Konservatīvo atteikums zaļzemniekus nesarūgtina

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) jaunās valdības veidošanas iniciatīvu ņēmušās Jaunās konservatīvās partijas paziņojums, ka tā ar viņiem valdībā nesadarbosies, nav pārsteigums. Taču pieredzējušie zaļzemnieki negrasās padoties un, mīklaini smaidot, atgādina, ka cāļus skaita rudenī, raksta NRA.lv.
Ņemot vērā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšvēlēšanu retoriku, kas nepieļāva nekādas sadarbības iespējas ar ZZS, tās premjerministra amata kandidāta Jāņa Bordāna paziņojums par nesadarbošanos bija prognozējams, par spīti tam, ka līdz pat trešdienas pusdienas laikam, kad abas partijas tikās JKP birojā, J. Bordāns, runājot par sadarbību ar ZZS, bija izvairīgs. «Tas viņiem vienkārši bija jādara,» ne mirkli nedomājot, atzīst pat Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš uzskata, ka nonākšana opozīcijā ZZS nespēs sagraut, jo partija šādā situācijā jau bijusi un pierādījusi savu dzīvotspēju.
Savukārt ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze atgādina, ka valdības veidošanas process ir tikai sācies un vienīgi tā beigās būs redzams valdības modelis. Turklāt Saeimas kuluāros mēļo, ka ZZS nav atmetusi ar roku cerībai iekļūt arī jaunajā valdībā un rīkojas, lai šis mērķis tiktu sasniegts.
To, ka veidot valdību bez ZZS, Jaunās vienotības un Saskaņas ir augstas manevrēt spējas prasošs uzdevums, norāda politologs Filips Rajevskis. «JKP tikpat labi varētu tikt galā arī bez ZZS, JV un Saskaņas, ar pārējām partijām kopā nodrošinot 58 vietas Saeimā, taču tā ir tikai matemātika, nevis politika,» sacīja politologs.
Pagaidām gan nekas neliecina, ka Jaunajai Vienotībai (JV) dalība valdībā, ja to veidos JKP, ies secen.
Koalīcijas veidošanas procesā ir vieglā un smagā daļa, atgādina F. Rajevskis, norādot, ka šobrīd noris vieglā daļa jeb tā, kuras laikā tiek runāts par programmas uzstādījumiem un vieglām lietām. Lielākais pārbaudījums koalīcijas veidošanas procesā būs personāliju jautājums, proti, par to, kura partija iegūs konkrētus ministru amatus. Tas ir sarežģīti tādēļ, ka pirmais solis šajā sadaļā būtu piekāpšanās JKP, pasakot, ka pārējie spēki piekrīt darboties J. Bordāna vadībā, taču pagaidām par šādu piekāpšanos nekas neliecina, norāda politologs.
Pagaidām gan nekas neliecina, ka Jaunajai Vienotībai (JV) dalība valdībā, ja to veidos JKP, ies secen. Pēc tikšanās ar JKP līderiem JV premjerministra amata kandidāts Krišjānis Kariņš un J. Bordāns apliecināja, ka abu partiju programmas ļoti daudzos jautājumos ir līdzīgas. Tādēļ abu partiju apvienošanās koalīcijā ļautu izveidot stabilu un rīcībspējīgu valdību ar vienu virzības vektoru.
Taču jautāti par iespējamajiem sadarbības modeļiem un ministru portfeļiem, kurus varētu vēlēties JV cilvēki, abi līderi atkārtoja jau ierasto mantru, ka šajā sarunu raundā par amatiem netiek runāts, vien salīdzināts partiju redzējums par valsts tālāku virzību. K. Kariņš arī izvairījās atbildēt uz jautājumu, vai JV būtu pieņemama valdība bez ZZS dalības.
Par to, vai ZZS ir vieta valdībā, pagaidām savu viedokli nav paudusi Artusa Kaimiņa partija KPV LV. Tā joprojām vēlas apspriesties ar ZZS divpusējās sarunās, taču atsakās zaļzemniekus uzņemt pie sevis, ja sarunu vedēju vidū ir 13. Saeimā neievēlētais A. Brigmanis. Līdz tam KPV LV nekomentē ZZS iespējamo izslēgšanu no koalīcijas, taču abu partiju tikšanās, visticamāk, nenotiks, jo ZZS ir apņēmusies A. Brigmani neatsaukt no sarunu vedēju grupas. Viņam trešdienas vakarā atkārtoti uzticību apliecināja arī ZZS valde.
Trešdien ar JKP tikās arī Nacionālā apvienība, kurai ar premjera krēslu tīkojošo JKP vēsturiski izveidojušās sarežģītas attiecības. Taču pēc tikšanās Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars un J. Bordāns apliecināja, ka sarežģītā attiecību vēsture netraucēšot konstruktīvu darbu. Arī Nacionālajai apvienībai esot kopīgas iezīmes ar JKP.
R.Dzintars gan uzsver, ka pagaidām ir pāragri runāt par jaunās valdības sastāvu. «Tomēr par to, ka ar JKP būs sadarbība tādā vai citā formā, esmu pilnīgi drošs,» piebilda R. Dzintars. Interesanti, ka politiķis jau paudis viedokli, ka Nacionālās apvienības redzējumā nākamā valdība būtu stabilāka, ja tajā darbotos visas šīs Saeimas koalīcijā esošās partijas. Jāatgādina, ka 12. Saeimas pēdējos gados Nacionālajai apvienībai ar ZZS izveidojās cieša sadarbība, un vēl pirms koalīcijai neglaimojošajiem vēlēšanu rezultātiem ZZS pārstāvošais premjerministrs Māris Kučinskis solīja, ka jauno valdību veidos ZZS un Nacionālā apvienība.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālāk