Kosmētikas ražotāja “Dzintars” vadītājs: Mēs šai valstij esam vajadzīgi

Cilvēku atsaucība bija fenomenāla un tas pierāda, ka kosmētikas ražotājs “Dzintars” valstij ir vajadzīgs,trešdien laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai” publicētā intervijā pauž uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs.
Runājot par iemesliem, kāpēc izveidojusies šāda situācija ar “Dzintaru”, uzņēmuma vadītājs stāsta, ka uzņēmums bijis gatavs maksāt esošos nodokļus, taču valsts pārstāvji “vienkārši ir iedzinuši stūrī ar soda sankcijām”, tāpēc nolemts vērsties tiesā, lūdzot tiesisko aizsardzību.
“Pusgada laikā mēs izstrādājām daudzus produktus. Ķīnas tirgum, Austrumu tirgum… Arī Latvijā parādās jaunumi. Taču, kā mums bija nodokļu parāds, tā tas šī pusgada laikā ir palicis. Esam teikuši, ka 2016. gada laikā mēs to nomaksāt nespēsim. Mēs to spēsim tikai dažu tuvāko gadu perspektīvā. Jo ļoti lieli tēriņi nepieciešami jaunu produktu radīšanai, jaunu tirgu apgūšanai. Valstij mēs naudu neesam prasījuši. Mēs neprasām to arī tagad. Jūsu zināšanai – viens pats Dzintars nodokļos, piemēram, 2015. gadā ir samaksājis tik, cik visa kosmētikas nozare kopumā. Mēs esam nodokļos samaksājuši pusotru miljonu eiro. No četrām līdz septiņām reizēm vairāk nekā tās atsevišķās firmas, kuras tagad slavē. Bet, ja klausāmies sacelto troksni, tad liekas, ka esam nemaksātāji,” stāsta Gerčikovs.
Viņš arī noliedz uzņēmuma bankrota risku: “Daudzi cilvēki to vispār nesaprot un saka: “Dzintars” veras ciet. Tas ir jau gandrīz bankrotējis. Patiesībā nekā tāda, protams, nav. Īstenībā mēs dzīvojam, strādājam, uzņemam apgriezienus. Ceturtajā kvartālā darbosimies, kā bijām iecerējuši, – ar lielāku apgrozījumu….(…) mēs vienkārši nespējam paņemt kredītus. Bankas pēc visiem šiem mūsu finanšu, ekonomisko krīžu nobrukumiem ir pārtraukušas kreditēšanu. Tās nevēlas riskēt,” iemeslus skaidro Gerčikovs.
Tāpat viņš atzīst, ka “Dzintars” pakļaujas valsts ārpolitikai, taču valdībai būtu jādomā arī par ekonomiskajām sekām.
“Ja šīs sekas rada kādus apgrūtinājumus pašu valstī, tad ir jādomā, kā palīdzēt biznesam pārkārtoties. Bet, lai pārkārtotos, ir vajadzīgi zināmi līdzekļi. Taču naudu nedod. Sanāk tāds kā apburtais loks. Tirgu nobrukuma dēļ jūs paliekat parādā, taču saņemt palīdzību nevarat. Tātad jūs esat nodokļu parādnieks. Lūk, arī viss stāsts. Un valsts pat nepūlas šo apburto loku pārraut,” klāsta Gerčikovs.
Pašlaik noliktavās ir maz produkcijas. “Mums pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Mums ir preču deficīts. Mēs nepaspējam saražot produkciju. Materiālu problēmu dēļ. Ja mēs strādātu nepareizi, mums noliktavās būtu preču kalni. Bet mums, par laimi, to nekad nav bijis.”
“Esmu neprātīgi pateicīgs cilvēkiem par viņu sapratni, par atsaucību. Cilvēku atsaucība – tas bija kaut kas fenomenāls! Ja skatām visas atsauksmes kopā – 95% no tām ir pozitīvas. Mūsu ikdienas ieņēmumi šajās dienās pieauga no divām līdz trim reizēm. Proti – cilvēki mūsu situāciju ņēma pie sirds. Un tas liecina, ka mūsu stratēģija, mūsu mārketinga stratēģija – radīt kvalitatīvu produktu – sevi attaisno. Tātad mēs šai valstij tās iedzīvotāju personā esam vajadzīgi!” pauž Gerčikovs.
Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa kosmētikas ražotājam AS “Dzintars” ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Lieta ierosināta 17. oktobrī.
Foto: AS Dzintars
Vēl par tēmu:
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākAtsevišķās naktīs gaidāms neliels sals, vietām arī slapjš sniegs
Novembra pirmās nedēļas izskaņā lokāli austrumu rajonos novērotas pirmās slapja sniega pārslas un reģistrēta zemākā gaisa temperatūra novērojumu stacijās šosezon – Skrīveros naktī...
Lasīt tālākBrīvdienās laiks būs mierīgs, jaunnedēļ kļūs mazliet vēsāks
Novembra pirmā nedēļa ir iesākusies ar visai mierīgu laiku - vietām novērojām sīkus nokrišņus, atsevišķas naktis aizvadītas ar nelielu salu, vienīgi darba nedēļas beigās vējš piekrastē...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālāk