• Tweet

Valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka no 2023.gada Krievijas gāzi vairs nepirksim. Lai šo plānu varētu realizēt, jāizpildās vairākiem būtiskiem nosacījumiem.

TV3 raidījums “Nekā personīga” vēsta, ka jau šobrīd notiek gatavošanās nākamajai apkures sezonai. Lielākas bažas ir par to, vai gāzes mums vispār pietiks. No pirmā aprīļa gāze no austrumiem vairs nepienāk, Latvija dedzina Inčukalnā uzkrātās rezerves un piegādā gāzi no Klaipēdas termināla.

Pasaules biržās gāzes cenas ir augstas. Uzņēmums “Latvijas gāze” prognozē, ka no 1.jūlija tarifi vismaz dubultosies.

Lai vājinātu Krievijas militārās spējas Ukrainā, arī Latvijai maksimāli ātri jāatsakās no nelietīgā kaimiņa gāzes. Cik veiksmīgi to izdosies panākt, šobrīd nav skaidrs. Zināms ir tikai viens – nākamā apkures sezona būs ļoti, ļoti dārga.

Gāze Krievijai ir otrs galvenais budžeta balsts aiz naftas. Latvija pagājušogad Krievijai samaksājusi ap 340 miljoniem. Milzīgā nauda no Eiropas valstīm Krievijai daudzus gadus ļāva uzkrāt rezerves un sagatavot armiju. Neraugoties uz Baltijas un Polijas brīdinājumiem par agresīvajiem nolūkiem, Eiropa uz Krieviju skatījās kā uz izdevīgu biznesa partneri un turpināja tirgoties. Tikai pēc iebrukuma Ukrainā, Rietumeiropa saprata, ka Kremlim samaksātā nauda finansē karu.

Latvija no Krievijas gāzes vadiem pilnībā var atslēgties tikai ar nākamo gadu. Lai to izdarītu, ir jāuzceļ vismaz viens sašķidrinātās gāzes termināls Baltijā un kaut kā jāpārdzīvo nākamā apkures sezona.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norāda: “Jā, tāds ir Ekonomikas ministrijas piedāvājums, saskaņojot šo datumu ar Igauniju un Somiju, jo arī šīs valstis ir teikušas, ka 1. janvāris būtu tas datums, kad viņi būtu gatavi atteikties, te jāņem vērā infrastruktūra, lai šādu lēmumu pieņemtu, lai tas tiešām būtu reāls un nebūtu populistisks.”

Latvija ir vienotā gāzes tirgū ar Lietuvu, Igauniju un Somiju. Kopējais tā patēriņš ir ap 60 teravatstundām gadā. Lielākais saņēmējs ir Somija, kas gāzi var dabūt tikai no Krievijas vai Klaipēdas termināla. Klaipēda var nodrošināt 30 teravatsundas, jeb pusi no reģiona patēriņa. Maijā Lietuvas gāzes sitēmai pieslēgsies arī Polija, tāpēc pārējām reģiona valstīm, visticamāk, paliks vēl mazāk Klaipēdas resursa.

Piegāžu stabilitāti visam reģionam nodrošina Inčukalna gāzes krātuve, kur vasarā gāzi var noglabāt, bet apkures sezonas laikā – izņemt. Tomēr arī tā nevar nosegt pietrūkstošās jaudas.

Deficītu nodzēstu termināls Paldiskos. To līdz oktobrim apņēmusies uzbūvēt Igaunija un Somija, un aicina piedalīties arī Latvijai.

“Šis projekts vēl arī ir tāds.. sākuma stadijā. Ir bijusi publiska ziņa par šādu kopīgu projektu, esam saņēmuši uzaicinājumu piedalīties un šobrīd diskutējam par to labāko sadarbību, kāda varētu būt, bet ir skaidrs, ka mēs to redzam īstermiņā, kamēr mums pašiem būs savs terminālis šeit uz vietas,” norādīja Vitenbergs.

Baltijas un Somijas garantijas, ka krievu gāzes te nebūs, radīs labus apstākļus sašķidrinātās gāzes biznesam. Līdz šim to nerentablu padarīja “Gazprom” iespēja vienmēr pārdot mazliet lētāk. Baltijas pieprasījumu nodrošinātu Paldisku termināls, bet somiem jāuzbūvē vēl viens pie sevis. Savienojums ar Baltiju tai nav pietiekami jaudīgs.

Latvijas valdība šonedēļ izlēma, ka termināls jābūvē arī Latvijā. Ekonomikas ministrijai vēl jāvērtē, kas un kur to cels. Latvija cer, ka termināls būs gatavs divu gadu laikā un tad izkonkurēs gan Lietuvu, gan Igauniju. Jo tehnoloģija būs lētāka un Inčukalna glabātava – tuvāka.

Par termināļa būvniecību Skultē jau gadiem interesējas ASV investori ar Latvijas izcelsmes miljardieri Pēteri Ragaušu priekšgalā. Projekts iestrēdzis, jo valsts nebija gatava piešķirt projektam nacionālo interešu statusu un garantēt tā izdzīvošanai nepieciešamos ienākumus. Ciešas saites ar Ragaušu un viņa projektu ir Konservatīvo partijai. Termināla būvniecība bija partijas prioritāte jau uz 2018.gada Saeimas vēlēšanām. Konservatīvie ir pārliecināti, ka Skulte joprojām ir labākais variants.

“Es zinu, ka ne tikai dažādie projektu veicēji, veic aprēķinus, bet esmu pārliecināts, ka premjera rīcībā ir jau indikatīvi aprēķini, to kurš projekts ir izdevīgāks gan tīri izveides ziņā, gan arī pēc tam uzturēšanas ziņā. Mēs rēķināmies, ka tas ir objekts, kas strādā vismaz 20 gadus,” norādīja Krišjānis Feldmanis.

