• Tweet

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja veselības apdrošināšanas ieviešanu, kas paredz visus strādājošos Latvijas iedzīvotājus dalīt apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

“Izmaiņas ir ilgi gaidītas un ļoti nepieciešamas, ņemot vērā, ka mūsu veselības sistēma slimo ar hronisku finansējuma nepietiekamību. Taču šis jumta likums ir tikai pirmais solis – tam ir jāievada plašākas izmaiņas veselības aprūpes sistēmā. Tām būs jāatspoguļojas ne tikai dokumentos un budžeta ciparos, bet pacientu apmierinātībā ar valsts nodrošināto veselības aprūpi,” uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

No nākamā gada plānots ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, teikts likumprojekta anotācijā.

Jaunais regulējums paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no sociālo iemaksu apmēra. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces. Tāpat visiem iedzīvotājiem paredzēts nodrošināt pakalpojumus, lai ārstētu saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselību vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas, tuberkulozi, un šo slimību ārstēšanai nepieciešamās zāles un medicīniskās ierīces.

Savukārt, lai veselības aprūpes minimumam papildus varētu saņemtu vēl arī citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. Tiesības uz apdrošināšanu būs personai, par kuru veiktas vai bija jāveic sociālās iemaksas, kā arī valsts aizsargātām personām vai iedzīvotājiem, kas veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas. Apdrošinātas būs arī vēl vairākas iedzīvotāju grupas, tostarp bērni vecumā līdz 18 gadiem, bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni un jaunieši līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, personas, kas mācās vai studē, bezdarbnieki, kuri reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā, Černobiļas avārijas seku likvidētāji, personas, kuras kopj bērnu invalīdu un kuras saņem bērna kopšanas vai vecāku pabalstu.

Valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sarakstu, to sniegšanas organizēšanas un apmaksas kārtību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu veidošanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Patlaban iedzīvotāji valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt neatkarīgi no nodokļu maksāšanas vai nemaksāšanas, un līdz ar to pakalpojumi tiek sniegti bez tiešu un uz veselības aprūpi vērstu nodokļu maksāšanas.

Likumprojekts paredz noteikt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas un saņemšanas principus un nosacījumus, tostarp finansējuma avotus, pakalpojumu klāstu un apjomu, kādā attiecīgās iedzīvotāju grupas un personas būs tiesīgas saņemt valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus. Plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī.

Likumprojekts paredz, sākot ar 2020.gadu, veselības aprūpei nodrošināt finansējumu vismaz četru procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Vienlaikus pieaugot finansējumam veselības aprūpes pakalpojumiem, finansējuma pieaugums plānots arī primārai veselības aprūpei un ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai.

Likums nepieciešams, lai nodrošinātu ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, tādējādi nodrošinot labai starptautiskajai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu, lai sekmētu veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības līmeņa paaugstināšanos.

Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts Saeimā jāskata vēl otrajā un trešajā lasījumā.