Krauze: Kad politiķi negrib darīt savu darbu, tad viņi sāk izgudrot blēņas
Citu valstu valdības jau ir reaģējušas uz degvielas cenas kāpumu, bet Krišjāņa Kariņa valdība tikai runā, Neatkarīgajā sacīja Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze.
Intervijā viņš norādīja, ka Norvēģijas valdība jau novembrī ieviesa atbalsta pasākumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem elektrības cenu kāpuma kompensēšanai. Latvijas valdība par elektrības tēmu sāka domāt janvārī.
“Līdzīgi arī tagad lielākā daļa valstu jau reaģē, pieņem lēmumus, samazina nodokļus vai ievieš fiksētas cenas, bet Latvijā ir tikai runāšana. Vienkāršākais, ko varētu darīt, ir operēt ar nodokļiem – samazināt pievienotās vērtības un akcīzes nodokļus, ja produkta cena iet pāri kādai summai. Nupat nesen naftas cena bija uzkāpusi līdz 123, pat līdz 126 dolāriem par barelu, pēc tam nokrita zem 100. Bija milzīgs lēciens arī 2008. gadā, kad cena bija 140. Taču tolaik nebija tik milzīgas benzīna un dīzeļa cenas kā tagad. Ir tāda kā vietēja, lokāla panika – degvielas cenas ir ārkārtīgi augstas joprojām, lai gan biržas cena ir stipri samazinājusies,” sacīja politiķis.
Viņš norādīja: “Cilvēku un uzņēmumu aizsardzība ir jāievieš, bet pasākumiem jābūt ļoti vienkāršiem – lai nav atkal kāda pieteikšanās atbalstam un atbalsta nedabūšana, ja uzņēmums vai lauksaimnieks neatbilst kādiem kritērijiem. To var paveikt, manipulējot ar nodokļiem. Lauksaimniekiem pašlaik jāgudro, kad viņi varēs saņemt degvielu, bet jāgaida divas vai trīs nedēļas. Tā, manuprāt, ir valdības nolaidība. Iespējams, tas saistīts ar to, ka joprojām daļa valsts stratēģisko degvielas rezervju netiek glabāta Latvijā. Tā ir nepārdomāta rīcība. Tagad ir krīze, degvielas cenas ir augstas, bet zemkopjiem ir jāar un jāapsēj lauki. Šos jautājumus vajadzētu strauji risināt. Konkurences padome tur kaut ko pētīs, vai degvielas cenas nav tik augstas, iespējams, karteļa vienošanās dēļ, bet tam nav jābūt traucēklim, lai valdība enerģiski rīkotos un meklētu, no kādām rezervēm ņemt dīzeļdegvielu, lai to var piegādāt zemkopjiem.
Komentējot ieteikumus, ka tautai jāmaina paradumi, jābrauc kopā ar kaimiņu, Krauze norādīja: “Tās ir muļķības un tukša pļāpāšana. Tāpat jau brauc kaimiņš ar kaimiņu un kooperējas, lai ietaupītu. Kad politiķi negrib darīt savu darbu un risināt tautsaimniecības problēmas, tad sāk izgudrot šādas blēņas. Tas ir no sērijas “ja jums nav maizes, tad ēdiet kūkas”.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk