Krauze: Kariņš ir vairāk atbildīgs par notiekošo – viņam krīzes laikā jāvada valsts, taču viņš to acīmredzami nespēj

Premjeram Krišjānim Kariņam būtu jāvada valsts, taču viņš acīmredzami to nespēj, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS).
Komentējot veselības ministra Daniela Pavļuta palikšanu amatā, Krauze norādīja, ka acīmredzot te nav svarīgi, ko dara, ko nedara kāds atsevišķs ministrs: “Svarīgākas ir politiskās vienošanās – roka roku mazgā, un valdība centīsies noturēties pēc iespējas ilgāk. Nedomāju, ka Pavļuts ir vienīgais atbildīgais. Premjers Krišjānis Kariņš ir vairāk atbildīgs par notiekošo – viņam krīzes laikā jāvada valsts, taču viņš to acīmredzami nespēj.”
“Tas jau tāpat skaidrs katram, ka imunitāti var iegūt divos veidos – vai nu vakcinējoties, vai pārslimojot. Ko nu kurš izvēlas. Valstij būtu jānodrošina pietiekamā daudzumā vakcīnas vienā gadījumā. Otrā gadījumā – veselības aprūpi, lai cilvēks var atveseļoties vai nu mājās, vai slimnīcā. Abos gadījumos cilvēka organismā veidojas antivielas un kovids tālāk neizplatās vismaz kādu laiku. Taču Kariņa valdība sākumā nevarēja piegādāt vakcīnas visiem, kuri tās vēlējās. Bet tagad, lai gan bija daudz laika un naudas sagatavoties, valdība nespēj sagādāt pienācīgu veselības aprūpi tiem, kuri saslimuši. Izrādās, ka no milzīgās naudas, kas bija valdības rīcībā, lielākā daļa izlietota visam kam citam – būvniecībai, bet ne jaunām gultasvietām. Protams, vakcinēšanās ir vienkāršākais un pareizākais veids, taču, ja kāds izvēlas nevakcinēties, tās ir viņa cilvēktiesības un tiesības uz brīvību. Taču mūsu valsts pašlaik ierobežo brīvību un dodas totalitārisma virzienā. Kā citādi lai to nosauc, ja nevakcinētu cilvēku ierobežo pat tā, ka netiek ļauts ierēdnim strādāt attālināti no savas mājas?” esošo situāciju komentēja politķis.
Prognozējat turpmākos procesus ekonomikā, viņš norādīja, ka ir dažas lietas, kas ir acīmredzamas un vieš bažas: “Pašlaik Latvija ir trīs miljardus iztērējusi pandēmijas un tās seku pārvarēšanai. Liela daļa ir tikusi atbalstam un pabalstiem ekonomikā. Trīs miljardi ir apmēram 10% no Latvijas IKP. Visa Eiropas Savienība arī ir tērējusi pandēmijas pārvarēšanai milzīgu naudu – 11% no ES IKP jeb 1,6 triljonus eiro. Tā ir astronomiska summa, kurai nav reāla seguma. Tas bija nepieciešams, jo valstis nevar apturēt ekonomiku.”
“Bet valdība nepateica to, ka rezultāts var būt inflācija. Tā šoreiz nebūs kādā vienā reģionā, bet visā pasaulē, jo visur ekonomika ir sabremzēta un nauda tiek izmaksāta pabalstos. Pašlaik redzam, ka spēji ir cēlušās cenas energoresursiem un gandrīz visam. Pašlaik minimālā alga ir 500 eiro, bet var gadīties, ka pēc pāris gadiem pat 2000 eiro šķitīs ļoti maz. Tie arī būs izaicinājumi, kā tagad modē teikt… Bail pat iedomāties, kā ar šādiem izaicinājumiem tiks galā tie politiskie spēki, kas pašlaik ir pie varas un savu mazspēju ir pierādījuši kovida vīrusa izplatības ierobežošanā,” uzsvēra Krauze.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Septembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākAtsevišķās naktīs gaidāms neliels sals, vietām arī slapjš sniegs
Novembra pirmās nedēļas izskaņā lokāli austrumu rajonos novērotas pirmās slapja sniega pārslas un reģistrēta zemākā gaisa temperatūra novērojumu stacijās šosezon – Skrīveros naktī...
Lasīt tālākBrīvdienās laiks būs mierīgs, jaunnedēļ kļūs mazliet vēsāks
Novembra pirmā nedēļa ir iesākusies ar visai mierīgu laiku - vietām novērojām sīkus nokrišņus, atsevišķas naktis aizvadītas ar nelielu salu, vienīgi darba nedēļas beigās vējš piekrastē...
Lasīt tālākLatvijas parlaments svin 104. dzimšanas dienu
7. novembrī Latvijas parlaments svin dzimšanas dienu – šajā dienā aprit 104. gadi kopš 1. Saeimas sanākšanas. Vienlaikus 1922. gadā šajā dienā stājās spēkā mūsu valsts pamatlikums –...
Lasīt tālākApstiprinātas 15. Saeimas pilnvaras
Pēc svinīgā solījuma došanas parlaments apstiprināja 15. Saeimas deputāta pilnvaras. Mandātus ieguva 41 no kandidātu saraksta “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja amatā ievēlēts Edvards Smiltēns
Saeima otrdien, 3. novembrī, par 15. Saeimas priekšsēdētāju ievēlēja Edvardu Smiltēnu. “Par” E. Smiltēna kandidatūru 15. Saeimas priekšsēdētāja amatā balsoja 79 deputāti, bet “pret”...
Lasīt tālākNedēļas sākumā saglabāsies anticiklonu ietekme
Nedēļas sākumā laikapstākļus Latvijā joprojām noteiks anticiklona ietekme, tādēļ laiks būs samērā mierīgs, lielākoties ar lēnu vēju un biežu miglas veidošanos. Tomēr nedēļas otrajā...
Lasīt tālākNākamnedēļ kļūs aukstāks
Nedēļas izskaņā debesis lielākoties klās mākoņi, saulei uzspīdot vien brīžiem, un palaikam gaidāms arī lietus. Pūšot lēnam vējam, naktīs atsevišķos rajonos veidosies migla, kas vietām...
Lasīt tālāk