• Tweet

Nereti dzirdam apgalvojumus, ka Latvijā amatpersonas ir kā pielīmētas pie sava krēsla, un maz atrodas tādi, kas ir patiesi gatavi uzņemties personīgu atbildību par notiekošo nozarē vai attiecīgajā institūcijā. Un šādus piemērus mēs zinām vairākus, tomēr viens attiecīgais mūs ir pārsteidzis īpaši negatīvi – runa ir par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā apsūdzēto Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu, kura savu amatu, šķiet, izmanto pavisam citiem mērķiem.

Līdz šim Koļegova nav uzņēmusies personīgu atbildību ne par nevienu skandālu, kurā iesaistīts Valsts vides dienests. Skaļākais no viņas pārkāpumiem nāca gaismā, kad viņa kandidēja uz amatu Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Toreiz Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, secinājis, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā. Koļegova, kura toreiz gandrīz tika pasludināta par jauno VID vadītāju, pārsteidzošā kārtā saglabāja savu amatu Valsts vides dienestā.

Tikpat lielu rezonansi sabiedrībā izsauca Jūrmalas izgāztuvē notikušais ugunsgrēka gadījums 2017. gadā. Noskaidrots, ka Valsts vides dienests jau iepriekš bija saņēmis anonīmu ziņojumu no kāda Jūrmalas iedzīvotāja, kam Jūrmalā, Ventspils šosejas 48. kilometrā, iespējams, ir nelegāla atkritumu izgāztuve. Tā vieta, lai reaģētu uz notikušo, dienests šo informāciju dienests nosūtījis Jūrmalas pašvaldībai, kas sastādījuši protokolu. Tas faktiski ļāvis nelegālai atkritumu izgāztuvei, kurā kopā ar sadzīves atkritumiem izmesti arī bīstamie atkritumi, netraucēti darboties. Toreiz Koļegova pat centās noliegt, ka ziņas par nelegālo atkritumu laukumu dienests saņēmis no iedzīvotājiem un pašvaldības jau pagājušā gada vasarā. Tā vietā, lai atzītu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas un piesārņojuma kontroles problēmas, Koļegova uzvēla visu atbildību pašvaldībai.

Tāpat viņa rīkojas arī toreiz, kad pēc attīrīšanas darbu pabeigšanas Olaines bīstamo atkritumu izgāztuvē, VVD nebija uzraudzījis piesārņoto vietu – Koļegova centās vainot visus citus, tikai ne sevi. Toreiz gan viss beidzās ar to, ka disciplinārlieta tomēr bija pret Koļegovu un viņai tika izteikts rājiens.

Tomēr, kā rādās, Koļegova nav gatava mācīties no savām kļūdām, un rīkojas kā ierasts arī šoreiz, kad runa ir par nopietnu gaisa piesārņojuma problēmu Ventspilī. Lai arī tieši Valsts vides dienests ir izsniedzis piesārņojošās darbības atļauju uzņēmumam AS “Ventspils tirdzniecības osta”, dienests nav kontrolējis šis atļaujas ievērošanu, bet pašu vides piesārņojumu problēmu nesauc par nopietnu. Tā vietā Koļegova visu vainu noveļ uz uz Ventspils reģionālo vides pārvaldi. Viņa paziņojusi, ka, lai izvērtētu atsevišķu atbildīgo VVD darbinieku darba pienākumu izpildes kvalitāti un atbilstību prasībām, tiks veikta dienesta pārbaude par Ventspils reģionālās vides pārvaldes (VRP) amatpersonu rīcību Ventspils ostas teritorijā esošo operatoru darbību kontrolē. Kā viens no risinājumiem darba optimizēšanai tiek minēta Ventspils VRP atbildīgo amatpersonu rotācija, ko plānots veikt jau tuvākajā laikā.

Tā vien, šķiet, ka Koļegova pārāk bieži ir gatava paslēpties putekļu un dūmu aizsegā. Vienlaikus maz ticams, ka šajā situācijā Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM) vēl ilgi uzņemsies atbildību Koļegovas vietā un attaisnos viņas neieinteresētību un vienaldzību, pildot amata pienākumus. Tā vien izskatās, ka Koļegovas krēsls ir sācis ļodzīties un to no sabrukšanas vairs nevar glābt itin nekas.

Foto: F64