Šie indikatīvie aprēķini ir pārrunāti koalīcijā, protams, tas ir relatīvi slēgts formāts, bet tas nav slepens formāts, un es saprotu, ka tieši Skultes projekts ir aptuveni divreiz izdevīgāks nekā Klaipēdas, Paldisku un pat vairāk izdevīgs, nekā iespējamais Rīgas projekts.

Latvijas lielais pluss ir Inčukalna gāzes krātuve. Tās ietilpība ir divreiz lielāka, nekā valsts gada patēriņš. Tā ļauj komersantiem gāzi nopirkt, kad tā ir lētāka un pārdot, kad cena ir cēlusies. Krātuve darbojas pēc tirgus principiem – gāzi tur var glabāt jebkurš komersants, kas to tirgo Baltijā un Somijā, drīzumā arī Polijā. Šobrīd tā aizpildīta par trešdaļu. Tur glabājas septiņas teravatstundas gāzes. Tikai puse ir Latvijas komersantu īpašumā. Paredzams, ka atsakoties no Krievijas gāzes, pieprasījums pēc glabātavas būs milzīgs.

“Protams, ka vienotā tirgū .. Tā ir tā tirgus gan priekšrocība, gan arī tāds zināms risks, ka mēs nevaram būt izolēti no kaimiņiem. Tas pats gadījumā ar Lietuvu. Skaidrs, ka Lietuvā ir Klaipēdas terminālis, tad mēs esam priecīgi, ka mēs varam izmantot Lietuvas infrastruktūru un mūsu tirgotāji var tikt šim terminālim klāt. Bet nu tas jau ir abpusēji, tas nozīmē kā Lietuvas tirgotāji un Polijas tirgotāji var tikt klāt mūsu infrastruktūrai,” norāda AS ”Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Atbildot uz Rietumu sankcijām, Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieprasīja Eiropai par gāzi maksāt rubļos. Krievija vēlas, lai pircēji atver kontus “Gazprom” bankā, kur eiro un dolārus konvertē pēc Maskavas noteikta krusa. Eiropas komisija ir paziņojusi, ka savienības uzņēmumi tā rīkoties nedrīkst, jo pārkāps sankcijas.

Tāpēc Krievijas gāzes vadi uz Baltiju no 1.aprīļa ir slēgti. Latvijā dominējošā gāzes tirgotāja ”Latvijas gāze” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis ir pārliecināts, ka brīdī, kad Rietumeiropas lielvalstīm beigsies gāze, bet Krievijai nauda, tiks atrasta iespēja gāzi nopirkt. Tad arī Latvijas gāze vasarā varēs uzkrāt rezerves nākamajai apkures sezonai par izdevīgāko cenu.

AS ”Latvijas gāze” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis: “Runāt par nākošo gadu? Nu mēs redzam ka aprīlis ir vēsturiski augstākajā līmenī, 130 eiro par megavatstundu. Tas ir gandrīz trīsreiz vairāk, nekā šobrīd mājsaimniecības maksā. Maijs šobrīd cenojas aptuveni 105 eiro līmenī par megavatstundu. Mūsu viedoklis, ka šobrīd nevajadzētu steigties ar uzkrājumu veidošanu, vajadzētu stabilizēt tirgu, netaisīt tirgū paniku. Es domāju, ka tas galvenais uzdevums politiski būtu nostabilizēt tirgus cenu, un es domāju, ka ar jūlija mēnesi varētu atgriezties nu neteiksim, pie pagājušā gada vasaras, tas droši vien nav iespējams, bet vismaz pie kaut kāda saprātīga cenu līmeņa 70 eiro par megavatstundu, tad arī būtu jādomā, kā veidot uzkrājumus mājsaimniecībām un industrijai.”

“Nekā personīga”: “Un pie cenas 70 eiro par megavatsundu, tas tarifs?”

Aigars Kalvītis: “Viņš būs divreiz lielāks, nekā šobrīd. Vismaz divreiz lielāks, bet ne trīs četras reizes lielāks.”

“Nekā personīga”: “Un pie sliktākā scenārija varētu būt arī trīs četras reizes lielāks?”

Aigars Kalvītis: “Jā. Ja cena turpina saglabāties tādā līmenī un mums ir jāveic uzkrājumi priekš ziemas pie šādiem cenu līmeņiem, tad tas ir katastrofāls, to nevar panest Latvijas ekonomika un visdrīzāk mājsaimniecības.

40 % no valsts gāzes patēriņa Termo elektro centrālēs sadedzina ”Latvenergo”. Bez TECu jaudām elektrības var nepietikt. Tāpēc uzņēmums gatavo rezerves, pērkot sašķidrināto gāzi par augsto cenu. Krīzes brīdī to varēs izmantot arī citi lietotāji.

“Mums ir divu teravatu piegāde, kas notiek aprīļa un maija mēnesī. Ar šādu apjomu mēs esam komfortabli, pie esošajām tirgus situācijām mums liekas, ka mums ir komfortabli gan mūsu TECu vajadzībām, gan siltuma vajadzībām un arī mēs esam viens no gāzes tirgotājiem, kas dotajā brīdī arī klientiem piedāvā gāzi. Taču gribētu arī papildus iegādes veikt arī ceturtajā ceturksnī,” sacīja AS Latvenergo valdes loceklis, finanšu direktors Guntars Baļčūns.

Augstas cenas nākamajā apkures sezonā būs gan tiem, kas savas mājas silda ar gāzi, gan pilsētās, kur gāzi izmanto centrālapkurei. Rēzekne jau paziņojusi, ka apkures tarifs pilsētā pieaugs četrkārt.