• Tweet

Konkurences padome (KP) aicina skolas, kurās ir obligāta prasība skolēniem valkāt formas tērpus, apģērba piegādātāju izvēlēties atbildīgi un izvērtēt vairāku uzņēmumu piedāvājumus. Savukārt, ja izvēlētie piegādātāji nenodrošina kvalitatīvu pakalpojumu vai līguma noteikumu izpildi, ir jāmeklē citi uzņēmumi, tā veicinot konkurenci arī formas tērpu šuvēju vidū.

Latvijā pašlaik nav vienota regulējuma, kas paredzētu prasību par skolēnu formas tērpu ieviešanu skolās. Savukārt skolās, kuras ir lēmušas par vienotu skolēnu apģērbu, netiek rīkotas iepirkumu procedūras, jo valsts vai pašvaldība nenodrošina līdzfinansējumu un vecāki par skolēnu apģērbu maksā paši.

KP pēc skolēnu formas tērpu monitoringa noslēgšanas konstatē, ka skolas skolēnu apģērba piegādātāju izvēlas, neveicot tirgus izpēti un dažādu uzņēmumu piedāvājumu salīdzinājumu. Proti, visbiežāk galvenais informācijas avots ir pirmā internetā atrastā informācija. Tomēr KP monitoringa laikā novēroja, ka tā ne vienmēr ir precīza un pilnīga gan attiecībā uz cenām, gan preču kvalitāti. Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka skolas, iespējams, nesaņem labāko iespējamo cenu un kvalitāti, kādu tirgus var piedāvāt.

Lai to novērstu un nodrošinātu finansiāli izdevīgākā piedāvājuma izvēli, KP rosina skolām regulāri rīkot konkursu par formas tērpu piegādi un par to paziņot publiski, tādējādi sasniedzot pēc iespējas lielāku potenciālo piegādātāju skaitu. Tāpat skolām sadarbībā ar skolēnu vecākiem ieteicams veidot formas tērpu iegādes konkursa komisiju, kas izvērtē pakalpojuma cenas, kvalitāti un atbilstoši komisijas izvirzītajiem kritērijiem izvēlas labāko piedāvājumu. Vienlaikus KP aicina skolas nodrošināt, ka informācija par apģērba specifikāciju ir pastāvīgi pieejama un vecākiem netiek liegta iespēja formas tērpu, piemēram, šūt pašiem.

Tāpat kā īpaši svarīgu konkurences attīstībai KP norāda uz nepieciešamību skolām būt elastīgām, ja tās saskaras ar neatbilstošu piegādātāju rīcību. Šādos gadījumos KP aicina skolas izvērtēt citu uzņēmumu piedāvājumus un izvēlēties jaunu sadarbības partneri. Ja skolas savā izvēlē ir pasīvas, piegādātājs var lemt par skolas formu cenu palielināšanu un kvalitātes pazemināšanu.

Skolēnu formas tērpu monitoringu KP uzsāka pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamu tirgus sadali skolas formu piegādātāju vidū. Pēc papildu informācijas iegūšanas un apstākļu izvērtēšanas KP nesaskatīja iespējamus konkurences kropļošanas riskus. Tikmēr izskanējušos izteikumus iestāde skaidro ar iespējamu skolu neelastību un nevēlēšanos mainīt izvēlēto piegādātāju. Savukārt piegādātāji apzinās skolu pasivitāti un tāpēc nav ieinteresēti mēģināt piedāvāt savus pakalpojumus skolai, kurai jau ir izvēlēts sadarbības partneris, līdz ar to arī konkurence piegādātāju vidū ir nepietiekama un netiek veicināta.