Kopā ar nulles deklarāciju mudina iesniegt arī gada ienākumu deklarāciju
Tā kā mantiskā stāvokļa jeb nulles deklarāciju var nākties iesniegt daudziem ekonomiski aktīviem Latvijas iedzīvotājam, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts mudina došanos uz Valsts ieņēmumu dienestu (VID), sākot ar šī gada 1.martu, apvienot ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu.
Tas iedzīvotājiem ļautu atgūt no valsts iepriekšējo gadu laikā nodokļos pārmaksāto naudu un tādējādi gūt papildu ienākumus ģimenes budžetā.
“Nulles deklarācijas aizpildīšana daudziem Latvijas iedzīvotājiem radīs papildu slogu, tomēr tas ir likums, kas jāpilda. Tomēr iedzīvotāji var izmantot izdevību un pie viena iesniegt arī gada ienākumu deklarāciju. Šādi cilvēki no gājiena uz VID varētu gūt arī kādu finansiālu labumu, nevis tikai iztērēt laiku dokumentu iesniegšanai un aizpildīšanai,” norāda institūta direktore Ieva Use.
Lai iedzīvotājiem atvieglotu abu deklarāciju aizpildīšanu, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts savā mājas lapā manasfinanses.lv piedāvā testu, kas ļauj iedzīvotājiem saprast, vai viņiem ir jāiesniedz mantiskā stāvokļa jeb nulles deklarācija, kā arī elektronisku gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas formu.
Pēdējo gadu laikā VID iedzīvotājiem atmaksātās nodokļu summa ir samazinājusies, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķini. Ja 2010. gadā VID atmaksāja 36,8 miljonus latu, tad pērn atmaksas bijušas par 4,2 milj. latu jeb 11% mazākas.
Ieva Use atmaksu summas samazināšanos skaidro gan ar iedzīvotāju ienākumu kritumu krīzes laikā, gan tēriņu samazināšanos izglītībai un veselībai, kā arī ar mazākām iedzīvotāju iemaksām valsts atbalstītos uzkrājumu produktos.
“No valsts iespējams atgūt tikai tik daudz, cik nodokļos samaksāts. Ja cilvēks zaudējis darbu un nav guvis oficiālus ienākumus, tad arī nodokļu atmaksu saņemt nav iespējams. Turklāt, samazinoties iedzīvotāju ienākumiem, daudzi iedzīvotāji ierobežoja savus tēriņus, tostarp arī tos izdevumus, par kuriem iespējams saņemt nodokļu atmaksu, piemēram, veselībai un izglītībai, kā arī iemaksas uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā vai pensiju trešajā līmenī,” uzskata Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pārstāve.
Vienlaikus finanšu eksperte gan norāda, ka daudzi iedzīvotāji joprojām neizmanto iespēju no valsts atgūt nodokļos pārmaksāto. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta decembrī veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka šogad saņemt nodokļu atmaksu no valsts plāno 28% Latvijas iedzīvotāju.
Savukārt Institūta pērnā gada sākumā veiktā iedzīvotāju aptauja atklāja, ka iedzīvotāju visbiežāk minētais iemesls deklarācijas neiesniegšanai saistīts ar to, ka nav saglabājušies čeki par attaisnotajiem izdevumiem. Daļa respondentu deklarācijas aizpildīšana šķiet pārlieku sarežģīta.
Ieva Use atgādina, ka viens no iemesliem iesniegt deklarāciju ir arī situācija, ja gada laikā ir bijuši mēneši, kad cilvēks nav strādājis algotu darbu. Pārrēķinot nodokļus un attiecinot gada neapliekamo minimumu uz tiem mēnešiem, kad darba alga ir saņemta, iespējams atgūt līdz pat 11 latiem par katru mēnesi, kad cilvēks nav strādājis.
Gada ienākumu deklarāciju privātpersonas var iesniegt visa gada garumā, taču jo ātrāk to izdara, jo ātrāk no valsts atgūst pārmaksāto. VID pieteikto summu atmaksā trīs mēnešu laikā. Visu šo gadu var iesniegt deklarācijas par trim iepriekšējiem gadiem. Līdz 2012. gada 15.aprīlim vēl var pagūt iesniegt deklarāciju arī par 2008. gadu.
Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju ir vērts iesniegt tiem iedzīvotājiem, kam iepriekšējo gadu laikā:
• ir bijuši oficiāli ienākumi (kaut īsu laika periodu);
• ir bijuši attaisnotie izdevumi par medicīnas pakalpojumiem, zobārstniecību, izglītību un par tiem ir saglabāti čeki (ar norādītu personas kodu);
• ir veikuši iemaksas pensiju 3. līmenī vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā;
• ir ziedojuši labdarībai;
• nav izmantojuši visu neapliekamais minimums (nav strādājuši visus 12 mēnešus).
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk