pirms kara un pašlaik Eiropas privātpersonu investori gaida atmaksas. Mūsu pienākumus, aizstāvot investoru intereses, ir atgūt vairāk nekā 7000 Eiropas privāto investoru ieguldījumus, kuri ir investējuši savus līdzekļus, attiecīgi kreditējot privātpersonas Krievijā. Pēc mūsu stratēģiskā lēmuma realizācijas, mēs pašreizējā formā Krievijā vairs nebūsim klātesoši. Mūsu nozares specifika, diemžēl mums nepieļauj iespēju iziet no tirgus vienas nakts laikā.”

Darījumi ar Krievijas uzņēmumiem un bankām, pat ja tie nav sankciju sarakstos, ir apgrūtināti. Dažas Latvijas bankas jau nolēmušas vairs neapkalpot rubļu pārskaitījumus. Visus darījumus rūpīgi pārbauda, tādēļ tie aizkavējas.

Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris pauž: “Ja uzņēmums veic savu darbību un savā risku analīzē, mēs ceram, pieņem, ka Krievija šobrīd tāpat kā Baltkrievija ir vissarežģītākās valstis, ar kurām veikt jebkādu darbību, valstis, ar kurām nevar rēķināties, uz kurām ir faktiski neiespējami paļauties.”

Šeit jautājums ir par ietekmi ilgtermiņā, tās vairs nav tikai dažas dienas vai nedēļas. Mēs saprotam, ka tirgus situācija, tāpat kā ģeopolitiskā, fundamentāli mainās.

Rietumi pret Krieviju ieviesuši divu veidu sankcijas. Vienas ir mērķētas uz konkrētu Putina un viņa režīmam pietuvināto cilvēku īpašumu un uzņēmumu iesaldēšanu, otras – uz ekonomikas un militāro spēju vājināšanu. Tas neļauj Krievijā pārdot un arī no tās importēt konkrētas produktu grupas.

“Es ļoti labi atceros to laiku, kas bija, Krievijai okupējot Krimu. Tajā brīdī tas Latvijas ražotāju eksports uz Krieviju bija virs 40%. Vismaz daudziem uzņēmumiem tādā apjomā bija. Un tāda apjoma tirgus pazaudēšana bija ļoti sāpīgs trieciens. Šobrīd, protams, tā situācija nav tik sarežģīta eksporta kontekstā, jo tas kopējais eksporta apjoms, ja tajā brīdī bija 40%, tad šobrīd ir ap 7%. Septiņi pret 40 tās ir divas radikāli savādākas lietas,” norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Grūtības piedzīvo arī uzņēmumi, kam bijuši līgumi ar tagad sankcionētām firmām. Piemēram, Latvijā reģistrētajam ”Severstaļ” meitasuzņēmumam bija līgumi ar teju visām vietējām kravas pārvadājumu firmām, bet tā bankas konti ir Nīderlandē. Teorētiski sankcionētajam ”Severstaļ” ir pienākums nomaksāt parādus, bet uzņēmums apgalvo, ka Nīderlandes banku uzraugi tam nedod atļauju no iesaldētajiem kontiem pārskaitīt naudu. Parādi, visticamāk, mērāmi miljonos eiro.

Alise Butāne,”V.A. Loģistika” pārstāve, pauž: “Mēs viņiem sniedzām transporta pakalpojumus no Rīgas uz Eiropu. ”Severstaļ” – viņiem apjomi bija 50 mašīnas, citreiz pat 70 mašīnas dienā no vienas noliktavas, bet noliktavas ir četras.”

Uzņēmēja uzsver, ka pilnībā atbalsta sankcijas, bet aicina banku uzraugus pamudināt savus Nīderlandes kolēģus rīkoties straujāk.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera uzskata, ka lielākās grūtības Latvijas ekonomikai sagādās Krievijas importa aizstāšana. Gāzes cenas pieaugums ietekmēs visus ražotājus. Metālu un tā izstrādājumus Eiropa līdz šim pamatā ieguva tieši no Krievijas, tāpat kā minerālmēslus lauksaimniecībai. Kamēr uzņēmēji atradīs jaunus piegādātājus un saorganizēs loģistiku, daudzi piedzīvos grūtības. Graudu deficīts izraisīs maizes sadārdzināšanos un arī olu un vistas gaļas cenu lēcienu.

Arī ”Latvijas dzelzceļam” līdz šim bija sava pārstāvniecība Maskavā ar vienu darbinieku. Kopš 1. marta pārstāvniecības darbība ir apturēta. Dzelzceļš skaidro, ka uz sankcionētajām nozarēm attiecas pārejas periods, tādēļ pagaidām pārvadājumi vēl turpinās. Kritumu kompensē lielāki apjomi no Centrālāzijas valstīm, jo tās vairs nevar izmantot Melnās jūras ostas.

Nekā personīga: “Vai pastāv risks, ka, maskējot par kādas citas valsts produktiem, tiek vesti vai nākotnē varētu tikt vesti sankcionētie produkti no Krievijas vai uz Krieviju?”

“Latvijas dzelzceļa” valdes loceklis Rinalds Pļavnieks: “Es domāju, ka dažādi riski dotajā brīdī pastāv, bet tas noteikti ir ārpus “Latvijas dzelzceļa” kompetences, tas jau ir saistošs ar Valsts ieņēmumu dienesta muitas pārvaldi, kas nodarbojas ar šādu jautājumu risināšanu. Mums varbūt arī naftas sastāvā ir pilnīgi cits produkts šajos tankos un mēs nevaram un tā nav mūsu atbildība to konstatēt. Jebkurā gadījumā “Latvijas dzelzceļš” veic pilnīgu dokumentu un iesaistīto pušu pārbaudi, tai skaitā bankas, kas piedalās darījumos.”

Starptautisko pārvadājumu uzņēmumi skaļi paziņoja, ka preces uz un no Krievijas ostām vairs nevedīs. Tagad Krievijas kravu plūsma turpinās caur Latvijas ostām.

Pļavnieks norāda: “Galvenokārt runa ir par konteineru pārvadājumiem. Es domāju, mēs visi esam dzirdējuši, ka lielākā daļa konteineru līnijas ir pārtraukušas savu darbību Krievijas Federācijā vai samazina savu darbību, un lielākoties nepiestāj Krievijas ostās. Viņām ir jāpiestāj un jānogādā šie konteineri – gan importa, gan eksporta – citos veidos, tas notiek, izmantojot citas ostas – Somiju, Igauniju, Lietuvu, Latviju.”

Baltijas valstis nosūtījušas aicinājumu Eiropas Savienībai aizliegt sauszemes kravu transportu no Krievijas un Baltkrievijas. Šonedēļ arī Ukrainas diplomāti publiski aicināja Baltiju, Somiju un Poliju, slēgt savas robežas ar agresorvalstīm.

Finanšu izlūkošanas dienests ziņo, ka konstatēti vairāk nekā desmit mēģinājumi pārkāpt sankcijas. Tas izpaužas kā mēģinājums paslēpt patiesos uzņēmumu vai mantas īpašniekus. Šādas darbības ir krimināls pārkāpums. Un tādā gadījumā līdzekļi var tikt atzīti par noziedzīgi iegūtiem un tikt konfiscēti.