• Tweet

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023. gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū. Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības – cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021. gada janvāra līdz 2023. gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Līdz ar pārtikas ražošanas pašizmaksas pieaugumu, ko radīja Krievijas karš Ukrainā un izejvielu trūkums, energoresursu krīze un inflācija, strauji kāpa arī pārtikas produktu gala cenas veikalos. Pārtikas patēriņa cenas 2022. gada izskaņā, salīdzinot ar 2018. gada decembri, pieauga par 44,9%. Gan Konkurences padomē, gan politiskajā līmenī un sabiedrībā kopumā radās jautājumi, vai augstās cenas veikalos ir pamatotas. Lai arī Konkurences padome nav tiesīga regulēt cenas un tās kompetencē neietilpst inflācijas jautājumi, mūs ļoti interesēja konkurences apstākļi tirgū, ražotāju un tirgotāju sadarbības jautājumi, neatkarīga cenu veidošana. Ar šo pētījumu esam ieguvuši unikālus datus dažādos šķērsgriezumos, tajā skaitā par cenu veidošanos pārtikas precēm, kas tagad var noderēt atbildīgajām institūcijām, lai pieņemtu datos balstītus lēmumus.”

Sadrumstaloti ražotāji un piegādātāji iepretim spēcīgiem tirgotājiem

Latvijā ir salīdzinoši liels mazo piena saimniecību skaits, kur tiek ražots svaigpiens, un vienlaikus ir arī liels pārstrādes uzņēmumu skaits. Tādējādi patērētājiem ir pieejami daudzveidīgāki piena produkti. Taču šāda tirgus struktūra ražotājiem un piegādātājiem neveicina apjomradītus ietaupījumus, kā arī nenodrošina tiem tirgus varas pozīcijas, lai tie pilnvērtīgi varētu aizstāvēt savas intereses pret piena produktu iepircējiem.

Vienlaikus desmit gadu laikā ir samazinājies gan mazumtirdzniecības uzņēmumu skaits, gan tajos nodarbināto personu skaits. Taču apgrozījums mazumtirdzniecības nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku, katru gadu ir audzis.

2022. gadā diviem lielākiem mazumtirgotājiem kopējā tirgus daļa bija nedaudz virs 50%, savukārt pieciem lielākiem tirgus dalībniekiem kopējā tirgus daļa bija ap 80%. Lai arī tirgus dalībnieku koncentrācijas koeficients ir augsts, kopš 2019. gada tas ir sarucis diviem lielākiem mazumtirgotājiem, un kopš 2021. gada tas ir strauji sarucis arī pieciem lielākiem mazumtirgotājiem, ko ietekmējusi “Lidl” tīkla ienākšana Latvijas tirgū.

Cenu pārnese pienam, sieram un skābajam krējumam dažādos posmos

Tirgus uzraudzības ietvaros KP analizēja, kā pārtikas produktu cenas tiek pārnestas dažādos piegādes ķēdes posmos, piemēram, no zemnieka uz ražotāju un no ražotāja uz tirgotāju, vienlaikus vērtējot vai šo produktu realizācijā nav novērotas negodīgas tirdzniecības pazīmes vai citi konkurencei nelabvēlīgi apstākļi. Visbiežāk cenu transmisijas analīzi izmanto, lai noteiktu, vai patērētāji var baudīt cenu samazinājumu, kad preču izejvielu cenas samazinās.

Vērtējot piena, siera un skābā krējuma cenas, visatbilstošākā cenas pārnese ir bijusi tieši pienam. Mazumtirgotāji un ražotāji visbiežāk ir mainījuši cenas, ievērojot zemnieka posma cenu izmaiņas attiecībā gan uz cenu paaugstināšanu, gan samazināšanu. KP konstatēja, ka, pieaugot svaigpiena iepirkuma cenai lauksaimniecības posmā iepriekšējā mēnesī, ražotāju cenās izmaiņas tika vērojamas nākamajā mēnesī.

Taču siera un skābā krējuma produktiem cenu transmisijas procesā novērotas nepilnības, proti, cenu pārnese no viena posma uz nākamo nav notikusi simetriski un momentāni, kā arī nav notikusi noteiktā amplitūdā. Piemēram, 2023. gada pirmajos mēnešos tika novērots ražotāja cenas būtisks kritums, taču cenu transmisija uz pārējiem piegādes ķēdes posmiem nav notikusi līdzvērtīgā amplitūdā un ātrumā, līdz ar ko gala patērētājs turpinājis maksāt par sieru un skābo krējumu augsto cenu.

