• Tweet

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ceturtdien, 28. septembrī, izteikusi neuzticību Latvijas Radio (LR) valdes loceklei Sigitai Roķei un jau nākamnedēļ Roķei nāksies amatu atstāt. Ņemot vērā nesakārtoto algu sistēmu un sabiedriskā medija mēģinājumus nepakļauties noteiktām prasībām, šāds NEPLP lēmums nebūt nav pārsteigums, bet gaidīts un likumsakarīgs iznākums.

Skaidrojot pieņemto lēmumu, NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere uzsvēra, ka LR valdes locekle ir zaudējusi padomes uzticību, jo ir konstatēti vairāki pārkāpumi LR darbībā, turklāt atkārtotās diskusijas par LR turpmāko attīstību nav pārliecinājušas par valdes locekles izpratni attīstīt LR kā mūsdienīgu mediju ar caurspīdīgu un demokrātisku pārvaldības sistēmu.

“Ilgstoši uzturēta nevienlīdzīga atalgojuma sistēma, kas ļāvusi veikt liela apmēra piemaksas atsevišķiem LR darbiniekiem, LR satura tirgošana, kā arī nespēja triju gadu laikā nodot ekspluatācijā 200 000 eiro izmaksājušo Multimediju studiju, ir pamatoti iemesli apšaubīt Roķes kompetenci un atbilstību LR valdes locekļa amatam. Šāda pārvaldība vājina sabiedrisko mediju, šķeļ darbiniekus un grauj LR reputāciju. Līdz ar to padome ir nolēmusi izteikt Roķei neuzticību un atbrīvot viņu no LR valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas,” sacīja Ķezbere.

Savukārt radio uzraugs Ivars Āboliņš norādīja – katrs informācijas pieprasījums no LR ir novedis padomi pie “šokējošiem” un “graujošiem” atklājumiem, pie kā NEPLP ieskatā ir vainīga LR vadība.

Āboliņš skaidroja, ka Roķe imitējusi darbību un regulāri maldinājusi gan sabiedrību, gan NEPLP, gan LR darbiniekus, jo LR iekšienē esot atklāta ne tikai neadekvāta piemaksu sistēma, bet arī satura tirgošana vairākos LR programmu, tostarp “Latvijas Radio 1”, “Latvijas Radio 2” un “Latvijas Radio 5” (“Pieci.lv”) raidījumos un ziņās par neadekvāti zemām cenām, kas licis apšaubīt arī LR cenu politiku.

NEPLP loceklis nolasīja dažus no līgumiem, kuru saturs padomes ieskatā liecināja par LR satura tirgošanu. Viens no tiem ir parakstīts 2016. gada 30. maijā, kurā sadarbības partnerim bija iespēja paredzēt “Latvijas Radio 1” raidījuma “Kā labāk dzīvot?” un “Latvijas Radio 2” raidījuma “Greizie rati” saturu. Tā, piemēram, raidījuma “Greizie rati” partneris noteicis, ka “reģionālo ziņu sleja programmā “Latvijas Radio 1″ izskan laika posmā no plkst.16.40 līdz plkst.16.45, un tajā tiek raidīti reģionālo korespondentu sagatavoti sižeti par partnera izvēlētu saturu”.

Otrs līgums noslēgts 2016. gada 16. jūnijā, kurā LR ar partneri vienojās, ka LR programmās “Latvijas Radio 1”, “Latvijas Radio 2” un “Pieci.lv” tiks veidoti 252 raidījumi 30 sekunžu garumā, kuri tiks atskaņoti sešu dienu laikā divas reizes stundā, par ko samaksāti 8700 eiro. Lai arī “Pieci.lv” aizliegta reklāma un tas nedarbojas reklāmas tirgū, iepriekš minētie raidījumi neparādās sabiedriskajā pasūtījumā un, pēc Āboltiņa vārdiem, ir ļoti liels jautājums, vai šeit ir notikusi aizlieguma apiešana un vai tie tiešām ir bijuši raidījumi.

Trešais no NEPLP locekļa nosauktajiem līgumiem parakstīts 2016. gada 1. septembrī, kurā LR ar sadarbības partneri septiņos līguma punktos atrunājuši 20 raidījumu saturu, par ko samaksāti 2479 eiro.

Bažas par korupciju radījusi arī LR cenu politika. Āboliņš minēja piemēru, kad sadarbības partneris par 1815 eiro varējis nopirkt ziņu sižetus raidījumos “Greizie Rati” un “Kā labāk dzīvot?”, kā arī ētera laiku. Turklāt partneris ieguvis tiesības sponsorēt raidījumu “Latvijas Radio 2” par 14,22 eiro. “Samaksājot 1815 eiro, partneris ir spējis nosegt milzīgu auditoriju, kaut gan reāli šāda pakalpojuma cena ir daudzkārt augstāka,” skaidroja NEPLP loceklis.

Tas, kur paliek šī starpība nav zināms, vienlaikus negodīgā LR darbinieku piemaksu sistēma pastiprina bažas, ka korupcija radio pastāv. Roķe pārmetumus šajā virzienā noraida, bet tajā pašā laikā līdz pat šim brīdim nav nākusi klajā ar konstruktīvu priekšlikumu LR darbinieku algu jautājumā.

Negodīgā LR darbinieku piemaksu sistēma, neadekvātā cenu politika un satura tirgošana atklājās arī šā gada pavasarī veiktajā LR funkciju auditā. Ņemot vērā, ka varētu būt izsaimniekoti tūkstošiem eiro, kas iztērēti neatbilstoši mērķim, no Roķes varētu prasīt segt šos zaudējumus, jo, kā nosaka Komerclikuma 169. pants “Valdes un padomes locekļu atbildība”, valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai.

Katrā ziņā, NEPLP padomes lēmums ir sniedzis nepieciešamo grūdienu pārmaiņu virzienā un jaunajai valdei ir visas iespējas atrisināt tādas problēmas kā algu un piemaksu jautājums, kā arī neskaidros sponsorēšanas līgumus, kas līdz šim metuši ēnu uz sabiedrisko radio.