Vietējās produkcijas un importa produkcijas cenošana veikalos

Tāpat KP vērtēja cenu transmisiju dažādos griezumos, proti, analizēja vietējās produkcijas un importa produkcijas cenošanu veikalos. Līdz 2022. gada septembrim gala patērētājiem par Latvijā ražotu pienu vajadzēja maksāt vairāk nekā par ārpus Latvijas ražoto pienu. Kopš 2022. gada novembra situācija ir mainījusies, un Latvijā ražotam pienam vidējās cenas mazumtirdzniecības vietās ir zemākas nekā ārpus Latvijas ražotam pienam.

Savukārt Latvijā un ārpus Latvijas ražotā siera un skābā krējuma cenošana mazumtirdzniecības posmā būtiski atšķīrās. Pētītajā periodā Latvijā ražotais siers vidēji tika cenots par 59% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražots siers. Tāpat Latvijā ražotais skābais krējums veikalos tika cenots par 32% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotais skābais krējums. Tādējādi visā analizētajā periodā no 2022. gada līdz 2023. gada maijam par Latvijā ražoto sieru un skābo krējumu gala patērētājiem tirdzniecības vietās vajadzēja maksāt vairāk nekā par ārpus Latvijas ražoto produkciju.

Mazumtirgotāju pašzīmola un neatkarīgu ražotāju preču cenošana

Tirgus uzraudzībā tika pētīta arī cenu transmisija jeb pārnese mazumtirgotāju pašzīmola (private label) piena produktiem, kā arī neatkarīgu ražotāju piena produktiem. KP konstatēja, ka analizētajā 17 mēnešu periodā neatkarīgo ražotāju zīmolu pienam vidējais uzcenojums ir bijis 3,5 reizes lielāks nekā mazumtirgotāju privāto preču zīmju pienam. Arī neatkarīgu ražotāju siers cenots par 59% dārgāk un skābais krējums par 77% dārgāk nekā mazumtirgotāju privāto preču zīmju produkcija.

KP uzsver, ka, mazumtirgotājiem īstenojot līdzvērtīgu cenu veidošanas politiku gan neatkarīgu ražotāju zīmolu precēm, gan mazumtirgotāju privāto preču zīmju produktiem, neatkarīgu zīmolu piena produkti kļūtu pieejamāki gala patērētājiem un sekmētu patērētāju pirktspēju. Tas pats arī attiecināms uz cenu veidošanās politiku Latvijā ražotiem piena produktiem.

Cenu monitorings un pielāgošanās

Viszemākā cenu mainība novērota “Lidl” un “Stockmann” veikalos. Cenu mainības indekss “Rimi” un “Maxima” ir līdzvērtīgs, kas liecina gan par regulārām akcijām, gan par tirgotāju aktīvu sekošanu līdzi cits cita cenām, tās pielāgojot un attiecīgi regulāri rīkojot preču akcijas. To dēvē par “inteliģento pielāgošanos”, kad konkurenti nevis aizliegti vienojas par cenām, bet gan aktīvi monitorē viens otra piedāvātās cenas un, lai piedāvātu konkurētspējīgas cenas, tās attiecīgi koriģē.

Konkurences tiesībās šāda pielāgošanās nav aizliegta, ja tā notiek neatkarīgi, patstāvīgi izvērtējot konkurentu piedāvājumu un nosakot savu cenu. Patērētājiem ir ierobežotas iespējas salīdzināt cenas visu tirgotāju internetveikalos un izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu, tādējādi pastāv informācijas asimetrija starp mazumtirgotāju un patērētāji. Tāpēc KP ierosina nozares pārstāvjiem/atbildīgajām nozares institūcijām izveidot cenu salīdzināšanas rīku, kas ļautu patērētājiem pieņemt apsvērtus lēmumus par labu konkrēto preču iepirkšanai par visizdevīgāko cenu konkrētajā laika periodā mazumtirdzniecības vietās. Līdzīgs monitoringa rīks darbojas Rumānijā kopš 20